Ralfs Kalniņš, Swedbank jaunākais ekonomists Latvijā
2024. gads preču eksportā bija kā ārija minorā, pārsvarā parādot mums smeldzīgas un skumjas notis. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati liecina, ka pērn, salīdzinot ar 2023. gadu, eksporta vērtība bija par 1,9% mazāka, kopumā eksportējot preces 18,7 miljardu eiro vērtībā.
Līdzīgi kā 2024. gadā kopumā, arī decembrī, mērot pret attiecīgo periodu 2023. gadā, redzams neliels mīnuss (-4,5%). Lielāko negatīvo devumu tam sniedza pārtikas preces (-18,1%), galvenokārt sarūkot graudaugu un dzērienu eksportam. Spējš solis lejup sperts elektroierīču un iekārtu (-11%), kā arī mehānismu un iekārtu (-17,8%) eksportā. Savukārt, gada beigās redzam ļoti pozitīvu pienesumu koksnes (+17,4%), ķimikāliju (+16,7), kā arī ar transportu saistītu (30,6%) preču eksportā.
Atskatoties uz pērno gadu kopumā paveras gana raiba bilde. Lielākā eksporta nozare – pārtikas ražošana, kas 2024. gadā veidoja aptuveni 23% no kopējās vērtības – uzrādīja vien nelielu kāpumu (0,2%). Šo vērtību izglāba no krituma lielāks piena un olu izstrādājumu, kā arī gaļas izstrādājumu eksports. Palīdzēja arī pārtikas eksporta cenu kāpums. Otrs eksporta milzis – koksne, veidojot 16% no kopējās vērtības eksportā – uzrādīja 5,3% izaugsmi. Šeit izlīdzēja gan pieprasījuma kāpums no ārvalstīm, gan lielāki faktiskie eksporta apjomi. Eksportējām vairāk arī ķimikāliju, papīra, tekstilizstrādājumus un optisko instrumentu preču kategorijās.
Lai arī cik spējīgi mūs uz priekšu rautu lielākās eksporta nozares, situācija mūsu partnervalstīs 2024. gada laikā nebija īpaši spīdoša, izņemot Lietuvā, kurā iekšzemes kopprodukta izaugsme pat bija lielāka nekā gaidīts. Līdz ar to vairākās mums svarīgās preču kategorijās redzam kritumu – mašīnu un iekārtu (-6,6%), metālu (-6,6%), minerālproduktu (-4,4%) eksportā.
Jaunākās Swedbank prognozes vieš cerīgāku skatu uz nākotni. Zviedrijā, pēc vājas ekonomikas izaugsmes pērn, esam optimistiskāki par šā gada ekonomisko aktivitāti. Arī Igaunija pēc vairākiem recesijas gadiem ir gatava pakāpeniskai izaugsmei 2025. gadā. Lietuva turpinās stabilu izaugsmi. Savukārt ražošanas lielvalstī Vācijā prognozējam ļoti vāju IKP pielielināšanos. Lai gan būs nedaudz jāpagaida līdz sajutīsim partnervalstu izaugsmes ietekmi uz mūsu eksportu, kopumā 2025. gadā Latvijas eksports atkal varētu sākt augt.
Tomēr neskaidrību ir daudz. Baltā nama vadītājs nespēlē pēc notīm, tā ir savdabīga improvizācija labākajā gadījumā. Līdzšinējās Trampa darbības ir bijušas haotiskas, un reālā rīcība līdz šim bijusi mazāk skaļa nekā draudi. Jāsaprot, ka augstāki ASV importa tarifi precēm no ES, visdrīzāk, būs. Tomēr pēdējie Trampa izteikumi liek domāt, ka pieeja būs selektīva un atšķirsies dažādām preču grupām. Latvijai ir relatīvi maza tiešā ekspozīcija uz ASV – ap 3% no kopējā preču eksporta tiek vestas uz ASV. Salīdzinoši lielāka ir igauņiem 4% (no kopējā eksporta), bet lietuviešiem tie ir 5%. Ietekme gan būs arī no netiešajiem efektiem kā mazai valstij ar atvērtu ekonomiku, kas ir daļa no globālās vērtību ķēdes.
