Ralfs Kalniņš, Swedbank jaunākais ekonomists Latvijā
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka septembrī apstrādes rūpniecībā kopumā ir notikušas tikai nelielas izmaiņas. Salīdzinot ar 2023. gadu, izlaide bija par 0,6% mazāka (kalendāri izlīdzināti dati), bet pret augustu redzam 0,2% kāpumu. Pret šā gada otro ceturksni izlaides izmaiņu nav, bet salīdzinot ar pērnā gada trešo ceturksni, jūtams kritums. Apgrozījuma lejupslīde visvairāk bija vērojama eksporta tirgū, samazinoties par 6,3% (faktiskās cenas) pret pērno gadu, bet kopumā apgrozījums ir krities par 3,6%.
Ievērojamāko pozitīvo devumu izlaides rādītājos nodrošināja nemetālisko minerālizstrādājumu (+16,0% pret 2023.g. septembri) un mēbeļu (+19,2%) ražošana. Izlaides apjomu pieaugums jau vairākus mēnešus tieši nemetālisko minerālizstrādājumu ražošanā varētu liecināt par aktivitātes iespējamu uzlabošanos būvniecības nozarē nākamgad. Turpretim, būtiskākā negatīvā ietekme uz produkcijas apjoma kritumu bija automobiļu (-21.5%), datoru (-6,7%) un ķīmisko vielu (-9,7%) ražošanā. Latvijas rūpniecības milžiem arī nav gājis pārāk labi, proti, pārtikas ražošana (-3,2%), gatavo metālizstrādājumu ražošana (-2,9%) un koksnes rūpniecība (-0,8%) uzrāda vājāku rezultātu nekā gadu iepriekš. Lai gan pasūtījumu apjomos būtiska uzlabojuma nav, tomēr koksnes izstrādājumu izlaides gaidas jau kopš 2023. gada vidus kļūst aizvien optimistiskākas un šā gada oktobrī pārsniedza pat ilgtermiņa vidējo atzīmi.
Apstrādes rūpniecības uzņēmumu pārstāvji vēl joprojām norāda, ka pieprasījuma trūkums ir ievērojamākais kavēklis ražošanas attīstībā. Jau vairāk nekā gadu aptuveni puse uzņēmumu sūdzas par pieprasījuma trūkumu, bet labā ziņa ir tā, ka situācija nepasliktinās, un šis uzņēmumu īpatsvars neturpina augt. Savukārt eksporta pasūtījumu gaidas pēdējā laikā, lai gan svārstīgas, tomēr uzrāda augošu tendenci. Kopumā pesimisms rūpniecībā mazinās, liekot domāt, ka dažādu nedienu vajātā nozare pamazām rāpjas ārā no problēmu bedres.
Ņemot vērā, ka Latvija eksportē vidēji 65% no apstrādes rūpniecībā saražotās produkcijas, tad skatījums uz eksporta partnervalstu ekonomikas attīstību arī ir no svara. Ārējo pieprasījumu pēc Latvijas eksporta precēm varam aptuveni vērtēt pēc tā, cik strauja būs ekonomikas izaugsme eksporta partnervalstīs. Partnervalstu ekonomiku izaugsmes novērtējums, balstoties gan uz Starptautiskā Valūtas fonda, gan uz Swedbank prognozi, liecina, ka pēc iepriekš ciestā augstās inflācijas un procentu likmju kāpuma šoka, partnervalstu ekonomikas 2025. gadā būs uz atkopšanās ceļa. Tas liek cerēt, ka eksporta pasūtījumu apjoms, kur jau šobrīd redzama pozitīvāka tendence, arī Latvijas apstrādes rūpniecībā saražoto preču eksports nākamajos gados augs straujāk.
Lai gan eirozonā joprojām ekonomika ir kopumā visai vārga, IKP izaugsme šā gada trešajā ceturksnī gan eirozonā, gan Vācijā – vienā no mūsu lielākajām partnervalstīm – bijusi mazliet spēcīgāka nekā gaidīts. Iepirkumu vadītāju indekss ražošanā, pēc ilgstošas lejupslīdes gan eirozonā, gan Vācijā, oktobrī nedaudz uzlabojies. Šis indikators joprojām norāda uz to, ka apstrādes rūpniecības apjomi sarūk, tomēr pozitīvi, ka krituma temps mazinājies. Par nedienām liecina arī paziņojumi par rūpnīcu slēgšanu Vācijā. Līdz ar to – lai gan mazi saules stariņi ir manāmi, ir pāragri gaidīt strauju rūpniecības atgūšanos Vācijā un eirozonā.
