Valsts policijas dati liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā būtiski samazinājies reģistrēto krāpšanas un to mēģinājumu skaits Rīgā, vienlaicīgi palielinoties gadījumu skaitam iepriekš mazāk skartajos reģionos. Lai veicinātu iedzīvotāju zināšanas un spēju sevi pasargāt no maldinošām taktikām, SEB banka sadarbībā ar Valsts policiju ir izstrādājusi Drošas rīcības kodeksu “Septiņi “NĒ”.
Valsts policijas dati liecina, ka vien nedaudz vairāk nekā trešā daļa jeb 35% no šī gada pirmajos četros mēnešos reģistrētajiem krāpšanas un to mēģinājumu gadījumiem ir reģistrēti Rīgā, kas ir ievērojami mazāk nekā pirms pieciem gadiem, kad galvaspilsētā tika fiksēti 66% no šādiem krāpnieciskiem gadījumiem.
Vienlaikus novērojama krāpšanas gadījumu izplatīšanās uz reģioniem. Visvairāk krāpniecības gadījumu skaits pieaudzis Vidzemē. Proti, ja 2018. gadā šajā reģionā fiksēti 5% no visiem reģistrētajiem krāpšanu un to mēģinājumu gadījumiem, tad šī gada pirmajos četros mēnešos tie bija 13% gadījumu.
Divkāršojies krāpšanas gadījumu skaits Latgalē, kur pēdējo piecu gadu laikā reģistrēto krāpšanu un to mēģinājumu gadījumu skaits pieaudzis no 10% līdz pat piektajai daļai jeb 21% no visiem krāpniecības gadījumiem šī gada pirmajos četros mēnešos. Ievērojams pieaugums novērojams arī Kurzemē. Tur 2018. gadā tika reģistrēta desmitā daļa no visiem krāpšanas un to mēģinājumu gadījumiem, savukārt šī gada pirmajos četros mēnešos – jau teju piektā daļa jeb 18%.
Vismazāk reģistrēto krāpšanas gadījumu skaits ir pieaudzis Zemgalē. 2018. gadā šajā reģionā tika reģistrēti 9% no visiem krāpšanas un to mēģinājumu gadījumiem, savukārt šī gada pirmajos četros mēnešos tie kopumā bijuši tikai nedaudz vairāk nekā desmitā daļa jeb 13% gadījumu.
“Krāpšanas gadījumu problemātika ir aktuāla jau vairākus gadus, turklāt tas nav tikai Latvijas fenomens – šī problēma ir starptautiska. Varētu teikt, ka krāpnieku metodes to pamatos ir vispārzināmas un pēdējos gados salīdzinoši klasiskas, tomēr ir maldīgi domāt, ka tikai konkrētas cilvēku grupas, kuras iedalītu pēc noteikta valodas lietojuma, dzīvesvietas vai vecuma sliekšņa, var kļūt par krāpšanas upuriem. Noziedzība var skart ikvienu, un to arī parāda Valsts policijas dati gan par reģistrēto krāpšanu teritoriālo izvietojumu – īpaši to maiņu pēdējo gadu laikā, gan par dažādajiem krāpnieku metožu upuru portretiem. Pēc būtības ievainojamības faktori mājo visā sabiedrībā, un, transformējoties iedzīvotāju ikdienas paradumiem un vajadzībām, arī krāpnieki un viņu metodes transformējas līdzi. Viņi arī kļūst atjautīgāki un rafinētāki, spējot atrast tās tēmas un virzienus, ka pat izglītots, uzmanīgs cilvēks nemanot var iekrist viņu lamatās. Tas, savukārt, no sabiedrības prasa dubultu piesardzību, tostarp rūpes par saviem datiem, finansēm un darījumiem,” skaidro Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics.
Kopumā šī gada pirmajos četros mēnešos Valsts policija vislielākās izkrāptās naudas summas reģistrējusi zvanu (53%), finanšu platformu (36%) un tirgotāju jeb pirkšanas-pārdošanas (7%) krāpniecības gadījumos un to mēģinājumos.
Vienlaikus dati liecina, ka vecāka gadagājuma cilvēki biežāk kļūst par zvanu krāpnieku upuriem, savukārt jaunāki – uzķeras uz finanšu platformu krāpnieku viltībām.
Valsts policijas apkopotie dati liecina, ka par zvanu krāpnieku upuriem ievērojami biežāk jeb 70% gadījumu kļūst sievietes, kuru vidējais vecums ir 58 gadi un kuras dzīvo Rīgā. Savukārt nepilna trešā daļa jeb 30% zvanu krāpnieku lamatās iekrituši vīrieši, vidēji 54 gadus veci.
Nepilna puse jeb 43% zvanu gadījumu cietušie ir no Rīgas, savukārt piektā daļa jeb 21% izdevušos zvanu krāpšanas gadījumu notikuši Kurzemē. Mazāks skaits šāda veida krāpšanu notikuši citos Latvijas reģionos – Latgalē 14%, Zemgalē 12%, bet Vidzemē – 11% reģistrēto krāpšanu un to mēģinājumu.
Savstarpējos pirkšanas un pārdošanas gadījumos krāpnieku nagos biežāk nonāk vīrieši, proti, vairāk nekā puse jeb 59% upuru ir vīrieši, vidēji 40 gadus veci. Par šādiem krāpniecības gadījumiem Valsts policijā saņemti ziņojumi no 41% sieviešu, kuras vidēji ir 38 gadus vecas.
Vairāk nekā trešā daļa jeb 36% šāda veida krāpšanas gadījumu notikuši Rīgā, savukārt pārējos Latvijas reģionos pirkšanas-pārdošanas krāpšanas un to mēģinājumu gadījumi reģistrēti attiecīgi 17% – Kurzemes reģionā, 16% – Latgales reģionā, 16% – Zemgales reģionā un 16% – Vidzemes reģionā.
Dažādiem investīciju un finanšu platformu krāpniekiem par upuriem visbiežāk kļūst sievietes (57%), vidēji 38 gadus vecas. Savukārt vīrieši šādu krāpnieku lamatās iekrīt retāk – 43% apkrāpto bijuši vīrieši, turklāt gados jauni – viņu vidējais vecums ir 29 gadi.
Teju puse investīciju krāpnieku upuru ir no galvaspilsētas, proti 45% šāda veida krāpšanu un to mēģinājumu gadījumu fiksēti Rīgas reģionā. Pārējos Latvijas reģionos šāda veida krāpnieki uzdarbojas teju līdzīgi: 14% gadījumu fiksēti Kurzemes reģionā, 14% – Latgales reģionā, 14% – Vidzemes reģionā un tikai nedaudz mazāk jeb 13% investīciju krāpšanu un to mēģinājumu gadījumi fiksēti Zemgales reģionā.
“Šī gada pirmajos četros mēnešos noziedzniekiem izdevies izkrāpt aptuveni 3,4 miljonus eiro no Latvijas četru lielāko banku klientiem. Attīstoties tehnoloģijām un ikdienai kļūstot arvien digitalizētākai, arī noziedznieki pielāgo savu stratēģiju, lai apkrāptu arvien vairāk upuru, tāpēc ir jo īpaši būtiski atpazīt dažādas krāpnieku metodes. Diemžēl SEB bankas aptaujas* dati liecina, ka teju puse jeb 46% iedzīvotāju ir riska grupā, jo atzīst, ka varētu neatpazīt viltus zvanu, īsziņu vai e-pasta vēstuli, tādēļ ir jo īpaši būtiski turpināt izglītot sabiedrību par to, kā rīkoties droši,” norāda SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis.
Biežāk par savām zināšanām un spēju atpazīt krāpniecisku rīcību ir pārliecināti vīrieši, kā arī jaunāka gadagājuma cilvēki. 62% vīriešu un tikai 47% sieviešu atzīst, ka noteikti zina, kā atpazīt krāpniecisku zvanu, īsziņu vai vēstuli un nekad nekļūtu par kiberkrāpnieku upuri.
“Pēc mūsu novērojumiem, cilvēki kļūst arvien izglītotāki un spēj atpazīt klasiskus krāpnieku paņēmienus. Tomēr bažas rada pieaugošais investīciju krāpšanas gadījumus skaits. Vien salīdzinot 2022. gadu ar 2021. gadu, redzam, ka šādu gadījumu skaits pieauga par 50%, bet izkrāptā summa – par 14%. Savukārt saskaņā ar Finanšu nozares asociācijas datiem šī gada pirmajos četros mēnešos īstenoti 1010 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot vairāk nekā 1,6 miljonus eiro. Līdzīgi kā gadījumos ar romantisko krāpšanu arī investīciju krāpšanai raksturīgi tas, ka cilvēks tiek apkrāpts ilgā laika periodā. Turklāt, neskatoties ne uz banku, ne uz ģimenes locekļu brīdinājumiem, cilvēks turpina “investēt” un zaudēt naudu cerībā uz lielu peļņu nākotnē,” skaidro Mārcis Pelcis.
Lai uzlabotu sabiedrības zināšanas par to, kā atpazīt krāpniekus un kā sevi pasargāt, SEB banka sadarbībā ar Valsts policiju ir izstrādājusi drošas rīcības kodeksu “Septiņi NĒ”. Tas apkopo būtiskākās rīcības, kas palīdzēs cilvēkiem izvairīties no zvanu, tirgotāju un viltus finanšu platformu krāpniekiem.
* Iedzīvotāju aptauju Latvijā pēc SEB bankas pasūtījuma 2023. gada aprīlī veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1005 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Papildu informācijai:
Jeļena Novaka, SEB bankas privātpersonu komunikācijas vadītāja – tālr. 29401327, jelena.novaka@seb.lv
Vairāk par SEB grupu Latvijā:
Twitter/SEBLatvija, Facebook/SEBLatvija, YouTube/SEBLatvija, LinkedIn/SEB-Latvija
www.seb.lv
SEB grupa ir vadošā finanšu pakalpojumu sniedzēja Ziemeļeiropā. Kā banka ciešām un ilgtermiņa attiecībām, SEB Zviedrijā un Baltijā piedāvā finanšu konsultācijas un plašu finanšu pakalpojumu klāstu. Dānijā, Somijā, Norvēģijā un Vācijā SEB darbības galvenā prioritāte ir korporatīvo un investīciju bankas pakalpojumu sniegšana uzņēmumiem un institucionālajiem klientiem. SEB grupas darbību starptautiskā līmenī apliecina pārstāvniecība 20 pasaules valstīs. Uz 2023. gada 31. martu SEB Grupas kopējie aktīvi veido 3 802 miljardus Zviedrijas kronu, kopējie aktīvi pārvaldīšanā – 2 221 miljardi Zviedrijas kronu. SEB grupā strādā 16 000 darbinieku. Vairāk par SEB grupu: www.sebgroup.com.
