SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība – starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu – šī gada rudenī ir lielāka nekā pavasarī un veido 43 punktus. Pēdējā pusgada laikā kļuva vairāk iedzīvotāju, kuri sagaida, ka nākamajos 12 mēnešos nekustamais īpašums kļūs dārgāks – cenu pieaugumu prognozē 53,2% aptaujāto*. Vienlaicīgi cenu krituma prognozētāju īpatsvars samazinājās līdz 10,2%.
Neitrāli noskaņoto iedzīvotāju daļa, t.i. tie, kuri pieļauj, ka mājokļu cenas tuvākā gada laikā nemainīsies, šobrīd veido 24,1%, kas ir mazliet vairāk nekā pavasarī. Savukārt 12,5% respondentu nav konkrēta viedokļa par nekustamā īpašuma cenu iespējamām izmaiņām.
Visaugstākais mājokļu cenu pieauguma prognozētāju īpatsvars joprojām saglabājas Zemgalē – 69,5%. Tad seko Vidzeme, kur optimistiski noskaņoto iedzīvotāju daļa pieauga par 13 procentpunktiem un šobrīd veido 57,8%. Situācija uzlabojusies arī Kurzemē un Rīgas reģionā – mājokļu cenu pieaugumu tur prognoze attiecīgi 52,5% un 47,6%. Savukārt Latgalē optimistu kļuva mazliet mazāk, lai gan joprojām tur mājokļa vērtības pieaugumu sagaida vairāk iedzīvotāju nekā Rīgas reģionā – attiecīgi 54,3%.
Tomēr Latgalē ir arī visvairāk to, kuri prognozē nekustamā īpašuma cenu samazināšanos – 14,9%. Tad seko Rīgas reģions, kur pusgada laikā pesimistu daļa kļuva mazliet mazāka un šobrīd veido 11,7%.
“Līdz šim atvaļinājumu laiks ir atsaucies arī nekustamā īpašuma tirgus aktivitātē, kas bijusi visnotaļ relaksēta. Lai arī ekonomikas atgūšanās ir nedaudz ievilkusies, 2025. gada perspektīvas šķiet optimistiskākas. Pasaules centrālās bankas, jo īpaši ECB, jau ir aizsākušas likmju mazināšanas ciklu, kas turpināsies. Šīs ziņas izskanēšana informatīvajā telpā stiprinājusi pārliecību par nekustamā īpašuma cenas pieaugumu un devusi signālu par kredītu pieejamības uzlabošanos. Nostabilizējusies arī inflācijas vide. Tādēļ sākot jau ar otro ceturksni vērojams pakāpenisks pieaugums pieprasījumam pēc kredītiem mājsaimniecībām. Tas norāda, ka interesentu pieplūdums tirgū ietekmēs arī cenas. Var prognozēt, ka nākamgad aktivitāte tirgū būs augstāka nekā šogad,” aptaujas rezultātus skaidro SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Analizējot respondentu atbildes dažādās sociālekonomiskajās grupās, redzams, ka visvairāk nekustamā īpašuma cenu kāpuma sagaidītāju ir starp iedzīvotājiem vecumā no 35 līdz 54 gadiem, kā arī vecumā no 18 līdz 24 (ap 56%). Tāpat līdzīgi noskaņotas mājsaimnieces (57,5%), strādnieki (57,2%) un pensionāri (55,2%).
Visvairāk to, kuri sagaida, ka nekustamais īpašums kļūs lētāks, ir starp bezdarbniekiem (20,5%) un augstākā un vidējā līmeņa vadītajiem (15,9%).
Ienākumu ziņā visvairāk to, kuri prognozē cenu kāpumu, ir starp zemu un vidēji zemu ienākumu saņēmējiem (attiecīgi 59,6% un 58,4%). Vismazāk – starp augstu ienākumu saņēmējiem (48,8%).
*Aptauja veikta 2024. gada augustā sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi aptaujāti 1002 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem visā Latvijā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās.
