Vasaras laikā cilvēki vairāk vēlas uzturēties dabā, apmeklēt koncertus un festivālus, kā arī pavadīt piedzīvojumu piesātinātas brīvdienas ārpus mājas plašākā cilvēku pulkā. Taču bezrūpīgas atpūtas laikā mēdz gadīties situācijas, kad zūd uzmanība, kā rezultātā, piemēram, var tikt nozaudēta vai pat nozagta maksājumu karte vai nemanot piestādīta augstāka maksa par kādiem pirkumiem. Kādi riski ir aktuāli un kā pasargāt savu maksājumu karti, skaidro Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma.
Lai laicīgi sagatavotos dažādiem pasākumiem un izvairītos no nepatīkamām situācijām, ir vērts uzstādīt darījumu limitu kartei. “Ikdienā mēs neizmantojam pilno darījumu komplektu, kas ir pieejams maksājumu kartēm. Parasti izmantotākie darījumi ir bezkontakta maksājumi, darījumi ārzemēs un internetā. Ja zināt, piemēram, ka tuvākajā laikā pirkumus internetā neveiksiet, ieteicams izslēgt šādu pirkumu iespēju, lai izvairītos no iespējamām krāpnieciskām darbībām,” iesaka Luminor bankas eksperte.
Tāpat vērtīgi ir izveidot pirkumu limitu, lai gan ierobežotu savus tēriņus, gan izvairītos no krāpniekiem. Pirkumu limits ir summa, kas ir atļauta tēriņiem diennakts laikā, kas parasti noklusējumā atļauj veikt darījumus lielākā apmērā nekā ikdienas norēķiniem nepieciešams, tomēr tos iespējams pielāgot pēc reālās nepieciešamības. Plānojot doties uz pasākumiem, kuros apgrozās ļoti liels cilvēku skaits, drošāk kartes limitu samazināt, tādējādi ierobežojot to līdzekļu apjomu, ko iztērēsiet vai kāds varētu ļaunprātīgi iztērēt, atrodot vai nozogot karti.
Krāpnieki mēģina izmantot cilvēku neuzmanību un lielu cilvēku pūļu klātbūtni, un acīmredzamākais krāpniecības veids šādos gadījumos ir kabatzādzība, kad no somas vai kabatas tiek izzagts viedtālrunis vai maksājumu karte. Taču pastāv arī daudzi citi veidi, kā izkrāpt naudu koncertos vai festivālos. Piemēram, kartes kopēšana (skimming), kad tiek kopēti kartes dati, izmantojot tam īpaši veidotas iekārtas, kas tiek uzliktas pa virsu īstam pirkumu veikšanas terminālim vai bankomātam. Tāpat pastāv arī bezkontakta kartes zagšana (NFC skimming), kad ar īpašu ierīci no attāluma tiek iegūti kartes dati, ja tā nav pietiekami aizsargāta.
Ārpus mājas un jo sevišķi lielos pasākumos ir būtiski nezaudēt modrību un glabāt personīgās mantas drošās vietās, piemēram, iekšējās kabatās vai somās ar drošības funkcijām, kas liedz īstenot datu nolasīšanu. “Ņemot vērā, ka mūsdienās ir iespēja izmantot bezkontakta maksājumus ar viedtālruni, maksājumu kartes var arī neņemt līdzi uz pasākumiem, kas samazina kartes fizisko izmantošanu un palielina jūsu drošību. Tāpat arī, izmantojot maksājumu karti, ievērojiet galvenos noteikumus kartes norēķinu laikā – pārliecinieties, vai neviens neskatās, kad ievadāt PIN kodu, un karti vienmēr paturiet savās rokās, nedodot to darbiniekam vai citai personai,” atgādina eksperte.
Atrodoties publiskās vietās, pastāv arī digitāli draudi, piemēram, datu izkrāpšana caur publisko Wi-Fi tīklu. Eksperte iesaka iespēju robežās izvairīties no publisku Wi-Fi tīklu lietošanas, lai mazinātu iespēju nodot savus datus krāpnieku rokās. Ir dažādi veidi, kā krāpnieki izzog datus, izmantojot Wi-Fi, piemēram, izveidojot viltus Wi-Fi tīklus, kuros tiek iegūti lietotāju finanšu dati, vai MITM (Man-in-the-Middle) uzbrukumi, kad tiek pārtverta datu plūsma starp lietotāju un tīklu. Piesardzības labad pārliecinieties, ka jūsu bankas paziņojumi par transakcijām ir ieslēgti un sekojiet līdzi maksājuma summai, kā arī uzstādiet visas nepieciešamās mobilās bankas drošības funkcijas, piemēram, biometrisko autentifikāciju.
Gadījumā, ja tiek konstatēta kartes pazušana vai ir aizdomas par to, ka kāds ir uzzinājis kartes PIN kodu vai veicis krāpniecisku darījumu, ir nekavējoties jāziņo savai bankai vai patstāvīgi jābloķē karte mobilajā lietotnē vai internetbankā. Pēc kartes bloķēšanas banka izsniegs jaunu karti ar jaunu kartes numuru un PIN kodu. Tomēr jāņem vērā, ka kartes bloķēšana internetbankā neietekmēs darījumus ar digitālajiem makiem – tos ir iespējams bloķēt, sazinoties ar banku
