Oļegs Andrejevs, SEB bankas Uzkrājumu, ieguldījumu un pensijas piedāvājuma vadītājs
Vairāk nekā puse jeb 55% iedzīvotāju jau šobrīd iegulda naudu finanšu tirgos. Savukārt no tiem, kuri ieguldījumus neveic, ap 30% ir interese vai vēlme sākt to darīt tuvākajā laikā, liecina SEB bankas aptauja*. Daudzi mūsu klienti no iecerēm ir ķērušies pie praktiskiem soļiem – kopumā šī gada pirmajos piecos mēnešos vairāk nekā 25 miljoni eiro novirzīti dažādos investīciju veidos (ieguldījumu fondi, ETF jeb biržā tirgoti fondi, vērtspapīri).
Tomēr investori – iesācēji un arī pieredzējuši ieguldītāji – bieži pieļauj vienas un tās pašas kļūdas, kas var negatīvi ietekmēt rezultātu. Lai no tām izvairītos un pilnībā izmantotu ieguldījumu potenciālu, esam apkopojuši piecas būtiskākās kļūdas, kas “iegāž” investorus.
Kad izvēlēts piemērots ilgtermiņa ieguldījumu veids un veiktas pirmās iemaksas, bieži rodas vēlme sekot līdzi, kā tad investīcijām veicas? Daļa ieguldītāju šajā posmā sāk pastiprināti sekot līdzi savu ieguldījumu portfelim, kā arī notikumiem tirgū, priecājoties par katru kāpumu un ļaujoties izmisumam par kritumiem. Nereti tam seko arī finanšu tirgu informācijas analizēšana, ekonomikas norišu pētīšana utt. Šādas nodarbes, kas paņem krietni daudz laika, ir jēgpilnas vienīgi tad, ja ir izvēlēta t.s. aktīvā investēšana. Ja savus ieguldījumus pārvaldāt pasīvi, šādas darbības ir liekas un radīs vien nevajadzīgu stresu.
Jo vairāk ļausimies emocijām, jo lielāka iespēja, ka, iestājoties nelabvēlīgiem apstākļiem, tiks pieļauta kļūda, atsakoties no izvēlētās ieguldījumu stratēģijas. Ja investīciju portfelis sākumā ir “mīnusos”, risks sasteigt ar savu ieguldījumu pārdošanu ir īpaši liels, tādējādi negūstot investīciju vērtību, kas būtu radusies ilgākā laikā.
Tāpēc nepieciešams pieturēties pie ieguldīšanas mērķiem un stratēģijas, kā arī laika, kas atvēlēts šai investīcijai. Protams, par savu ieguldījumu portfeli nevajag pilnībā aizmirst, taču, veicot pasīvos ieguldījumus, ikdienā tas nav jāuzrauga un jāanalizē.
Vēl viena izplatīta kļūda, kas saistīta ar emocijām, bailēm un impulsivitāti, ir neļaut mūsu investīcijām veikt darbu, kas tām paredzēts. Ja ieguldījumu vērtība krītas, cilvēki nereti, baidoties no vēl lielākiem zaudējumiem, steidz investīcijas pārdot, tā ciešot zaudējumus. Un arī otrādi – redzot, ka investīciju vērtība aug, cilvēki baidās zaudēt nopelnīto un nolemj aktīvus pārdot, lai saņemtu peļņu. Tomēr pēc ieguldītās summas un pelņas procentu atgūšanas ir jāizlemj, kur šo naudu ieguldīt turpmāk.
Kad cenšamies pelnīt no ieguldījumu vērtības izmaiņām, aktīvus pērkot un pārdodot, mēs nodarbojamies ar spekulāciju, nevis investēšanu. Spekulācija ir augsta riska ieguldījumu stratēģija, kurā ir savi “spēles noteikumi”, un tos būtu jāapzinās. Viens no tiem – daudz lielāka nepieciešamība pēc finanšu tirgu analīzes un precīzas, savlaicīgas rīcības, kas izriet no datu analīzes.
Ir ieteicams spekulēt tikai ar to ieguldījumu daļu, kuru nebūtu žēl zaudēt. Savukārt, kapitāla uzkrāšanai ir vajadzīga cita veida pieeja, kas galu galā kļūst par pasīvo ieguldīšanu. Tajā ir svarīgi dot investīcijām nepieciešamo laiku.
Sociālie mediji ir pārpildīti ar visdažādākajiem padomiem, kur, kā, ko ieguldīt. Dzīšanās pēc tendencēm, kuras jau ir atspoguļojuši teju visi viedokļu līderi un ziņu portāli, parasti ir ceļš uz zaudējumiem. Īsumā: ja par tendenci zina visi, investēt jau ir par vēlu.
Izvēloties ilgtermiņa ieguldījumu stratēģiju, ir svarīgi apzināties, ka katru izmaiņu tirgū nav iespējams paredzēt un izskaidrot. Bieži vien tās ir nejaušas norises, kas dažkārt balstās neizskaidrojamā investoru uzvedībā. Arī šajā jomā cilvēki ne vienmēr rīkojas racionāli, tāpēc labākais, ko var darīt ieguldītājs, – saglabāt tālredzīgu skatu uz savām investīcijām, ņemot vērā ilgtermiņa prognozes, kas ir daudz vērtīgākas nekā īstermiņa balsis un atbalsis tirgū.
Krājot naudu kādam lielākam pirkumam vai mērķim, mēs dažkārt domājam, kā uzkrājumu varētu ieguldīt, lai nopelnītu papildus. Šāds solis ir riskants. Protams, ja tiek izvēlēti fiksēta ienākuma vērtspapīri vai augsta reitinga obligācijas un salīdzinoši neliela atdeve ir apmierinoša, šādu ieguldījumu var veikt. Taču, izvēloties augstāka riska investīcijas, no kurām sagaidām lielāku atdevi, šāds lēmums var nest nevis gaidītos augļus, bet zaudējumus. Risks ir saistīts ar konkrēto laika brīdi, kurā būs jāveic iecerētais pirkums un tāpēc jāpārdod ieguldījums. Var gadīties, ka tieši tad investīcijas vērtība ir samazinājusies un nākas to pārdot ar zaudējumiem.
Tāpēc nav ieteicams ieguldīt naudu, kas būs nepieciešama, piemēram, pēc gada vai diviem. Ir rekomendējams sākt ieguldīt laikā, kad jau ir izveidots zināms finanšu drošības spilvens, kas atbilst nepieciešamajiem izdevumiem vismaz trīs līdz sešu mēnešu garumā. Nekad nevar zināt, ar kādiem finanšu izaicinājumiem būs jāsaskaras, tāpēc labāk tiem laikus sagatavoties.
Neskatoties uz dažādajām bailēm pieņemt nepareizus lēmumus, vislielākā kļūda tomēr ir bezgalīgi baidīties un nedarīt neko. Jāsaprot, ka ieguldījumu sākšanai perfekto dienu vai brīdi nevar nedz paredzēt, nedz izrēķināt. Ja ir pieņemts lēmums par ieguldīšanu, perfektais brīdis ir šodien.
Visgrūtākais investēšanā ir ieguldīšanas uzsākšana. Tas prasa pieņemt lēmumu, pārvarēt bažas, izvēlēties savu ieguldīšanas stratēģiju un pierast pie jaunas rutīnas, daļu no ienākumiem atvēlot investēšanai. Vēlāk pieredzēsim vērtīgas mācības, veiksmes un neveiksmes, ar ko sastopas katrs ieguldītājs. Tomēr no brīža, kad būsim spēruši pirmo soli un sākuši periodiski investēt, veidosies jauns kapitāls, kas nākotnē kļūs par finansiālas drošības un neatkarības pamatu.
*Iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma 2024. gada maijā veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1008 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
