Oskars Niks Mālnieks, Swedbank ekonomists
CSP dati vēsta, ka patēriņa cenu līmenis janvārī, salīdzinot ar decembri, pieaudzis par 0,6%. Savukārt, pret janvāri pērn, cenu līmenis pakāpies par 3,0%. Tas ir maķenīt zemāk nekā decembrī.
Būtiska ietekme uz mēneša inflāciju bija mājoklim (3,3%) un pārtikai (0,6%), kuras inflācija bija krietni zemāka nekā janvārī ierasts. Nozīmīgs arī bija sadārdzinājums identifikācijas dokumentu izsniegšanai, kas veicināja cenu pieaugumu dažādu preču un pakalpojumu grupai (1,4%). Vienlaikus saruka cenas apģērbiem un apaviem sezonas izpārdošanu dēļ (-4,9%). Arīdzan samazinājās cenas transportam (-0,4%).
Gada inflācija precēm kopš septembra ir pakāpeniski augusi un janvārī tā sasniedza 2,0%. Šeit arvien galvenā loma ir palēnam izplēnošajai enerģijas deflācijai, kas iepriekš ļāva kopējai inflācijai noturēties zemākai. Savukārt, pakalpojumu inflācijas stāstā nemainīgu pirmā plāna lomu ieņēma noturīgais algu kāpums. Janvārī pakalpojumu inflācija bija nedaudz zem 6% atzīmes. Swedbank klientu dati liecina, ka pērnā gada laikā algu pieauguma tempi manāmi saruka, un pēdējā ceturksnī uzrādīja kāpumu vien par 5,9% pret pērno gadu. Algu pieauguma tempu paātrinājums janvārī (līdz 7,9%), visticamāk, bijis galvenokārt pateicoties darbaspēka nodokļu izmaiņām – fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanai. Līdz ar to – darba ņēmējam alga uz rokas šogad aug straujāk nekā pērnā gada nogalē, bet no darba devēja puses algās joprojām drīzāk redzams stāsts par pieaugumu tempu bremzēšanos. Tas nozīmē, ka spiediens uz pakalpojumu cenām, lai gan saglabāsies, tomēr varētu būt mazāk intensīvs nekā iepriekš.
Janvārī mainījās ne tikai dažādi nodokļi vai tarifi, bet arī saruka valsts atbalsts mājsaimniecību maksai par elektroenerģijas jaudas uzturēšanu (t.i., tarifa fiksētai daļai). Tas veidoja lauvas tiesu no novērotās elektroenerģijas inflācijas janvārī, kura sasniedza 12,1%, salīdzinot ar decembri. Mazāk skaidra ietekme ir nupat notikušajai desinhronizācijai no BRELL tīkla. Patlaban izmaksas, kas saistītas ar sistēmas stabilitātes uzturēšanu sedz AS “Augstsprieguma tīkls” (AST). No 1. jūlija šī nasta gulsies uz tirgotāju pleciem, kas, visticamāk, nozīmē, ka galu galā to maksās patērētāji. AST sola, ka ietekme uz elektroenerģijas gala cenām būs vien daži procenti – samērā zema nasta, ko maksāt par Baltijas valstu energoneatkarību.
Nākamajos mēnešos inflācija īpaši neatslābs. Daļa nodokļu izmaiņu, kā piemēram, augstāka akcīze alkoholam, vēl stāsies spēkā un daļa jau notikušo izmaiņu nav vēl redzama veikalu plauktos. Tomēr kopumā inflācijas virzība atbilst Swedbank prognozei – šogad gaidām cenu kāpumu 2,6% apmērā.
