Pētījums par iedzīvotāju iepirkšanās paradumiem interneta veikalos[1] liecina, ka katrs ceturtais pircējs (27%) ir pametis jau sagatavotu iepirkšanās grozu nepietiekami labas maksājumu sistēmas dēļ. Vēl ceturtā daļa pircēju (26%) norāda, ka maksājumu brīdī ir saskārušies ar tehniskām problēmām, tāpēc ir pametuši e-veikalu pirkumu tā arī neveicot. Lielākās pircēju bažas, iepērkoties e-veikalos, saistās ar maksājumu drošību (54%) un iespēju kļūt par krāpšanas upuri (54%).

“Aptaujas dati rāda, ka cilvēki, kuri regulāri iepērkas internetā, bieži pamet savu iepirkumu grozu neatbilstošas maksājumu sistēmas dēļ. Pieaugot e-komercijas lietotāju skaitam, par izšķiroši nozīmīgiem faktoriem kļūst maksājumu sistēmas drošība un ērtums. Pieejamu, ērtu un tehniski stabilu maksājumu risinājumu ieviešana var palīdzēt mazināt to gadījumu skaitu, kad klienti pamet maksājumu grozu un par 25% palielināt veiksmīgo pirkumu skaitu,” aptaujas datus komentē Valdis Vaišļa, Swedbank e-komercijas risinājumu eksperts.

Iepirkšanās e-veikalos ir kļuvusi par iedzīvotāju ikdienu – reizi nedēļā pirkumus internetā veic 15% cilvēku, pāris reizes mēnesī iepērkas 36%, bet reizi ceturksnī – 26% cilvēku, liecina aptaujas dati. Aktīvākie interneta veikalu izmantotāji ir cilvēki vecumā no 35 līdz 44 gadiem, – gandrīz puse no tiem (49%) internetā iepērkas vairākas reizes mēnesī.

Cilvēki novērtē ērtu un drošu iepirkšanos

Pārliecinoši populārākais apmaksas veids par e-veikalos nopirktajām precēm ir maksājums internetbankā (79%), kam seko norēķinu karte (48%) un samaksa preces saņemšanas brīdī ar karti vai skaidru naudu (22%). Elektroniskos maciņus (piemēram, Apple Pay, Google Pay) norēķiniem izmanto 14% cilvēku. Salīdzinot norēķinus internetbankā un ar maksājumu karti, cilvēki kā galveno ieguvumu abos gadījumos akcentē maksājumu ērtumu. Kā otrs lielākais ieguvums tiek minēts norēķinu drošums (internetbanka) un norēķinu veikšanas ātrums (maksājumu karte).

“Labākais norēķinu veids drošiem pirkumiem internetā ir maksājums ar norēķinu karti internetā (tajā skaitā Apple Pay un Google Pay), jo šie maksājumi ir aizsargāti no maksājumu karšu organizāciju un maksājumu partnera puses un vajadzības gadījumā ir iespējams atgūt pirkuma maksu,” norāda Valdis Vaišļa.

Trīs galvenie faktori, kas cilvēkus piesaista interneta veikaliem – zemāka cena (49%), laika ietaupījums (48%) un tādu preču pieejamība, kas nav nopērkama klātienes veikalos (45%).

Viena no prioritātēm – norēķinu drošība

Savukārt pieci galvenie faktori, kas cilvēkiem ir likuši pamest izveidoto pirkumu grozu, neveicot apmaksu, ir neērts piegādes veids vai termiņš (35%), prasība reģistrēties (34%), neērts maksāšanas veids (27%), tehniskas problēmas maksāšanas brīdī (26%), neskaidrs maksājuma saņēmējs un pārliecības trūkums par preces saņemšanu (20%). Aktīvāko pircēju vecuma grupā (35–44 gadi) cilvēki visbiežāk neveic pirkumu līdz galam obligātas reģistrēšanās prasības dēļ (44%). Savukārt lielākās bažas, iepērkoties internetā, šajā vecuma grupā saistās ar maksājumu drošību (58%).

Krāpšana aizvien vēl ir viena no aktuālākajām problēmām finanšu nozarē, tāpēc interneta veikaliem īpaša vērība jāpievērš norēķinu drošībai. Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati rāda, ka, lai arī Latvijā īpaši izplatīto telefonkrāpšanas gadījumu skaits vasaras mēnešos ir sarucis par 42%, iedzīvotājiem labprātīgi nododot savus datus, noziedzniekiem šogad ir izdevies izkrāpt vairāk nekā 10 miljonus eiro (septiņos mēnešos). Kopš šī gada sākuma bankām ir izdevies novērst 51% telefonkrāpšanas, 76% investīciju krāpšanas un 56% citu veidu krāpšanu gadījumu.

Daži padomi, lai neļautu sevi apkrāpt, iepērkoties internetā (piemēram, vietnē, kas izskatās līdzīga īstajam e-veikalam):

• ir jāpārliecinās, ka internetveikala adrese sākas ar https://;
• ir vērts pārbaudīt, vai citos avotos un sociālajos tīklos ir pieejamas klientu atsauksmes par veikalu;
• jāpārliecinās, ka pārdevējs izmanto starptautisko karšu drošo pirkumu sistēmu “Verified by VISA” un “MasterCard SecureCode” (tas apliecina drošus karšu darījumus);
• nav ieteicams iepirkties mājaslapās, kurās parādās logi ar aicinājumi ievadīt datus. Nedz banku, nedz internetveikalu mājaslapās šādi logi netiek izmantoti;
• neizpaud datus, kas nav nepieciešami pirkuma veikšanai! Pārdevējs drīkst aicināt norādīt tikai kartes numuru, derīguma termiņu un CVV drošības kodu. Papildu drošībai tiksi pārsūtīts uz bankas vietni, kur apstiprināsi darbību ar bankas izmantotiem autentifikācijas rīkiem;
• ir vērts saglabāt vai izdrukāt pirkuma kvīti. Tā būs pierādījums gadījumos, ja preci nesaņemsi, pasūtījums būs sajaukts vai bojāts.

Ar papildu informāciju par krāpniecību internetā un kā sevi no tās pasargāt aicinām iepazīties FNA izveidotajā lapā neuzkeries.lv.

[1] Pētījums veikts 2024. gada jūlijā, sadarbībā ar Gemius, aptaujājot 1117 Latvijas iedzīvotājus Rīgā, citās pilsētās un lauku teritorijās vecumā no 18 līdz 74 gadiem.