Oļegs Andrejevs, SEB bankas Uzkrājumu, ieguldījumu un pensijas piedāvājuma vadītājs
Eiropas Centrālā banka (ECB) 6. martā paziņoja par procentu likmju samazināšanu par 0,25%, pazeminot procentu likmi noguldījumiem uz nakti līdz 2,5%. Šis samazinājums bija gaidīts, tomēr prognozes par ECB nākamajiem soļiem šobrīd nav tik viennozīmīgas – iespējams, šogad likmes netiks samazinātas tādā apmērā, kā bija prognozēts iepriekš.
Pēdējā laikā ekonomikai ir bijuši vairāki izaicinājumi. Pasaulē pieaug nestabilitāte, tiek ieviesti tirdzniecības tarifi. Vienlaikus ES valdības palielina izdevumus aizsardzībai un infrastruktūrai, kas veicinās kopējo pieprasījumu ekonomikā. No vienas puses, tas palielinās ekonomisko aktivitāti, bet, no otras – var arī veicināt cenu pieaugumu (inflāciju). ECB rūpīgi seko šīm tendencēm, lai nodrošinātu, ka inflācija paliek kontrolēta un procentu likmju politika atbalsta stabilas cenas.
ECB uzskata, ka pēc kopējā 1,5% samazinājuma monetārā politika vairs nav tik ierobežojoša un var dot stimulu ekonomikai. Tomēr neskaidrība paliek, jo ECB jaunajās prognozēs, iespējams, nav pilnībā ņemti vērā nesen izziņotie Vācijas un ES plānotie tēriņi drošībai un infrastruktūrai. Tādēļ ekonomiskā situācija tuvākajos mēnešos var attīstīties citādi, nekā šobrīd tiek prognozēts.
Tirgus dalībnieki arvien vairāk sliecas domāt, ka nākamie likmju samazinājumi būs pieticīgāki, nekā prognozēts līdz šim. Piemēram, ja pirms mēneša prognozēja, ka procentu likme noguldījumiem uz nakti šogad nokritīs līdz 1,85%, tad šobrīd tirgus sagaida, ka likme varētu “apstāties” pie 2% atzīmes.
Tas varētu nozīmēt stabilāku eiro vērtību, bet Euribor var arī nebūt zem 2% gada beigās, kā tas tika gaidīts iepriekš. Tāpēc iedzīvotājiem un uzņēmumiem būtu jārēķinās, ka aizņemšanās var kļūt lētāka, bet ne tik būtiski, kā daži cerēja.
Svarīgi atcerēties, ka ieguldījumi finanšu instrumentos ir saistīti ar risku.