Finansiālus zaudējumus neparedzētu notikumu dēļ pēdējo trīs gadu laikā ir pieredzējis 31% Latvijas iedzīvotāju, liecina Swedbank veiktā aptauja[1]. Gandrīz divām trešdaļām (60%) cilvēku šo neparedzēto izdevumu apjoms bijis līdz 1000 eiro, bet 35% bijis jāpiedzīvo vēl lielāki zaudējumi. Lai nodrošinātos pret neparedzētiem tēriņiem, trešdaļa aptaujāto cilvēku (33%) veic uzkrājumus, bet katrs ceturtais (25%) ir noslēdzis apdrošināšanas līgumu.
Salīdzinot ar līdzīgu aptauju, kas tika veikta 2023. gadā, krājēju skaits ir pieaudzis no 28% līdz 33%, bet respondentu skaits, kas izvēlas apdrošināšanu, palielinājies no 15% līdz 25%. Tiesa, lielākā daļa cilvēku (36%) neparedzētu zaudējumu gadījumā, tāpat kā pagājušā gada aptaujā, joprojām vērstos pēc palīdzības pie draugiem un tuviniekiem. Savukārt katrs piektais (21%) pārdotu kādu kustamo vai nekustamo īpašumu.
“Priecē, ka cilvēki ir kļuvuši apdomīgāki – gada laikā ir pieaudzis respondentu skaits, kas veic uzkrājumus un izvēlas apdrošināšanu. Tiesa, nedaudz vairāk kā trešdaļa respondentu paļaujas, ka grūtā brīdī viņiem finansiāli varētu palīdzēt radi vai paziņas. Taču vislabākais veids, kā pasargāt sevi un savu ģimeni no apjomīgiem tēriņiem neparedzētās situācijās, ir drošības spilvena veidošana, kā arī atbilstošas apdrošināšanas iegāde. Pierādījums tam, ka par riskiem nepieciešams padomāt laikus, ir arī nesenais negaiss, kura rezultātā daudzām ģimenēm radās finansiāli zaudējumi no dažiem simtiem līdz vairākiem desmitiem tūkstošu eiro,” stāsta Swedbank Apdrošināšanas pārdošanas atbalsta daļas vadītāja Anna Kolosova.
Atbildot uz jautājumu, par kādiem dzīves aspektiem un neparedzētām situācijām cilvēki ikdienā visvairāk raizējas, dominē ar veselību saistīti jautājumi. Vairāk nekā puse aptaujāto (58%) kā galveno raižu aspektu min tuvinieku veselību un dzīvību, kā arī satraucas par savu veselības stāvokli (56%) un iespējamajiem nelaimes gadījumiem, t.sk. traumām (52%). Puse ir satraukti par sava mājokļa drošību, ko noteikti ietekmēja arī pēdējo divu gadu laikā pieredzētie plūdi un negaisi. Aptaujā 31% cilvēku norādīja, ka bažas sagādā iespējamie postījumi, ko var nodarīt dabas stihijas. Savukārt ceļu satiksmes negadījumi uztrauc 40% cilvēku.
Pēdējā gada laikā visbiežāk personām negaidīti nācās segt neparedzētus izdevumus līdz 1000 eiro (60%). Ar neparedzētiem tēriņiem līdz 2000 eiro saskārās 14% cilvēku, bet 11% gadījumu neplānoti izdevumi pat pārsniedza 4000 eiro.
Swedbank dati par izmaksātajām atlīdzībām liecina, ka apdrošināšanas atlīdzību apmēri var svārstīties no dažiem desmitiem līdz pat vairākiem simtiem tūkstošu eiro. Piemēram, izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apmēri par dabas stihiju postījumiem ik gadu strauji pieaug. Piemēram pēdējo trīs gadu laikā Swedbank izmaksāto atlīdzību summa par bojātiem mājokļiem pieaugusi astoņas reizes, pērn sasniedzot gandrīz 1,5 miljonus eiro.
Statistika par vidējām izmaksātajām apdrošināšanas atlīdzībām pirmajā pusgadā apliecina, ka zaudējumu apmēri reti kad ir pāris simts eiro. Piemēram, Swedbank izmaksātās atlīdzības pirmajā pusgadā mājokļa apdrošināšanas klientiem vidēji bija 1180 eiro un lielākā – 50 750 eiro, KASKO – vidēji 960 eiro un lielākā 34 tūkstoši, dzīvības apdrošināšanas klientiem, gūstot traumas, vidēji 440 eiro un lielākā izmaksātā atlīdzība 5 800 eiro, nāves gadījumā vidējā atlīdzība pārsniedza 32 000 eiro, bet lielākā sasniedza gandrīz 100 tūkstoši eiro.
[1] Aptauja veikta sadarbībā ar pētījumu centru SKDS 2024. gada augustā, aptaujājot vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
