Valsts ieņēmumu dienests (VID) pēdējo divu gadu laikā ir veicis vairākas būtiskas reformas nodokļu administrēšanā, kuru mērķis ir mazināt administratīvo slogu un uzlabot kopējo sadarbību ar uzņēmējiem un sabiedrību. Par šo reformu virzieniem un sasniegumiem raidierakstā “Finanšu dialogs” detalizēti stāstīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.
Viens no VID stratēģiskajiem mērķiem ir digitalizēt pakalpojumus tā, lai nodokļu maksāšana būtu vienkārša un praktiska.
“Esam ieviesuši automatizētu hipotekāro kredītu atbalsta maksājumu sistēmu. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem nav jāveic nekādas papildus darbības vai jāaizpilda papīra dokumenti. Nākotnē līdzīgas automatizācijas plānojam ieviest arī citās nodokļu jomās, piemēram, digitālo platformu ienākumu deklarēšanā,” norādīja Šmite-Roķe.
Automatizācija ļaus ievērojami samazināt kļūdas, kas rodas manuālu datu ievades rezultātā, kā arī atbrīvos VID darbinieku resursus sarežģītāku jautājumu risināšanai. Papildus tam, VID aktīvi uzlabo EDS (Elektroniskās deklarēšanas sistēmas) funkcionalitāti, lai tā būtu intuitīvāka un lietotājam draudzīgāka.
Baiba Šmite-Roķe uzsver:
“Šobrīd īpašu uzmanību veltām pakalpojumu personalizācijai, lai katrs lietotājs redzētu tikai sev aktuālo informāciju, tādējādi padarot visu procesu vēl ērtāku un ātrāku.”
VID arī aktīvi strādā pie mobilo aplikāciju izstrādes, lai klienti varētu visas nodokļu saistītās darbības ātri un droši veikt no viedtālruņiem. Digitalizācija ir kļuvusi par Eiropas un pasaules standartu, un Latvijai ir svarīgi sekot šai attīstībai, lai saglabātu konkurētspēju starptautiskā mērogā. VID ģenerāldirektore uzsver, ka digitālo pakalpojumu izstrādes procesā svarīga ir arī iedzīvotāju iesaiste, lai pakalpojumi būtu pēc iespējas pielāgotāki lietotāju vajadzībām.
Kopš 2024. gada 1. jūlija Latvijā darbojas īpašs PVN režīms tiem īpašumu izīrētājiem, kuri izmanto digitālās platformas, piemēram, Airbnb vai Booking.com. Šī sistēma ir izstrādāta, lai vienkāršotu nodokļu maksāšanas procesu un novērstu neskaidrības par obligāto PVN reģistrāciju.
“Šis jaunais režīms ir sevi pierādījis praksē – arvien vairāk cilvēku saprot un izpilda savus nodokļu pienākumus korekti. Mēs redzam arī mazāku kļūdu skaitu iesniegtajās deklarācijās,” teica Šmite-Roķe.
Viņa arī atzina, ka sākotnēji sabiedrībā valdījusi neziņa, vai izīrēšana platformās tiek uzskatīta par saimniecisko darbību.
“Tagad esam daudz aktīvāk komunicējuši, un redzam, ka cilvēki novērtē iespēju saprast savus pienākumus un izpildīt tos vienkāršotā veidā,” viņa uzsvēra.
VID šobrīd strādā arī pie rokasgrāmatām un skaidrojošiem materiāliem, īpaši jaunajiem platformu lietotājiem, kas tikai nesen sākuši izīrēt īpašumus un var nezināt visas nianses par nodokļu piemērošanu.
Papildus VID aktīvi strādā pie sadarbības ar starptautiskajām platformām, lai izveidotu automātisku datu apmaiņu, tādējādi novēršot nodokļu nemaksāšanas riskus. Turklāt tiek apsvērta iespēja šādu vienkāršotu PVN režīmu attiecināt arī uz citiem gig-ekonomikas segmentiem nākotnē, piemēram, transporta vai pakalpojumu sniedzējiem platformās kā Bolt vai Fiverr.
No 2025. gada janvāra VID pastiprināti pārrauga skaidrās naudas darījumus, saņemot informāciju par bankomātu iemaksām virs 750 eiro un izņemšanu virs 1500 eiro mēnesī.
“Mūsu mērķis ir efektīvi koncentrēties uz ēnu ekonomikas riska grupām, lai ātri identificētu aizdomīgus darījumus. Godprātīgie nodokļu maksātāji, kuri savus līdzekļus izmanto legāli, šīs izmaiņas praktiski neizjūt ikdienā,” skaidroja Šmite-Roķe.
Viņa arī piebilda, ka VID nesaista konkrētas summas ar nodokļu apiešanu:
“Mums ir algoritmi, kas ļauj atšķirt, kad cilvēks vienkārši iemaksā savu legālo algu, un kad darījumi varētu liecināt par potenciālu izvairīšanos no nodokļu nomaksas.”
Šāda pieeja ļauj efektīvāk identificēt ēnu ekonomikas riskus, vienlaikus respektējot iedzīvotāju privātumu. VID uzsver, ka tiek izmantotas modernas datu analītikas metodes, lai mērķtiecīgi izvērtētu tikai augsta riska situācijas, izvairoties no nepamatotas iejaukšanās cilvēku ikdienas finanšu darījumos.
Latvijas muita pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ievērojami pastiprinājusi preču kontroli, lai nepieļautu sankciju apiešanu. Kopš 2024. gada sākuma muitas dienests ir atklājis vairākus simtus sankciju pārkāpumu mēģinājumu, ierosinot vairāk nekā 300 kriminālprocesus.
“Esam ieviesuši administratīvos sodus par nelieliem sankciju pārkāpumiem, tādējādi paātrinot izmeklēšanas procesu un nodrošinot sankciju efektīvu ievērošanu,” norādīja VID ģenerāldirektore.
Šmite-Roķe arī uzsvēra, ka Latvijā ir augsti attīstīta skenēšanas un uzraudzības infrastruktūra ostās un pie sauszemes robežām, kas palīdz savlaicīgi konstatēt mēģinājumus apiet sankcijas. VID īpašu uzmanību pievērš arī pārsūtījumiem caur starpvalstu uzņēmumiem un riskantiem maršrutiem, kā arī cieši sadarbojas ar Eiropas un Ziemeļamerikas partneriem informācijas apmaiņas jomā.
“Uzņēmējiem jāapzinās, ka sankciju apiešana var radīt ne tikai juridiskas, bet arī reputācijas sekas. Tādēļ aicinām savlaicīgi konsultēties ar VID, ja rodas neskaidrības par eksporta vai importa noteikumiem,” viņa piebilda.
VID turpinās samazināt administratīvo slogu, optimizējot iekšējos procesus un reorganizējot struktūru. Vienlaikus VID plāno arī palielināt sabiedrības izglītošanas aktivitātes, īpaši digitālās ekonomikas un jauniešu segmentā, lai iedzīvotāji arvien labāk orientētos savos nodokļu pienākumos un tiesībās.
Viens no virzieniem ir arī kapitāla pieauguma nodokļa piemērošana – šobrīd sarežģītā un daudziem neskaidrā kārtība prasa vienkāršošanu.
“Mēs redzam, ka cilvēkiem ir jautājumi par kriptovalūtu ienākumiem vai akciju pārdošanu. Mūsu mērķis ir izveidot skaidras un saprotamas vadlīnijas katram lietotājam.”
Tāpat VID redz potenciālu deklarāciju vienkāršošanā, īpaši pašnodarbinātajiem un digitālajiem satura veidotājiem. Tiek apsvērta iespēja noteikt vienkāršotu ienākumu režīmu ar fiksētu likmi mazajiem ienākumiem, lai atvieglotu dzīvi tiem, kuri neregulāri gūst ienākumus, piemēram, no sociālajiem tīkliem vai nelieliem pakalpojumiem.
“Ir būtiski, lai šādas sistēmas ne tikai atvieglo nodokļu nomaksu, bet arī motivē cilvēkus darboties legāli,” piebilda Šmite-Roķe.
Viņa uzsvēra, ka viena no VID stratēģijām ir veidot sistēmu, kurā būt godīgam ir vienkāršāk nekā būt ēnu zonā.
Vairāk uzzini Finanšu nozares asociācijas raidierakstā “Finanšu dialogs – par būtisko”, kurā FNA padomnieks un COBALT Latvija partneris Edgars Pastars sarunājas ar VID ģenerāldirektori Baibu Šmiti – Roķi:
Youtube: https://ej.uz/finansu_dialogs_nodokli_yt
Spotify: https://ej.uz/finansu_dialogs_nodokli_spotify
Apple Podcasts: https://ej.uz/finansu_dialogs_nodokli_apple
