Image
Freepik.com

Oskars Niks Mālnieks, Swedbank ekonomists

Gluži kā ar puķēm nokrautie skolēni, arī inflācija bijusi centīga un skolas gada sākumā augusi. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vidējais patēriņa cenu līmenis septembrī pieauga par 0,3%, salīdzinot ar augustu. Salīdzinot ar septembri pērn, inflācija kāpusi līdz 1,4% atzīmei, savukārt šī gada deviņos mēnešos vidēji bijusi zem 1% atzīmes. Tomēr šāda situācija nav uz ilgu – tuvākajos mēnešos inflācija pakāpsies virs 2%.

Būtiskākā ietekme uz mēneša inflāciju bija apģērbiem un apaviem (3,4%), uzsākoties jaunās sezonas preču tirdzniecībai. Mēnesim netipiski augsta bija pārtikas inflācija (0,7%), galvenokārt cenu pieauguma svaigajiem augļiem un dārzeņiem dēļ. Toties lētāka degviela ļāva sarukt ar transportu saistītajām cenām (-3,7%).

Septembrī energoresursu cenas pārsvarā saruka. Mēneša vidējā naftas cena sasniedza pēdējo trīs gadu zemāko vērtību. Taču saasinoties konfliktam Tuvajos Austrumos, naftas cena šomēnes ir ļoti strauji augusi. Savukārt EstLink2 darbības atjaunošana ļāva Baltijā importēt lētāku elektroenerģiju, kā rezultātā elektrība bija par aptuveni piektdaļu lētāka nekā augustā.

Septembrī daudzviet Latvijā mazinājās arī siltumenerģijas tarifi, taču vidēji siltumenerģijas cena bija nedaudz augstāka nekā augustā (0,3%). SPRK apkopojums liecina, ka oktobrī tarifi saruka vai saruks 34 komersantiem. Tostarp arī Rīgā, kurā tarifs samazināsies līdz 2022. gada vidus līmenim. Tomēr, lai arī mūsu atkarība no dabasgāzes ir sarukusi (dabasgāzes patēriņš Latvijā šī gada pirmajos astoņos mēnešos ir par vairāk nekā ceturtdaļu zem 2021. gada atbilstošā perioda līmeņa), tirgus svārstības un laikapstākļi var spēji mainīt apkures izmaksas. Vidējā gaisa temperatūra pagājušajā mēnesī bija teju 4 grādus virs normas, un tas bija siltākais septembris kopš novērojumu sākuma 1924. gadā. Ja arī ziema būs būtiski siltāka par normu, tad apkures rēķini iedzīvotāju maciņus tukšos mazāk gan iepriekš minēto zemāko tarifu, gan arī mazāka siltumenerģijas patēriņa dēļ. Vienlaikus redzam, ka dabasgāzes nākotnes darījumu cena Nīderlandes TTF biržā gada izskaņā aug, un ziemas mēnešos varētu pārsniegt 40 EUR/MWh. Lai gan šī cena joprojām ir zema, salīdzinot ar pīķa cenām 2022. gadā, tomēr tā ir krietni virs ilgtermiņa vidējā.

Kamēr preču cenas septembrī bija pērnā gada līmenī, pakalpojumu cenu jonis turpinās (+5,6% pret pērno septembri). Taču Swedbank klientu dati liecina, ka algu pieauguma tempi kļūst arvien pieticīgāki. Tas liek domāt, ka spiediens uz pakalpojumu cenu kāpumu palēnām sāk mazināties. Mūsu klientu vidējā alga septembrī bija par 5,3% augstāka nekā pērn. Kamēr vēl budžeta apstiprināšana ir finiša taisnē, grūti spriest, cik ļoti tiks savilktas jostas sabiedriskajā sektorā. Algu fonda kāpuma griesti ne tikai var nozīmēt mazāku cenu kāpumu ar valsti saistītajiem pakalpojumiem, bet arī mazāku spiedienu uz privātā sektora uzņēmumiem celt algas.

Veroties plašākā mērogā, jaunākie Eurostat dati liecina, ka inflācija eirozonā septembrī atkāpusies mazliet vairāk nekā tirgus prognozēja. Ātrā novērtējuma rezultāts bija arī zem Eiropas Centrālās bankas (ECB) gaidām. Tas pavēris durvis iespējai, ka papildus iepriekš prognozētajam likmju kritumam decembrī, ECB varētu samazināt procentu likmes arī nākamnedēļ. Šādu varbūtību Latvijas Bankas jaunāko prognožu prezentācijā ieskicēja arī Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks. Latvijā inflācija septembrī bija mazliet zem eirozonas vidējā. Taču situācija starp dalībvalstīm ir ļoti atšķirīga. Piemēram, Lietuvas inflācija septembrī bija starp zemākajām eirozonā, bet Igaunijā – tā bija trešā augstākā.

Prognozējam, ka nākamajos gados Latvijas inflācija būs virs 2% atzīmes.

Saistītās ziņas

Par mums

Kļūt par biedru

Nesen meklētais

Materiāli

Dokumenti - 0
Lapas - 0

Skatīt vairāk