Viktors Toropovs, SEB bankas ilgtspējas vadītājs
Diskusijās par ilgtspēju parasti dominē klimata pārmaiņu tēma. Tomēr ilgtspēja ir krietni plašāks jēdziens, kur ieguldījumu var sniegt gan ražošanas uzņēmumi, gan pakalpojumu sniedzēji un katrs cilvēks. Divas no īpaši aktuālām jomām, kur vajadzīga plašāka sabiedrības iesaiste, ir aprites ekonomikas principu ieviešana un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana.
Aprites ekonomika paredz pāreju no t.s. lineārās ekonomikas modeļa, kurā resursi tiek izlietoti un pēc tam izmesti, uz ciklisku modeli. Tajā resursi tiek izmantoti pēc iespējas efektīvāk un ilgāk, saražotos produktus atjaunojot un atgriežot apritē. Šajā pieejā lietderīgi tiek izmantoti arī blakusprodukti un atkritumi, kurus pārstrādā un izmanto kā izejvielas jauniem produktiem.
Dabas daudzveidības saglabāšana ir eksistenciāls uzdevums cilvēces izdzīvošanai. Lielā mērā to ietekmē klimata pārmaiņas, taču ne tikai. Cilvēka saimniekošana šī vārda visplašākajā nozīmē ir jāpakārto tās harmoniskās ekosistēmas saglabāšanai, kas nodrošina mums veselīgu vidi pilnvērtīgai dzīvei – tīru gaisu un ūdeni, pārtiku, izejvielas veselības uzlabošanai, aizsardzību pret dabas stihijām u.c.
Eiropas Savienība ik gadu rada vairāk nekā divus miljardus tonnu atkritumu, kas ir teju piecas tonnas uz katru ES iedzīvotāju (iekļaujot arī ražošanu, būvniecību, enerģētiku u.c. ekonomikas sektorus)1. Aptuveni trešdaļa no šī apjoma nonāk atkritumu poligonos, tāpēc ir būtiski tiekties uz tādu ražošanas un patēriņa modeli, kas paredz esošo materiālu un produktu koplietošanu, iznomāšanu, atkārtotu izmantošanu, remontu, atjaunošanu un pārstrādi pēc iespējas ilgāk. Tā tiek pagarināts produktu dzīves cikls, tiek patērēts mazāk resursu jaunu produktu ražošanai un rodas mazāk atkritumu.
Ilgtspēja un aprites ekonomika parasti asociējas ar kaut ko abstraktu – politiskām iniciatīvām un lēmumiem, kas tiek pieņemti Briselē vai kādā valstu līderu samitā. Patiesībā aprites ekonomika (un ilgtspēja vispār) ir dzīvotspējīga tikai tad, ja ikviens no mums apzinās un savā ikdienā cenšas pieturēties pie dažiem vienkāršiem principiem. Nolietotās lietas neizmetam, bet saremontējam un izmantojam no jauna. Nepērkam nevajadzīgas lietas. Izvēlamies iespējami mazāk iepakojuma. Pērkam lietas, kas ir pārstrādājamas, izmantojamas kā resurss citu lietu ražošanai. Šķirojam atkritumus.
Daži piemēri no uzņēmējdarbības, kas rāda, kā jēdziens “aprites ekonomika” iegūst reālas izpausmes dzīvē. Mēbeļu ražošanas un tirdzniecības uzņēmums pieņem no klientiem nolietotas mēbeles, saremontē tās un piedāvā iegādāties no jauna par zemāku cenu. Mazumtirdzniecības uzņēmums atsevišķas preces piedāvā iegādāties bez iepakojuma (pircējs lieto savu vairākkārt izmantojamu iepakojumu), kā arī piedāvā vairākkārt izmantojamus, mazgājamus auduma maisiņus. Projektējot automašīnu, auto ražotājs orientējas uz atkārtoti izmantojamiem materiāliem (monomateriāli), kā arī iespējami lielāku auto digitalizāciju, kas ļauj atteikties no dažādām vadības ierīcēm. Apģērba ražotājs pieņem no saviem klientiem lietotu apģērbu un atgriež to tirdzniecībā ar nozīmīgu atlaidi. Līdzīgu iespēju piedāvā arī digitālo ierīču ražotāji un tirgotāji. Visbeidzot, perspektīvais nomas pakalpojums, ko piedāvā visdažādāko produktu ražotāji.
Ņemot vērā aprites ekonomikas specifiskās vajadzības, tajā paveras iespējas jauna veida uzņēmumiem. Piemēram, visdažādāko ierīču, mēbeļu un aprīkojuma remonta pakalpojuma sniegšanai, lai nestrādājošs gludeklis, nolietots dīvāns vai ierūsējis velosipēds varētu atgūt “otro elpu” un kalpot jaunu mūžu. Iespējas ir un būs nomas pakalpojumu sniedzējiem, pārstrādājama iepakojuma ražotājiem un daudziem citiem. Var teikt, ka uzņēmējdarbības fokuss pārvirzās no pēc iespējas lielāka produktu daudzuma saražošanas un agresīvas virzības tirgū uz ilgtermiņa pieeju, izveidojot lojālas attiecības ar klientiem, kuri iesaistās lietotu produktu aprites iniciatīvās, izmanto nomas un remonta pakalpojumus.
Vislabāko skaidrojumu bioloģiskās daudzveidības nozīmīgumam var gūt, noskatoties kādu no sera Deivida Atenboro (David Attenborough) veidotajām filmām par mūsu planētu un cilvēka ietekmi uz to. Tās vieno viens galvenais vēstījums – daba un cilvēks ir savstarpēji atkarīgi viens no otra, dzīvojot harmoniskā “dzīvības uzturēšanas mehānismā.” Lielākais izaicinājums – salāgot vajadzības, ko nosaka mūsdienu cilvēka labklājības prasības, ar iespējām un resursiem, ko varam ņemt no planētas, nenodarot tai kritisku kaitējumu.
Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu daudzi globāla mēroga ražotāji ir definējuši kā svarīgu mērķi. Konkrēti soļi iepretim šim mērķim parasti saistās ar samazinātu resursu patēriņu. Atsevišķas nozares te ir īpaši nozīmīgas un var darīt daudz vairāk. Piemēram, ilgtspējīgas lauksaimniecības uzņēmumi, kuri saimnieko tā, lai nodarītu iespējami mazāku kaitējumu videi (kaitēkļu apkarošanā, augsnes bagātināšanā u.tml.). Mežsaimniecības nozare iegulda meža atjaunošanā, kā arī izglīto sabiedrību par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas nozīmi. Farmācijas uzņēmumi ražošanu pārorientē uz jauna veida pieeju, kurā galvenais mērķis ir nenodarīt kaitējumu dabas daudzveidībai. Ikviens uzņēmums var atbalstīt iniciatīvas dabas aizsardzībā, ziedojot tam naudu, piedaloties brīvprātīgajā darbā, kā arī izglītojot savus darbiniekus.
Aprites ekonomikas iedzīvināšana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un ilgtspējīga domāšana kopumā ir komplicēta tēma, kas prasa integrētu pieeju. To nevar “uzdot” vai “ieviest” no malas, – šie jautājumi mums katram ir jāsaprot un jāpieņem kā sev nozīmīgi. Tāpēc uzņēmumiem ir izšķiroša loma, gan demonstrējot labo praksi un iedvesmojošus piemērus, gan izglītojot sabiedrību. Šī ir kustība, kurā būs jāiesaistās daudziem, jo runa ir par labvēlīgu dzīves apstākļu nodrošināšanu mums visiem.
