Ralfs Kalniņš, Swedbank jaunākais ekonomists Latvijā
Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati par oktobri apstrādes rūpniecībā vēsta, ka nozarei ir veicies vājāk nekā pērn. Izlaides apjomos pret 2023. gada oktobri, redzam 1,2% kritumu (kalendāri izlīdzināti dati), bet pret šī gada septembri teju nemainīgu sniegumu (-0,1%). Faktiskajās cenās mērītais apgrozījums samazinājās galvenokārt eksporta tirgū (-1,2%) pret pērno gadu, kopējo apgrozījumu uzrādot par 0,4% mazāku nekā pērn. Kritums eksporta apgrozījumā novērots galvenokārt uz apjomu samazinājuma rēķina, jo ražotāju pārdošanas cenas oktobrī bija pat nedaudz augstākas nekā pirms gada. Kopumā gan jāsaka, ka pēc 2021. un 2022. gadā piedzīvotā cenu kāpuma šoka un nelielā krituma pērn, šogad ražotāju cenās vērojama stabilizācija.
Nozīmīgu pozitīvu devumu apstrādes rūpniecības attīstībai nodrošināja nemetālisko minerālizstrādājumu ražošana, sasniedzot 7,3% izlaides apjoma pieaugumu pret 2023. gada oktobri, un turpinot uzrādīt pozitīvu dinamiku jau kopš gada sākuma. Arī mēbeļu un koksnes ražošanā mānāms izlaides apjomu kāpums attiecīgi 13,9% un 0,8% apmērā. Jāpiemin, ka šogad kokapstrādē turpinās 2022. gadā aizsāktais investīciju kāpums. Turklāt šī gada trīs ceturkšņos investīcijas vairāk nekā dubultojušās arī mēbeļu ražošanā. Tas liecina, ka uzņēmumi aktīvi gatavojas nākamajam pieprasījuma kāpuma ciklam.
Būtiskākā negatīvā ietekme uz kopējo sniegumu apstrādes rūpniecībā pret pērnā gada oktobri bija tādām nozarēm kā elektronikas (-12,3%), elektrisko iekārtu (-12,1%), mehānismu ražošana (-16,1%), kā arī autobūve un piekabju ražošana (-25,0%). Izlaides kritums vērojams arī pārtikas produktu ražošanā (-1,9% pret 2023. gada oktobri), bet ir jāuzteic stabilais sniegums zivju pārstrādē (+4,9%) un gaļas produktu ražošanā (+5,4%).
Kamēr kāpums izlaides apjomos elektrisko iekārtu ražošanā izpaliek, salīdzinot ar pērnā gada trīs ceturkšņiem manāms pat 50% pieaugums kapitālieguldījumos, īpaši strauju investīciju lēcienu uzrādot tieši šī gada trešajā ceturksnī. Līdz ar to turpmākajos ceturkšņos ceram sagaidīt izaugsmes atsākšanos šajā nozarē. Jāpiemin, ka kapitālieguldījumi ir vitāli svarīgi ražotājiem, jo tie nodrošina augstāku produktivitāti un lielāku pievienoto vērtību produkcijai, kas ir pamatelements konkurētspējas veicināšanai un tirgus daļu kāpināšanai.
Noskaņojums apstrādes rūpniecībā, tuvojoties gada beigām, manāmi uzlabojies, lai gan tas vēl joprojām ir nedaudz pesimistiskāks nekā vēsturiski vidēji. Eksporta pasūtījumu apjoms, pēc sāpīgā krituma 2022. gadā un pesimistiska vērtējuma pēdējos gados, jaunākajos datos jau vairākus mēnešus uzrāda cerīgu kāpumu. Arī novembra aptaujas ziņotās ražotāju izlaides gaidas tuvākajiem 3 mēnešiem lielākajā daļā apakšnozaru ir augstākas nekā iepriekš, tas liek cerēt, ka šogad salīdzinoši vāju sniegumu uzrādījusī apstrādes rūpniecība sasparosies nākamgad.
Jāatzīst, ka eirozonas lielāko ražotāju skats uz biznesa attīstību joprojām ir drūms. Ražošanas nozares iepirkumu vadītāju viedokļi, kas apkopoti indeksā (PMI), liecina, ka recesija sektorā varētu turpināties. Vācijas, Francijas un Itālijas PMI ir zem 50 punktu atzīmes jau labu laiku, norādot uz tālāku izlaides kritumu nozarē. Spānijā vērojama pozitīvāka aina, un jau ilgstoši apstrādes rūpniecībā vērojama stabilitāte, pretstatā pārējās Eiropas lielvalstīs novērotajai lejupslīdei. Priecē, ka, pat pēc izejmateriālu piegādes traucējumiem spēcīgo plūdu dēļ, novembra PMI indeksa vērtība Spānijā signalizē par nozares tālāku izaugsmi.
Esošā situācija apstrādes rūpniecībā Eiropā nav spīdoša, turklāt gaidāms, ka būs jāsaskaras ar nākamā ASV prezidenta solītajiem tarifiem. Visdrīzāk redzēsim arī Eiropas pretreakciju uz ASV tirdzniecības politiku. Tarifi ne tikai pārvirzīs, bet arī ierobežos globālās preču tirdzniecības plūsmas, kas savukārt kavēs Eiropas un arī Latvijas rūpniecības atgūšanos un izaugsmi.
