Cīņa pret inflāciju ir bijusi veiksmīga un centrālās bankas ir gatavas spert pārliecinošākus soļus procentu likmju mazināšanā. ASV Centrālā banka – Federālā rezervju sistēma (FRS) – likmju samazināšanas ciklu sāks septembrī ar vismaz 25 bāzes punktu samazinājumu. Līdzīgs solis sagaidāms arī no Eiropas Centrālās bankas (ECB) puses. Izaugsmes atšķirības samazinās, – ASV un Ķīnas izaugsme palēninās, savukārt eirozona mērenā tempā paātrinās. Saskaņā ar jaunākā SEB Nordic Outlook ekonomikas apskata prognozēm, izaugsmi turpmāk veicinās noturīgi darba tirgi, reālais algu kāpums un zemākas procentu likmes.
“Raugoties nākotnē, jāatzīst, ka pāri visiem faktoriem, aizvien dominē drošības situācija. Ja drošības riski pieaugs, izaugsme var tikt bremzēta, bet cenas – atkal pieaugt. Tas rada dilemmu centrālajām bankām, apzinoties arī potenciāli negatīvo ietekmi uz akciju tirgiem. Galvenās norises tuvākajā laikā veidosies ap ASV prezidenta vēlēšanām un to iznākumu rudenī,” norāda SEB bankas makroekonomists Dainis Gašpuitis.
Ekonomiskos procesus visā pasaulē turpina un turpinās ietekmēt arī klimata pārmaiņas, piemēram, tas attiecas uz globālajai tirdzniecībai tik nozīmīgo Panamas kanālu. Globālā ekonomiskā aktivitāte un inflācija līdz šim pret šiem notikumiem ir bijusi visai noturīga. Augstais valsts parāds gan Eiropā, gan ASV ļaus vien ierobežoti manevrēt ar reformām vai izaugsmes veicināšanas politiku. Augstais valsts sektora parāds un lieli budžeta deficīti ir riska faktors izaugsmei un fiksētā ienākuma tirgiem. Vāja vai mērena izaugsme nesniegs tam risinājumu, lai gan zemākas procentu likmes būs attīstību veicinošs faktors. Tikmēr saglabājas daudzi izaicinājumi: populisms politikā, klimata pārmaiņas, enerģētikas pāreja, drošības politika, kā arī inflācijas šoka ietekme uz patērētājiem ir vien daži no tiem. Līdzsvarošana būs grūta, taču vairumā gadījumu fiskālā politika būs tikai neitrāla vai pat ierobežojoša.
Inflācijas rādītāji turpina virzīties lejup gan ASV, gan eirozonā, paverot iespēju atgriezties pie zemākām procentu likmēm. Cenu kritumu veicina arī ražošanas jaudu pārpalikums Ķīnā. Tikmēr nodarbinātība turpina pieaugt kā ASV, tā arī eirozonā. Algu pieauguma temps saglabājas augsts. Zemākas inflācijas dēļ, pieaugs reālās algas un tiks veicināts patēriņš. Noskaņojuma rādītāji, galvenokārt Eiropā, apstiprina, ka mājsaimniecības kļūst optimistiskākas. Paredzams, ka tiklīdz saruks procentu likmes, aktivizēsies celtniecība un citi kapitāla izdevumi.
FRS uzsāks samazināšanas ciklu uzmanīgi, ar 25 bāzes punktu samazinājumu septembrī, kam sekos samazinājumi novembrī un decembrī. ECB savu likmi atkal pārskatīs septembrī, kam sekos vēl viens samazinājums gada beigās. 2025. gadā ECB un FRS turpinās ar attiecīgi sešiem un pieciem samazinājumiem.
“Inflācijas ierobežošana tiks sasniegta bez dziļas ekonomikas lejupslīdes, pat ja vēsturiskie ekonomikas attīstības modeļi un citi signāli norāda uz iespējamo lejupslīdi. Katram ekonomikas ciklam ir savas unikālās atšķirības. Piemēram, bezdarbs ASV un eirozonā lielā mērā pieaug pateicoties augoša darbaspēka piedāvājuma, nevis darba vietu zuduma dēļ. Tāds riska faktors kā augsts privātā sektora parāds ASV šoreiz nav aktuāls. Labvēlīgi nosacījumi kredītu izsniegšanai, procentu likmju samazināšanās, mājsaimniecību labklājības stāvoklis, kā arī privātais parāda apjoms pret IKP, kas kopš pandēmijas ir mazinājies, var balstīt turpmāko izaugsmi,” prognozē Dainis Gašpuitis.
Globālā izaugsme virs 3% apjomā 2022.–2025. gadā nedaudz atpaliks no vidējā izaugsmes līmeņa pirms pandēmijas. Vēsturiskā perspektīvā šāds rezultāts vērtējams kā vājš. Izaugsmes atšķirības starp dažādiem reģioniem sarūk, – iepriekš noturīgā ASV ekonomika sabremzējas, kamēr eirozona ir izkļuvusi no stagnācijas. Vācijas ekonomika gan turpina stagnēt, bet reģiona izaugsmi uz augšu velk Dienvideiropas valstis. Tikmēr Ķīnas izaugsme palēnināšanos ietekmē vājais iekšzemes pieprasījums, problēmas nekustamā īpašumu sektorā un uz eksportu orientētās politika, kura saskaras arvien lielāku starptautisko pretestību. ASV šogad sasniegs izaugsmi 2,5% apmērā, palēninoties līdz 1,5% nākamgad. Tikmēr eirozonas ekonomika šogad pieaugs par 0,8%, paātrinot izaugsmi līdz 1,6% 2025. gadā.
Tagad, kad FRS ir gatava samazināt savu bāzes likmi ātrāk, citas centrālās bankas varēs rīkoties brīvāk. Fiskālās politikas veidotājiem manevra iespējas daudzos gadījumos ir ierobežotas. Tādēļ galveno lomu, reaģējot uz pārmaiņām ekonomikā, nākas uzņemties tieši centrālajām bankām. Procentu likmju jutīgās valstis, piemēram, Ziemeļvalstis īstermiņā gūs lielāku pozitīvo stimulu nekā ASV. Ja līdz 2025. gada sākumam izrādīsies, ka izaugsme vai inflācija ir palēninājusies ātrāk vai likmes ir augstākas, nekā nepieciešams ekonomiku stabilizēšanai, centrālās bankas var samazināt bāzes likmes ātrākā tempā vai lielākiem soļiem. Lai arī inflācija turpina mazināties, ir vajadzīgs laiks, lai inflācijas šoks tiktu absorbēts pilnībā. Kādu laiku inflācijas līmenis pakalpojumu sektorā būs paaugstināts. Algu pieaugums ASV, kas salīdzinoši ātri reaģē uz darbaspēka pieprasījuma tendencēm, vairs nav tik izteikts, normalizējas arī darba tirgus. Eiropā korelācija starp ekonomisko situāciju un darba samaksu ir mazāka. Sagaidām mazākas cenu svārstības, neskatoties uz to, ka ir daudz augšupvērstu risku. Konflikta izplešanās Tuvajos Austrumos var strauji mainīt enerģijas cenas.
Vidējā naftas cena līdz šim lielākoties ir bijusi atbilstoša 2023. gada vidējam rādītājam. Svārstības bijušas nelielas, krietni zem ierastā līmeņa. Tas tāpēc, ka OPEC+ ierobežo naftas ieguvi un kontrolē cenu. OPEC+ ir ievērojama ieguves rezerves jauda, kas samazina strauja cenu pieauguma risku. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc naftas cenas nav pārlieku reaģējušas uz konfliktu Tuvajos Austrumos. Sagaidāms, ka gada beigās jēlnaftas cena būs nedaudz virs 80 ASV dolāriem par barelu. Ieguves apjomiem pieaugot, nākamgad cena var kristies. Pieaugošs risks pārskatāmā periodā pamatā izriet no ģeopolitiskām norisēm.
Salīdzinot ar naftas tirgu, gāzes uzglabāšanas apjomu jauda ir mazāka, tāpēc nenoteiktība, kas saistīta ar sezonalitāti un konfliktiem, ir lielāka. Eiropā situācija ir uzlabojusies, jo gāzes patēriņš ir krities par 10%, kā arī pieaug sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) imports. Jauno SDG projektu kavēšanās uzturēs spriedzi vēl līdz 2026.–2027. gadam. Tas ir ilgāk, nekā lēsām iepriekš un var izraisīt lielākas svārstības atkarībā no laikapstākļiem un piegādes traucējumiem. Dabasgāzes cena šogad būs aptuveni 35 eiro par MWh. Pēc tam cena nedaudz pieaugs pirms 2027. gadā samazināsies līdz 30 eiro par MWh.
Akciju tirgus 2024. gada vasarā ir bijis visai nemierīgs. Visu laiku augstākajiem rādītājiem jūlija vidū sekoja lielas svārstības – tas nesa obligāciju ienesīguma un akciju cenu kritumu, kā arī vājāku ASV dolāru. VIX (S&P500) svārstīguma indekss pieauga līdz 66, kas bija trešais visu laiku augstākais rādītājs. Taču augustā satricinājumi norima un akciju tirgi atguvās. Šie notikumi ir atgādinājums tam, cik neparedzama var būt situācija, un cik jutīgi ir finanšu tirgi attiecībā uz ekonomikas datiem.
Latvijas ekonomikas veikums gada pirmajā pusē ir bijis vājš. Lejupslīde apstrādes rūpniecībā un eksportā bija gaidāma un šī negatīvā tendence turpmākajos mēnešos saglabāsies. Iekšzemes patēriņa atgūšanās bijusi neizteiksmīga un nav īstenojušies plāni par ES fondu apguvi. Ir pamats sagaidīt, ka patēriņš pakāpeniski sāks nostiprināties un gada otrajā pusē kļūs pārliecinošāks. Spēcīgs reālo algu pieaugums turpinās un svārstības darba tirgū ir bijušas maznozīmīgas. Šogad izpaliks potenciālais impulss no ES fondu puses.
“Ņemot vērā stagnatīvo izaugsmi gada pirmajā pusē, šī gada perspektīvas ir kļuvušas piezemētākas un ekonomikas pieauguma prognoze šim gadam ir samazināta līdz 0,8%, kas joprojām ietver zināmu uzticības kredītu, ka gada otrajā pusē tā nostiprināsies. Nākamgad izaugsme kļūs spēcīgāka un paātrināsies līdz 2,2%. Strukturālie izaicinājumi lielākajās Eiropas ekonomikās norāda, ka izaugsmi apgrūtinās nenoteiktība un salīdzinoši vājas ārējās vides ietekme,” norāda Dainis Gašpuitis.
Pēc spēcīgas izaugsmes gada sākumā, gada otrajā pusē Lietuvas ekonomikas pieaugums būs mazāks. Spēcīgs reālo algu pieaugums palīdzēs nodrošināt iekšzemes pieprasījumu un būs galvenais izaugsmes virzītājspēks, jo izaugsme rūpniecībā un eksportā būs vāja. IKP pieaugums tuvākajos divos gados pārsniegs 2,5% gadā. Nodarbinātība pieaug un inflācija ir sasniegusi zemāko punktu. Parlaments jau ir pieņēmis nodokļu likumus, lai stiprinātu aizsardzības izdevumus, taču pēc parlamenta vēlēšanām šoruden, varētu sekot vēl lielākas izmaiņas.
Pirmo reizi kopš 2021. gada Igaunijas ekonomika atkal aug, kaut arī visai pieticīgā tempā. Atveseļošanās gan nebūs tik spēcīga, kā iepriekš gaidīts, būtiskas fiskālās politikas pārmaiņu dēļ. Paredzams, ka šogad Igaunijas ekonomika vēl saruks par 0,7%, bet2025. gadā piedzīvos izaugsmi 2,5% apmērā. Vājš patēriņš turpina bremzēt izaugsmi, bet neskatoties uz to, darba tirgus ir stabils un bezdarba līmenis nākamajos gados samazināsies.
Zviedrijas ekonomikā pēc vairāk nekā divu gadu stagnācijas, ir izveidojušies priekšnosacījumi spēcīgai augšupejai. Zemākas procentu likmes un nodokļi tuvākajos divos gados palīdzēs nodrošināt ātrāku izaugsmi. Galvenais virzītājspēks būs mājsaimniecības patēriņš, to balstīs reālo algu pieaugums, kā arī ekspansīva fiskālā politika un zemākas procentu likmes. Pēdējā gada laikā izaugsme bijusi svārstīga, bet kopumā – vāja. Pēc spēcīga IKP pieauguma 0,7% apmērā pirmajā ceturksnī, otrajā ceturksnī tika piedzīvots ekonomikas samazinājums. Taču noskaņojuma rādītāji liecina, ka situācija uzlabojas un izaugsme gada otrajā pusē paātrināsies. Sagaidām, ka IKP šogad pieaugs 0,6% apmērā, un paātrināsies līdz 2,6% pieaugumam 2025. gadā.
