Aizvien biežāk izskan informācija par dzīvojamo ēku fona novecošanos Latvijā, un kontekstā ar to tiek aktualizēta daudzdzīvokļu namu renovācija. Pagājušajā gadā ar ALTUM atbalstu tika renovētas vairāk nekā 600 daudzdzīvokļu ēkas[1], uzlabojot to tehnisko un arī vizuālo stāvokli. Renovācijas procesā mēdz rasties dažādi jautājumi, tostarp mājokļu īpašniekiem aktuālākais – vai dzīvoklis, kas atrodas renovētā mājā, pēc renovācijas kļūst vērtīgāks un dārgāks? Kādi ir īpašuma vērtības pieauguma aspekti un kādas ēkas kļūst vērtīgākas, skaidro Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.
Renovācijas projekti var būt dažādi un arī aptvert dažādas mājas daļas, tostarp fasādes atjaunošanu, apkures sistēmas modernizāciju, logu un jumta nomaiņu, nomainītas komunikācijas, kā arī siltināšanu un ventilācijas uzstādīšanu. Tāpat pašā plašākajā renovācijas versijā var būt arī labiekārtota teritorija un izveidots bērnu rotaļu laukums vai paplašinātas autostāvvietas. Lai gan renovācijas mērogs var būt atšķirīgs, eksperts norāda, ka renovēti vai siltināti mājokļi jebkurā gadījumā kļūst vērtīgāki.
“Renovācijas darbi ne tikai uzlabo ēkas energoefektivitāti, bet arī padara to vizuāli pievilcīgāku, tirgū pieprasītāku un paaugstina tajā esošo dzīvokļu tirgus vērtību – tā var būt par 5% līdz pat 20% lielāka, tostarp atkarībā no tā, vai maksājums par renovāciju jau veikts vai vēl ir veicams,” norāda Luminor eksperts.
Tāpat pozitīvākā gaismā izceļas arī daudzdzīvokļu nama kopiena – renovācijas procesa veiksmīga realizēšana liecina par to, ka kopīpašuma īpašnieki ir spējuši vienoties par renovācijas nepieciešamību, tās mērogu un citiem sarežģītiem jautājumiem, kas varētu liecināt par pozitīvu komunikāciju īpašnieku vidū – atsaucīgi kaimiņi ir patīkams ieguvums potenciālajam pircējam, ja dzīvokli plānots pārdot vai izīrēt.
Eksperts skaidro, ka vērtības pieaugums ir tieši atkarīgs no tā, vai maksājums par šo renovāciju no konkrētā dzīvokļa jau ir veikts. Ja maksājumi par šo renovāciju veicami ilgākā laika posmā kopā ar apsaimniekošanas maksu, tad vērtības pieaugums būs mazāks. Savukārt, ja visi maksājumi jau ir veikti, tad vērtības pieaugums būs būtiski lielāks. Apzinot konkrēto vērtības pieaugumu, ieteicams precizēt ēkas kopējās renovācijas aizdevuma nosacījumus – aizdevuma ilgumu, apmēru un faktisko ieguvumu, piemēram, no siltināšanas (aplūkojot siltuma rēķinus pirms un pēc siltināšanas).
Ēkas vērtību un renovācijas laikā iegūto energoefektivitāti apliecina tās energosertifikāts, kas saskaņā ar pašreizējo normatīvo regulējumu pie īpašuma pārdošanas darījuma ir noteikts kā obligāts[2], tāpēc to noteikti var lūgt pārdevējam uzrādīt. Šobrīd izšķir divu veidu energoserfitikātus: pagaidu un pastāvīgo. Pagaidu energosertifikāts pārsvarā tiek izsniegts jaunbūvēm, balstot aprēķinus uz teorētisko enerģijas patēriņu, vadoties no ēkas sienu un logu siltuma noturības. Savukārt pastāvīgais energosertifikāts jau tiek balstīts uz faktisko energopatēriņu.
Energoefektīvākām ēkām parasti ir lielāka tirgus vērtība un tās ir pievilcīgākas pircējiem, jo zemākas enerģijas izmaksas nozīmēs ilgtermiņa ietaupījumus, piemēram, uz siltumenerģijas rēķiniem. Turklāt augsts energosertifikāta līmenis liecina arī par izmantoto materiālu un veikto darbu kvalitāti, kas ir būtiski faktori, kas ietekmē īpašuma vērtību.
[1] https://www.em.gov.lv/lv/jaunums/daudzdzivoklu-maju-siltinasana-top-10-energoefektivakas-ekas-latvija
[2] https://likumi.lv/ta/id/253635-eku-energoefektivitates-likums
