Ražīgu 2024. gadu pasaules finanšu tirgi noslēdza uz zemas nots, jo akciju tirgus lejupslīde un globālie politiskie satricinājumi padziļināja pesimismu, ko izraisīja centrālo banku komentāri attiecībā par turpmāko procentu likmju samazināšanu. S&P 500 akciju indekss 2024. gadā pieauga par 23,3%, STOXX 600 par 5,9%, bet Ķīnas CSI 300 – par 14,7%. Decembra rezultāti, kā jau minēts, nebija spoži – Russell 2000 indekss decembrī nokritās par 8,3%, kas bija sliktākais mēneša rādītājs kopš 2022. gada septembra, S&P 500 samazinājās par 2,5%, Dow Jones – par 5,3%, bet Nasdaq-100 pieauga par simboliskiem 0,4%. Eiropas akciju indeksi uzvedās līdzīgi – STOXX 600 vērtība mēneša laikā samazinājās par 0,5%, bet vācu DAX 30 – par 1,4%. Arī kriptoaktīvos bija vērojama korekcija, kura turpinās arī janvārī – Bitcoin pašlaik tirgojoties tuvu BTC/USD 95’000 līmenim un volatilitātei pieaugot. Decembra FOMC sanāksmē bija nolemts samazināt dolāra procentu likmes par 25 bāzes punktiem līdz 4,25–4,50%. Taču sagaidāms, ka janvāra sanāksmes laikā bāzes likmes paliks nemainīgas, ņemot vērā pastāvošas bažas par diezgan vaļīgiem finanšu apstākļiem un inflācijas riskiem Donalda Trampa ierosinātās politikas dēļ. Arī ECB samazināja savas galvenās likmes par 25 bāzes punktiem, koncentrējoties uz inflācijas cipariem. Tomēr arī ECB, visticamāk, piesardzīgi rīkosies attiecībā uz turpmāku likmju samazināšanu, vienlaikus domājot par vājiem ES tautsaimniecības datiem.
Trampa piedāvātā MAGAnomikas stratēģija, kas mērķē uz stabilu 3% IKP pieaugumu gadā, tiek uzskatīta par mazreālu galveno strukturālo izaicinājumu dēļ, tostarp novecojoša darbaspēka, zemas produktivitātes un samazinātas iedzīvotāju līdzdalības darba tirgū dēļ. 220 analītiķi no ASV un Eiropas piedalījās Booth Biznesa skolas veiktajā aptaujā, lai novērtētu jaunievēlētā prezidenta ekonomiskās politikas iespējamo ietekmi. Starp ekonomistiem, kuri koncentrējas uz ASV, vairāk nekā puse prognozē “kādu negatīvu ietekmi” uz ekonomiku, un 10% prognozē “ievērojamu negatīvu ietekmi”. Galvenās bažas rada iespējamie tarifi, tostarp 60% līmenī pret Ķīnu un 10%-20% pret citām valstīm. Eirozonas analītiķi pauda bažas par iespējamiem viļņveida efektiem uz bloka ekonomikām. 13% prognozē “ievērojamu negatīvu ietekmi” no Trampa politikas, kamēr 72% sagaida “kādu negatīvu ietekmi”.
Bažas ir atkal par tarifiem, kas varētu vēl vairāk vājināt ražošanu un jau tā trauslo Eirozonas ekonomikas stāvokli kopumā. Tikmēr Goldman Sachs prognozē, ka katrs 1 procentpunkta tarifu pieaugums varētu mazināt ASV IKP par 0,03% -0,10% tiešas un netiešas ietekmes dēļ, negatīvi ietekmējot arī kopējo patēriņu, traucējot piegāžu ķēdes, un vājinot uzņēmēju noskaņojumu. Analītiķi norādīja uz līdzīgiem scenārijiem iepriekšējo tarifu pieaugumu laikā 2018. un 2019. gados. Šādas politikas kopējā ietekme varētu traucēt ilgtermiņa izaugsmi, neskatoties uz gaidāmo īstermiņa ieguvumu no regulējumu un nodokļu samazināšanas.
Decembris pasaulē iezīmējās ar ievērojamu politiskiem satricinājumiem. Dienvidkorejā izcēlās kārtēja politiskā krīze, kad prezidents Juns Sukjols 3. decembrī mēģināja izsludināt kara stāvokli, kas galu galā noveda pie viņa atstādināšanas. 4. decembrī Dienvidkorejas akciju indeksa Kospi vērtība samazinājās par 2,8%, kamēr Korejas vona zaudēja aptuveni 1% vērtības attiecībā pret ASV dolāru, sasniedzot zemāko punktu kopš 2009. gada. Savlaicīga Korejas Nacionālās Asamblejas un finanšu iestāžu iejaukšanās palīdzēja stabilizēt sākotnējo paniku, un tirgi ātri atguvās, taču jautājumi par politisko stabilitāti turpina uztraukt investorus.
16. decembrī Vācijas bundeskanclers Olafs Šolcs gaidīti zaudēja uzticības balsojumu parlamentā, kā rezultātā tika izsludinātas ārkārtas vēlēšanas februārī. Vācijas centrālā banka prognozē valsts IKP samazinājumu par 0,2% 2024. gadā, norādot, ka Vācija atpaliks no vidējiem Eirozonas izaugsmes tempiem līdz pat 2026. gadam. Tomēr ne viss ir slikti – valsts parāds, budžeta deficīts un bezdarbs tiek prognozēti kā stabili un, iespējams, samazināsies 2025. un 2026. gadā.
ASV dolārs pārliecinoši uzsāka 2025. gadu, kamēr izejvielu tirgus joprojām gatavojas potenciālam izrāviena scenārijam. EUR/USD valūtas pāris “mocījās” gandrīz visu 2024. gadu, galu galā nostiprinoties dolāra dominancei. Pāra kāpums līdz 1,0600–1,0700 diapazonam varētu piedāvāt pievilcīgu dolāra pirkšanas iespēju, savukārt tālāka krituma gadījumā pāris kādu laiku “padzīvos” zem paritātes. Nozīmīgs brīdinājums par dolāra vājumu parādīsies tikai tad, ja EUR/USD pārsniegs 1,0800 atzīmi, savukārt izlaušanās virs 1,1000 varētu liecināt par ilgtermiņa izmaiņām par labu eiro.
Zelts pēc spēcīga 2024. gada, decembrī “atpūtās” un tuvākajā laikā, visticamāk, konsolidēsies XAU/USD 2400–2700 diapazonā, pašlaik tirgojoties XAU/USD 2640 līmenī. Sudrabs gada beigās piedzīvoja korekciju, saglabājot pozitīvu perspektīvu, kamēr cenas turas virs XAG/USD 26-27. Platīns joprojām ir zem spiediena, taču tas var piedāvāt izdevīgu riska/ienesīguma attiecību volatilitātei pieaugot. Nafta turpina tirgoties šaurā diapazonā, un spriedze Tuvajos Austrumos var izraisīt kārtējās asas kustības cenās. Ja Brent naftas cena nokritīs līdz $60 par bareli, mēs to izmantosim ilgtermiņa pirkumiem.
2024. gada decembrī OMX Baltijas Benchmark indekss uzrādīja pieaugumu par 1,6%. Tikmēr Baltijas centrālas bankas publicēja atjaunotās makroekonomiskās prognozes. Latvijas Banka prognozē IKP pieaugumu 2,1% līmenī 2025. gadā un 3,0% līmenī 2026. gadā, ko veicinās privātais patēriņš, eksports un ārvalstu investīcijas. Inflācija paredzēta zema – 1,4% 2025. gadā un 1,5% 2026. gadā. Lietuvas Banka prognozē, ka Lietuvas IKP pieaugs 3,1% apmērā 2025. un 2026. gadā, tostarp 3,0% 2027. gadā. Tomēr, izaugsmi ierobežos darbaspēka neefektivitāte, demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās un lēnāka globālās tirdzniecības paplašināšanās. Igaunijas Banka prognozē 1,6% IKP pieaugumu valstī 2025. gadā, savukārt inflācija saglabāsies tuvu 4,0% līmenim nodokļu paaugstināšanas dēļ, kamēr izaugsme varētu sasniegt aptuveni 3,0% 2026. un 2027. gadā.
