Šī gada janvārī no četru Latvijā lielāko komercbanku klientiem izkrāpti līdzekļi gandrīz 1 miljona eiro apmērā, liecina Finanšu nozares asociācijas (Asociācijas) apkopotie dati. Vislielākā summa – 497 tūkstoši eiro – pretlikumīgi tika iegūti telefonkrāpšanas rezultātā, bet vēl 387 tūkstoši eiro no cilvēkiem iegūti investīciju krāpšanas rezultātā. Šī statistika attiecas uz gadījumiem, kad klienti paši ir apstiprinājuši maksājumus no saviem kontiem, taču atklājies, ka ir notikusi krāpšana. Novērsto krāpšanas mēģinājumu apjoms šā gada janvārī pārsniedz 500 tūkstošus eiro
“Statistika par finanšu krāpšanas apjomu 2022. gadā un šī gada sākumā liecina, ka krāpnieku shēmās aizvien “iekrīt” gana daudz cilvēku, jo krāpšanas apjoms saglabājas aptuveni viena miljona eiro apmērā mēnesī. Bīstamākie aizvien ir telefonkrāpnieki, kuri aizvien pamanās no iedzīvotājiem dažādos veidos izkrāpt prāvus naudas līdzekļus. Savukārt investīciju krāpšanas mēģinājumi tiek novērsti biežāk, jo šajos gadījumos klienti mēdz būt vērīgāki, nekā telefonkrāpnieku upuri,”
saka Finanšu nozares asociācijas Krāpšanu ierobežošanas darba grupas vadītājs Anrijs Šmits.
2023. gada janvārī no četru lielāko banku (Swedbank, SEB, Citadele un Luminor) klientiem izkrāpto līdzekļu apjoms pārsniedzis 965 tūkstošus eiro. Aizvadītā gada decembrī šī summa bija 1,3 miljoni eiro. Savukārt novērsto krāpšanas gadījumu apjoms janvārī pārsniedz 510 tūkstošus eiro (806 tūkstoši eiro decembrī). Kopumā ir konstatēti 246 telefonkrāpšanas gadījumi (novērsti 334 krāpšanas mēģinājumi) un 247 investīciju krāpšanas gadījumi (novērsti 582 mēģinājumi).
Kā norāda CERT.LV incidentu apstrādes nodaļas vadītājs Armīns Palms, krāpnieku metodes ir daudzveidīgas:
“Tie ir gan mēģinājumi iekārdināt, piemēram, ar atlaidēm komunālajiem maksājumiem vai fantastisku peļņu no investīcijām, gan centieni iebiedēt, piemēram, draudot ar sodiem par nelikumīgām darbībām ar kriptovalūtu. Mērķis ir viens – panākt, ka uzrunātais cilvēks steigā veic nepārdomātas darbības – atklāj papildu informāciju par sevi, uzstāda savās iekārtas krāpniecisku programmatūru vai apstiprina krāpnieku ierosinātas darbības, ievadot, piemēram, Smart-ID kodus. Taču jāņem vērā, ka ne bankas, ne tiesībsargājošās iestādes nezvanīs un kodus saukt neliks. Ja maksājuma saņemšanai kāds prasa ievadīt uz maksājumu kartes atrodamo CVV kodu vai apstiprināt maksājuma saņemšanu ar Smart-ID, tas skaidri norāda uz krāpšanu! Lai veiktu pārskaitījumu uz kādu kontu, nepieciešams zināt tikai bankas konta numuru.”
Anrijs Šmits, analizējot nesenākos datus par krāpšanas gadījumiem, norāda arī uz jaunu tendenci – pieaug investīciju krāpšanas mēģinājumi:
“Augstas inflācijas laikā cilvēki cenšas saglabāt savus uzkrājumus, ieguldot tos finanšu instrumentos, kas sola atdevi. Finanšu krāpnieki labi apzinās šo situāciju un reklamē dažādas iespējas, solot vilinošus veidus ne vien kapitāla saglabāšanai, bet tā būtiskai pavairošanai. Viena no pazīmēm, kas liecina par iespējamo krāpšanu, ir solījumi par neraksturīgi augstu ienesīgumu, kā arī izteikti agresīvs mārketings. Aicinām iedzīvotājus būt uzmanīgiem un pirms naudas ieguldīšanas pārliecināties par pakalpojumu sniedzēju iepriekšējo darbību un reputāciju.”
Pērn izkrāpti 12 miljoni eiro
2022. gada laikā kopumā no četru lielāko banku klientiem tika izkrāpti 12 miljoni eiro (11,1 miljons eiro 2021. gadā). Novērsto krāpšanas mēģinājumu apjoms pērn sasniedza 5,6 miljonus eiro (3,3 miljonu eiro apmērā 2021. gadā). Lielākā daļa no visiem krāpšanas gadījumiem bija investīciju krāpšana, – no iedzīvotājiem tika izkrāpti vairāk nekā 5 miljoni eiro, konstatējot kopumā 1987 krāpšanas gadījumus. Telefonkrāpšanas apjoms pērn bija nepilni 3 miljoni eiro un vēl gandrīz 4 miljoni eiro – dažādi citi krāpšanas gadījumi.
Lai aizsargātu Latvijas iedzīvotājus no krāpnieciskām vietnēm, CERT.LV sadarbībā ar NIC (.LV domēna vārdu reģistra uzturētāju) ir izveidojuši bezmaksas rīku – DNS ugunsmūri. Šī gada janvārī tas apturēja vairāk nekā 13 000 pieprasījumu uz kaitīgām saitēm. Vairāk informācijas par DNS ugunsmūra darbību un uzstādīšanu atrodams https://dnsmuris.lv/.
Savukārt plašākai informācijai par to, kā neuzķerties uz krāpniekiem, aicinām apmeklēt mājas lapu: https://neuzkeries.lv.
Papildu informācija:
Sabīne Spurķe
E-pasts: sabine.spurke@financelatvia.eu
+371 20604166
Komunikācijas vadītāja
Finanšu nozares asociācija
