Ralfs Kalniņš, Swedbank jaunākais ekonomists
Pavasarīgais prieks jūtams arī apstrādes rūpniecībā – gads sākts ar izaugsmi! Tomēr ņemot vērā situāciju uz pasaules politikas skatuves, turpmākais gads būs raibiem notikumiem bagāts. Centrālās statistikas pārvaldes apkopotajos datos par janvāri manām, ka apstrādes rūpniecībai ir veicies labāk nekā pērn šajā pašā periodā. Izlaides apjomos pret 2024. gada janvāri, redzams 1,8% kāpums (kalendāri izlīdzināti dati), bet pret aizvadīto decembri jūtams liegs pieaugums 0,1% apmērā (sezonāli izlīdzināti dati). Faktiskajās cenās mērītais apgrozījums samazinājās galvenokārt vietējā tirgū (-1,5%) pret pērno gadu, kopējo apgrozījumu uzrādot par 0,4% mazāku nekā pērn.
Būtiskāko pozitīvo devumu sniedza koksnes ražošana (+8,9%) galvenokārt pateicoties lēcienam zāģēšanā un ēvelēšanā (+15,7%). Otrs ražošanas milzis – pārtika arī uzrādīja izaugsmi 5% apmērā, pamatā pieaugot gaļas un konservu ražošanai. Diemžēl jāteic – ražotāju aptaujas rezultāti liecina par mazāku optimismu attiecībā uz izlaides apjomiem tuvākajos trīs mēnešos gan koksnes, gan pārtikas ražošanā. Janvārī teju par trešdaļu lielāka nekā pirms gada bija nemetālisko izstrādājumu ražošana. Nozare pērnā gada nogalē nosvārstījās, bet kopumā ir uzrādījusi spēcīgu pieauguma tendenci jau kopš pērnā gada sākuma, liecinot, ka būvniecībā arī varētu gaidīt priecīgi pavasarīgu atmošanos. Vērā ņemamu kritumu apstrādes rūpniecībā piedzīvoja ķīmisko vielu (-9,6%) ražošana. Arī datoru un elektronisko iekārtu (-12,9%) ražošanā joprojām mīnusi, tomēr kritums bija krietni mazāks nekā pērnā gada nogalē redzētais. Lejupslīde vērojama arī gatavo metālizstrādājumu ražošanā (-4,9%), bet pozitīvā ziņa – izlaides gaidas ir lielākas nākamajiem trīs mēnešiem.
ASV izvirzīto tirdzniecības tarifu vētra nu jau sāk visai reāli tuvoties arī Eiropai, šķiet, ka esam nākamie rindā. Analītiķi cenšas izvērtēt potenciālo tarifu ietekmi, taču neskaidrība ir ārkārtīgi augsta, un rezultāti ir svārstīgi atkarībā no pieņēmumiem. Nesenais Kiel institūta pētījums liecina, ka ASV tarifu ietekmē Eiropas Savienības IKP saruks par apmēram 0,4% ieviešanas gadā, iepretim iepriekš prognozētajai nelielajai izaugsmei. Savukārt, ja Eiropa atbild ar līdzīgu 25% tarifu, tad varam gaidīt IKP kritumu 0,5%.
Latvija ir maza un atvērta ekonomika. Tirdzniecība ar ASV ir salīdzinoši neliela daļa gan no Latvijas IKP (1,2%), gan no kopējā eksporta (2,8%). Tomēr jāņem vērā, ka ir atsevišķas preču grupas, kurām ASV tirgus ir ļoti svarīgs, veidojot pat 50-70% no kopēji eksportētās produkcijas. Piemēram, ASV tirgus ir ļoti svarīgs tādām precēm kā orientētas kokskaidu plātnes (OSB) un teleskopiskie tēmekļi, eksporta vērtībai esot attiecīgi 77 milj., 25. milj. eiro apmērā. Ražotājiem ar lielāku ekspozīciju uz ASV varētu nākties piedzīvot svārstības tuvākajā laikā.
Tramps izteicis draudus gan par iespējamiem tarifiem visam ES eksportam, gan par, iespējams, maigāku versiju – tarifiem, kas tiek pielīdzināti jau ES uzliktajiem tarifiem ASV importam atsevišķās preču grupās. Ir virkne produktu grupu, kur ASV un ES uzliktie tarifi būtiski atšķiras. Izteikti augstāki ES tarifi ASV importam ir pārtikas un lauksaimniecības precēm, savukārt, piemēram, tekstilizstrādājumos un apavos ASV tarifi uz ES importu šobrīd pārspēj ES tarifus importam no ASV. Pat nozaru iekšienē, izteikti pārtikas ražošanā, tarifu amplitūda ir liela. Piemēram piena produktu, olu un medus grupā importam ES no ASV ir 36,5% tarifs, bet otrā virzienā (ASV importam no ES) tikai 15,9% tarifs. Labā ziņa – Latvija uz ASV pārtikas produktus eksportē salīdzinoši mazos apjomos (pārsvarā eksportējam zivju konservus).
