Pēdējo 12 mēnešu laikā finansiālā situācija uzlabojusies vien 16% iedzīvotāju, liecina SEB bankas Finanšu drošības indeksa aptauja*. Pusei iedzīvotāju gada laikā finansiālā situācija palikusi nemainīga, bet katram trešajam tā ir pasliktinājusies. Lielākā ietekme uz ģimeņu budžetu pērn ir bijusi pārtikas un ikdienā nepieciešamāko preču cenu kāpumam, kā arī energoresursu cenu un algu izmaiņām.
Neskatoties uz to, ka lielai daļai sabiedrības pērn finansiālā situācija palikusi nemainīga vai uzlabojusies, apmierināti ar to ir vien 36% iedzīvotāju – biežāk jaunieši līdz 25 gadiem un rīdzinieki. Neitrāli esošo finansiālo situāciju vērtē 24% respondentu – biežāk iedzīvotāji virs 50 gadiem. Savukārt pārējie iedzīvotāji ir vai nu neapmierināti (26%), vai ļoti neapmierināti (12%).
Tomēr, skatoties kopumā, 77% respondentu atzīst, ka var iegādāties ikdienā nepieciešamās preces (pārtika, apģērbs), kā arī var veidot uzkrājumus. 39% norāda, ka nevar uzreiz veikt lielākus pirkumus – tādus kā TV, ledusskapis, mēbeles, bet 36% var atļauties faktiski visu, izņemot patiešām lielus pirkumus – auto vai nekustamo īpašumu. 15% respondentu – biežāk vecumā no 30 līdz 39 gadiem – norādījuši, ka naudas pietiek vien pārtikai un ir grūti kaut ko atvēlēt pat apģērbam.
“Pēdējie gadi Latvijas iedzīvotājiem ir bijuši sarežģīti un izaicinājumiem pilni. Pandēmija, inflācijas šoks un sekojošais procentu likmju kāpums ir ietekmējuši iedzīvotāju finansiālo stāvokli. Ņemot vērā to, ka esam izvairījušies no daudzu negatīvāku scenāriju īstenošanās, jāsaka, ka varēja būt arī sliktāk. Tādēļ neliela nosliece uz kritisku situācijas novērtējumu ir drīzāk likumsakarīga. Ceturtdaļa iedzīvotāju vērtējumos ir neitrāli, bet apmierināto un neapmierināto īpatsvars ir līdzīgs. Tomēr ļoti neapmierināto īpatsvars ir krietni lielāks par ļoti apmierināto īpatsvaru. Tas apliecina kraso finansiālās situācijas polarizāciju sabiedrībā, kad ir pietiekami liela sabiedrības daļa, kas jūtas finansiāli stabili, kam pretī ir aptuveni tikpat liela, kas atrodas finansiāla stresa apstākļos. Tas rezonē sociālajos tīklos, ko izmanto politiskajā dienaskārtībā, lai audzētu politisko kapitālu. Lēnīgā ekonomikas izaugsme un nepieciešamība palielināt līdzekļus drošības politikai nozīmē, ka tuvākajā laikā ar finansiālo situāciju neapmierināto rindas labākajā gadījumā dils lēni,” aptaujas rezultātus komentē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Pērn lielākā ietekme uz iedzīvotāju budžetu bija pārtikas un pirmās nepieciešamības preču cenu pieaugumam. Tam seko energoresursu izmaksu svārstības. Gandrīz puse iedzīvotāju sagaida, ka arī šogad viņu izdevumi turpinās augt – pesimistiskāk noskaņoti iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 60 gadiem. Vien 13% respondentu domā, ka viņu izdevumi šogad samazināsies.
Savukārt ienākumu pieaugumu sagaida mazliet vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju (35%). Gandrīz katrs sestais domā, ka ienākumi šogad samazināsies, bet 37% uzskata, ka tie paliks nemainīgi, kas, visdrīzāk, neveicinās viņu finansiālās situācijas uzlabošanos.
“Darba samaksas kāpums, lai arī palēnināsies, bet turpināsies. Tomēr ierasti tas nebūs visaptverošs un strādājošo finansiālā situācija uzlabosies nevienmērīgi. Aizsardzības izdevumu palielināšana nozīmē, ka iespējas audzēt sociālos izdevumus būs ļoti ierobežotas. Tādēļ pastāvošā finansiālās situācijas polarizācija nezudīs un atspoguļosies arī sociālajos procesos. Lai arī kopējais inflācijas temps solās būs mērens, būtisku ietekmi uz daudzu situācijas vērtējumu atstās tālākais pārtikas, veselības un komunālo pakalpojumu cenu pieaugums,” prognozē Dainis Gašpuitis.
Atbildē uz jautājumu, kādiem jābūt ienākumiem “uz rokas” vienam cilvēkam, lai šobrīd varētu pilnvērtīgi dzīvot un justies finansiāli droši, šogad kopumā tika nosauktas lielākas summas nekā pērn. Katrs septītais atbildēja, ka summai jābūt no 500 līdz 1000 eiro (pirms gada šī atbilde bija katram piektajam). Mazliet mazāk par trešdaļu jeb 30% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pilnvērtīgai dzīvei jāpelna no 1000 līdz 1500 eiro. Savukārt 31% aptaujāto uzskata, ka ienākumiem jābūt no 1500 līdz 2000 eiro.
Summu no 2000 līdz 3000 eiro šogad ir nosaukuši gandrīz divreiz vairāk iedzīvotāju nekā pērn – 21%. Bet 4% respondentu uzskata, ka pilnvērtīgā dzīve iespējama ar ienākumiem virs 3000 eiro “uz rokas”.
*Iedzīvotāju aptauju Latvijā pēc SEB bankas pasūtījuma 2025. gada janvārī veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1002 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
