Sanita Bajāre, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja
2024. gada pirmā puse finanšu nozarē aizvadīta ar cerīgu skatu uz ekonomikas stabilizēšanos. Pirmie dati liecina, ka zināms sastinguma un nogaidīšanas periods varētu būt noslēdzies – uzņēmumi un privātpersonas pamazām atgriežas pie atliktajām iecerēm un pieprasījums pēc finansējuma ir pieaugošs. Ja nenotiks kādi globāli satricinājumi, šī tendence šogad pieņemsies spēkā, taču kreditēšana nav vienīgā aktualitāte finanšu nozarē. Uzkrājumu veidošana iedzīvotājiem, finanšu pratības stiprināšana, krāpniecības ierobežošana un finanšu pakalpojumu pieejamība nav mazāk nozīmīgas tēmas, – tās visas ir un būs šī gada aktualitātes finanšu jomā.
Pagājušajā gadā ilgi diskutēts un aprunāts, šogad stājās spēkā atbalsts hipotekārā kredīta ņēmējiem, kuri ir jau saņēmuši vai drīzumā saņems otro atbalsta maksājumu, ko saistībā ar strauji pieaugušajām EURIBOR likmēm cilvēkiem izmaksā bankas. Zinu, ka daudziem šķiet, – maksātājs ir valsts, jo nauda kontā taču ienāk no Valsts ieņēmumu dienesta (VID). Tomēr visu atbalsta maksājumu samaksā bankas – šī gada pirmajā ceturksnī kopumā bankas valstij šim mērķim pārskaitīja 24 miljonus eiro, līdzīga summa tika pārskaitīta arī par otro ceturksni, bet visa šī gada laikā tie būs gandrīz 100 miljoni eiro. Par nodevas ieceri un administrēšanu nozarei bija smagas diskusijas ar politiķiem, kas galu galā noslēdzās ar to, ka metodiku, kas skaidro visus ar atbalstu kredītņēmējiem saistītos jautājumus, izstrādāja Finanšu nozares asociācija sadarbībā ar VID. Pabalstu aprēķināšana un izmaksa ir publiskā sektora (valsts un pašvaldību) funkcija, taču šajā gadījumā to bija jāuzņemas finanšu nozarei, algojot šim mērķim darbiniekus un strādājot pie izmaksu metodoloģijas. Un atbalsta maksājumi skar visai lielu cilvēku skaitu – hipotekāro kredītu skaits Latvijā pārsniedz 120 tūkstošus, un teju 98% no tiem kvalificējas kritērijiem atbalsta saņemšanai.
Daudzi potenciālie hipotekāro kredītu ņēmēji, arī uzņēmēji, pērn atlika savu plānu realizāciju, gaidot, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) sāks samazināt procentu likmes. Jūnija sākumā šāds vēsturisks lēmums tika pieņemts – pēc ilgstoša likmju kāpuma perioda tās tika samazinātas par 0,25%. Ir pamatoti sagaidīt, ka šogad un nākamgad likmes tiks samazinātas vēl, pakāpeniski sasniedzot 2% robežu, taču tas notiks krietni gausāk, nekā pērn pieredzētā vairākkārtējā likmju celšana ar mērķi ierobežot inflāciju. Visticamāk, 0,25% samazinājums pagaidām nav atstājis būtisku ietekmi uz likmi, ko cilvēkiem jāmaksā par aizņēmumiem, tomēr tendence ir pozitīva un aizņēmējus iedrošinoša. Komercbanku dati par aktivitāti aizdevumu tirgū rāda, ka interese par finansējumu ir atgriezusies, piemēram, SEB banka vēsta, ka hipotekāro aizdevumu apjoms otrajā ceturksnī ir pieaudzis par 39%[1], Swedbank norāda, ka otrajā ceturksnī ir pieaudzis piešķirtā finansējuma apjoms privātpersonām, kopējam privātpersonu portfelim sasniedzot 2,5 miljardus eiro[2]. Pozitīvas tendences vērojamas arī uzņēmēju kreditēšanā, tāpēc var pieņemt, ka 2024. gads varētu kļūt par “atspēriena” gadu turpmākajai attīstībai.
Jāuzsver, – bankas var un grib kreditēt gan privātpersonas, gan uzņēmējus, taču, lai kreditēšana būtiski augtu, ir vajadzīga cilvēku un uzņēmumu kredītspēja, proti, atbilstība banku uzraugu, kā arī banku pašu noteiktajām prasībām. Latvijas kreditēšanas apjomus salīdzinājumā ar mūsu Baltijas valstu kaimiņiem nevar atrisināt bankas vienas pašas – tas, piemēram, ir ēnu ekonomikas apkarošanas jautājums un birokrātijas mazināšana, kur sagaidām rīcību no valsts puses.
Viens no prioritāriem finansēšanas virzieniem uzņēmējdarbībā ir aizsardzības un drošības nozare, ar kuru esam uzsākuši sadarbību, lai skaidrotu finansējuma saņemšanas iespējas. Aizsardzības un drošības nozares attīstība izriet vienlaikus no mūsu kā valsts eksistenciālas vajadzības, taču šī nozare ir arī ekonomiski perspektīva. Jāatzīst, ka turpat visi FNA biedri ir izteikuši vēlmi šo sadarbību attīstīt, tādēļ cenšamies aktīvi attīstīt šo sadarbību ar industriju, tai skaitā ar valsts aktīvu iesaisti.
Runājot par drošību, nedrīkstam aizmirst par mūsu cilvēku finansiālo drošību, kas veidojas no diviem pamatelementiem – finanšu pratības un uzkrājumu veidošanas kultūras. Finanšu nozares asociācija šovasar sāka pret telefonkrāpniecību vērstu kampaņu “Met nost!”, kuras mērķis ir palīdzēt iedzīvotājiem, īpašu uzmanību pievēršot senioru auditorijai, atpazīt un izvairīties no telefonkrāpniekiem. Vairāki nozares biedri aktīvi veic iedzīvotāju un uzņēmēju izglītošanu, lai uzlabotu finanšu pratību privātpersonu un uzņēmēju vidū. Pēdējos divos mēnešos ir būtiski samazinājies krāpšanas gadījumu skaits, kas skaidrojams gan ar aktīvu sabiedrības informēšanu, banku drošības risinājumu attīstību, kā arī pozitīvo sadarbības uzsākšanu ar vienu no telefonoperatoriem, kas bloķē krāpnieku zvanus.
Runājot par uzkrājumu veidošanu, – par nozīmīgāko ilgtermiņa uzkrājumu veidu Latvijā ir kļuvis pensiju 2. un pensiju 3. līmenis. Nozīmīga pārmaiņa, kas stājusies spēkā ar šī gada 1. jūliju, – pensiju kapitāla pārvaldnieki tagad zin, kas ir to klienti un var piedāvāt cilvēku vecumam atbilstošus ieguldījumu plānus, kā arī kopumā – izglītot par uzkrājumu veidošanos. Tas ir svarīgi, jo pašiem uzkrājumu veicējiem bieži vien nav nedz laika, nedz intereses par to, kas ar šo uzkrājumu notiek, tāpēc ir vajadzīgs proaktīvs atgādinājums no pensijas pārvaldnieka par to, kā uzkrāt vairāk. Šī risinājuma tapšanā jāatzīmē pozitīva nozares sadarbība ar valsti, un ticu, ka arī nākamā aktuālā lieta – ļaut cilvēkiem pašiem izvēlēties laiku, kad savus pensijas 2. līmeņa uzkrājumus izņemt – tiks atrisināta sekmīgi. Šī novitāte ir nozīmīga, lai nebūtu situācijas, kad pensijas vecuma sasniegšana sakrīt ar lejupslīdi tirgos un cilvēkam nākas izņemt naudu ar zaudējumiem.
Jāatceras, ka ikviena uzņēmējdarbības forma, arī finanšu nozare, ir dažādu risku balansēšana un vadība. Pieaugoši riski un neprognozējamība vienmēr rada piesardzību, jo uzņēmēji cenšas pasargāt savu biznesu, savas komandas darba vietas, savu konkurētspēju. To vajadzētu skaidri apzināties lēmumu pieņēmējiem, un vērtēt jaunas prasības finanšu sektoram kontekstā ar to, ko no tā sagaidām – visiem pieejamus, mūsdienīgus un iespējami lētākus finanšu pakalpojumus.
Noslēgumā, jau vēsturiski novērojams, ka noteiktos brīžos valsts un pašvaldības nodod savas funkcijas privātajam sektoram, pašlaik novērojam sociālās funkcijas nodrošināšanas trūkumu, īpaši jau reģionos. Jāsaka, ka finanšu nozare ir gatava izskatīt iespējas sniegt atbalstu gan reģionos esošās ekonomikas attīstībā, tai skaitā arī sociālās funkcijas nodrošināšanā, tomēr arī šajā gadījumā ir svarīgi izprast vajadzības, kā arī tās savietot ar biznesa interesēm un iespējām.
[1] https://www.seb.lv/info/jaunumi/pedejos-menesos-aug-privatpersonu-un-uznemumu-kreditesana
