Oskars Niks Mālnieks, Swedbank ekonomists

Mazumtirdzniecība pērnā gada nogalē ievērojami sasparojās un pēc ilgstošas stagnācijas atkal pakāpās virs 2019. gadā novērotā līmeņa. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pārdotie apjomi 2024. gada decembrī pret novembri mazliet pieauga (+0,5%, sezonāli koriģēti dati). Šo kāpumu virzīja nepārtikas preču, izņemot degvielu, tirdzniecība. Pret 2023. gada decembri vērojams brangāks pieaugums (+3,4%, kalendāri koriģēti dati).

Atskatoties uz pagājušo gadu, redzams, ka mazumtirdzniecības aktivitāte pērn bija augstāka nekā 2023. gadā. Pārdots vairāk nepārtikas preču, būtisku devumu dodot degvielas mazumtirdzniecībai. No pārējām nepārtikas preču pozīcijām labu sniegumu gada griezumā uzrādīja IKT iekārtu, kā arī apģērbu un apavu mazumtirdzniecība. Lai gan pandēmijā sasirgušo pārtikas mazumtirdzniecību joprojām nav īsti sanācis dabūt uz kājām, pozitīvi tas, ka pārdotā apjomi kopš pērnā pavasara ir uz augšupvērstas trajektorijas, un zemākais punkts, šķiet, ir aiz muguras. Aptauju dati vēsta, ka pārtikas tirgotāju noskaņojums ir pozitīvāks nekā mazumtirdzniecības nozarē vidēji. To nosaka gan labāki nekā gaidīts pārdošanas rezultāti iepriekšējos mēnešos, gan arī cerīgāks skatījums uz pieprasījumu nākamajos mēnešos.

Swedbank karšu dati liecina, ka decembris bijis aktīva patēriņa mēnesis – karšu tēriņi, iekļaujot skaidras naudas izmaksu, auguši teju par 7% salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Maksājumi elektronikas tirdzniecības vietās un norēķini par viesnīcām auguši par vairāk nekā piektdaļu. No lielākajām pozīcijām vienīgi nedaudz sarukusi skaidras naudas izmaksa bankomātos, taču šāda tendence novērojama jau vismaz divus gadus, iedzīvotājiem arvien lielākā mērā pārejot uz bezskaidras naudas norēķiniem. Lielāks patēriņš, iespējams, nozīmēja, ka zem Ziemassvētku eglītes dāvanu bijis vairāk. Atskatoties uz gadu kopumā, karšu tēriņi pieauguši par kripatiņu mazāk jaudīgiem 5,5%, elektronikas precēm ieņemot pārliecinošu līdera pozīciju.

Prognozējam, ka pērnā gada izskaņas pozitīvais sniegums turpināsies arī šogad, un tam ir vairāki iemesli. Vispirms, mērena patēriņa cenu inflācija (šogad 2-3% apmērā) un noturīgs algu kāpums nozīmē, ka pirktspēja turpinās augt. Pateicoties nodokļu reformai, strādājošie, kuru bruto alga ir zem 4000 EUR mēnesī, šogad “uz rokas” saņems nedaudz vairāk. Arīdzan gaidāms, ka, ekonomikai izraujoties no stagnācijas, patērētāju noskaņojums kļūs optimistiskāks un noturēsies virs ilgtermiņa vidējā. Visbeidzot, uzlabojoties ekonomiskajai aktivitātei kaimiņvalstīs, Latvija arī varētu sagaidīt lielāku tūristu pieplūdumu. Iespējams, ka kādu artavu dos tādi lieli pasākumi kā, piemēram, Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, EuroBasket 2025.

Taču risku netrūkst. Krievijas vērstais hibrīdkarš pret Latviju var izpausties ne tikai dažos šķietami nejaušos un samērā zemas nozīmes incidentos, bet gan arī mūsu ikdienu būtiski ietekmējošos notikumos. Ja redzam jaunas sabotāžas aktivitātes, ir risks, piemēram, ka būtiskāk celsies elektrības cenas. Turklāt, hibrīdkara sekas var būt ne tikai cenās vai citās tā teikt “taustāmās” problēmās mērāmas, bet arī ietekmēt patērētāju noskaņojumu. Bažas par drošību, protams, neveicinātu iedzīvotāju vēlmi tērēt, kas savukārt nozīmētu, ka mazumtirdzniecības atkopšanās atkal pārceļas uz vēlāku laiku. Par spīti riskiem, jāatceras, ka šobrīd ir redzami atkopšanās asni, kas vieš cerīgāku skatu gan uz mazumtirdzniecības, gan kopējo ekonomisko aktivitāti tuvākajos gados. Latvijas Valsts prezidenta vārdiem sakot: “A ja nu sanāk?”