Pirmās asociācijas ar vārdu savienojumu “mākslīgais intelekts” var būt ļoti dažādas – diapazonā no fantastiska tehnoloģiskā izrāviena līdz apokaliptiskām ainām par neirotīkla pārņemtu pasauli. Kamēr diskusijas par mākslīgā intelekta (MI) priekšrocībām un trūkumiem nerimst, tā potenciāls arvien plašāk tiek izmantots daudzās jomās. Diemžēl arī blēži aktīvi izmanto jaunāko tehnoloģiju sniegtās iespējas. Par to, kā MI paplašina krāpnieku apvāršņus un kas būtu jāzina, lai izvairītos no nokļūšanas viņu lamatās, stāsta Swedbank Vecākā krāpšanas risku novēršanas speciāliste Santa Šekava.
Eksperte uzsver, ka izteikta aktivitāte un krāpnieku “panākumi” šobrīd novērojami saziņā pa telefonu, zvanot un sūtot īsziņas vai e-pastus. Katru gadu palielinās gan krāpšanas mēģinājumu skaits, gan izkrāpto līdzekļu apjoms, jo, pateicoties tehnoloģijām, arvien grūtāk kļūst atpazīt krāpnieku izteikto piedāvājumu vai sūtītu ziņu no patiesas. Kopumā šī gada piecos mēnešos telefonkrāpniekiem no iedzīvotāju maciņiem izdevies izkrāpt teju 5,2 miljonus eiro, kas ir gandrīz tikpat daudz, cik visa pērnā gada laikā, kad telefonkrāpšanā tika izvilināti 5,8 miljoni eiro.
Veicinot iedzīvotāju informētību un drošu rīcību ar personīgiem datiem, jūlijā norisinās kampaņa “Met nost!”. Kampaņas organizētāji Mastercard sadarbībā ar Finanšu nozares asociāciju (FNA) un Latvijas bankām aicina iedzīvotājus uz šķietami nepieklājīgu rīcību telefona sarunas laikā – nomest klausuli jeb pārtraukt sarunu. Tas ir visefektīvākais veids cīņā ar potenciālo telefonkrāpnieku ne tikai tagad, bet arī nākotnē, kad viltvāržu rīcībā būs vēl vairāk MI sniegto tehnoloģisko iespēju.
Kādos gadījumos jābūt īpaši modriem un nekavējoties jāmet nost klausule?
Kā uzsver Swedbank speciāliste, vēl nesen viena no drošākajām pazīmēm, lai atpazītu viltvāržus, bija gramatiski kļūdaini teksti vai saruna krievu valodā. Patlaban ar MI tulkošanas rīku palīdzību noziedznieki spēj nodrošināt ļoti kvalitatīvus tekstus un var komunicēt daudzās valodās:
“Labi formulēti ziņojumi – gandrīz bez kļūdām un neveiksmīgiem izteikumiem – raisa mazāk aizdomu un liek cilvēkiem ātrāk noticēt teiktajam vai rakstītajām. Tāpēc ieteikums pievērst uzmanību saziņas valodai vairs nedod drošības garantiju. Lai atpazītu krāpnieciskus mēģinājumus, būtiska ir kritiskā domāšana un sniegtās informācijas pārbaude,” saka Santa Šekava.
Krāpnieki bieži mēdz lūgt uzstādīt uz telefona vai datora lietotnes, norādot, ka tās ir dubultas drošības programmas vai droša saziņas platforma. Patiesībā dažādu lietotņu instalēšana ir veids, kā krāpnieki ne tikai iegūst attālinātu pieeju cilvēka datiem, bet var pilnībā pārņemt kontroli pār telefonu, bloķējot īpašnieka iespējas rīkoties, piemēram, atcelt darījumu vai piezvanīt uz banku vai policiju. Krāpnieki bieži izmanto attālinātās piekļuves programmas vai lūdz dalīties ar ekrāna saturu, tāpēc eksperte aicina ignorēt svešo kontaktu aicinājumus instalēt jebkādas nezināmas programmas – šis ir skaidrs signāls par krāpniecisko rīcību un visdrošāk šādos gadījumos ir pārtraukt saziņu.
Kvikšķerēšana ir krāpšanas shēma, izmantojot kvadrātkodus jeb QR kodus, kuru popularitāti iedzīvotāju vidū sekmēja pandēmija. Šobrīd QR kodi ir plaši izmantoti mūsu ikdienas dzīvē, ātri un ērti novirzot uz konkrētu mājaslapu, validējot biļetes sabiedriskajā transportā vai apmaksājot stāvvietu.
“Šāda izplatība un iedzīvotāju uzticība paver krāpniekiem iespēju novirzīt QR koda lietotājus uz viltotām mājaslapām, kas ir veidotas krāpšanas nolūkiem. Tāpēc galvenais ieteikums, skenējot QR kodu – uzmanīgi pārliecināties uz kādu mājaslapu tālāk šis kods jūs novirzīs. Pie mazākās šaubu ēnas no turpmākas darbības labāk atteikties, it īpaši, ja tiek prasīts ievadīt savus bankas datus vai citu personīgu informāciju. Savukārt, ja tiek saņemts e-pasts ar saiti un lūgumu ievadīt savus datus, tad labāk izmantot iestādes oficiālo mājas lapu, nevis e-pastā saņemto saiti,” aicina eksperte.
Telefonkrāpnieki uzmanīgi seko līdzi situācijai un izmanto noteikto taktiku tik ilgi, kamēr tā strādā un nes augļus. Piemēram, šobrīd vēl aizvien ļoti populāri ir zvani un īsziņas policijas, valsts iestāžu, banku darbinieku vai pat viltus bērnu vārdā. Bieži vien saņemtās īsziņas numurs var izskatīties it kā tas jau būtu saglabāts telefonā ar vārdiem “meita”, “dēls”, “banka” u.c.
Taču, jo vairāk informācijas par šādiem krāpšanas gadījumiem nonāk iedzīvotāju redzeslokā, jo mazāks cilvēku skaits uzķeras uz šiem trikiem. Tāpēc tas ir tikai laika jautājums, kad krāpniekiem nāksies meklēt jaunus paņēmienus, lai “apvārdotu” savu upurus.
“Jaunākās tehnoloģijas ļauj veidot gan viltus video, gan imitēt balsi, pārliecinot zvana saņēmēju, ka viņš runa, piemēram, ar savu radu vai draugu. Latvijā šādi gadījumi vēl nav fiksēti, taču ārzemēs jau ir piemēri, kā deepfake tehnoloģijas tiek izmantotas finanšu krāpšanas shēmās,” norāda Santa Šekava.
Eksperte atzīst, ka jaunākās tehnoloģijas veicina krāpšanas shēmu attīstību, taču mums katram ir iespēja pasargāt sevi, paturot prātā trīs konkrētus soļus, kas saskarsmē ar aizdomīgu zvanītāju palīdzēs saglabāt vēsu prātu un nepakļauties krāpnieku solījumiem:
APSTĀTIES! Nevajag pakļauties steigai, agresijai vai zvanītāju solījumiem. Krāpnieks apzināti sniedz nepatiesu informāciju un steidzina ar lēmuma pieņemšanu, tāpēc pirms šķirties no naudas vai sniegt prasīto informāciju, iepauzējiet – panika un steiga šajos brīžos ir slikts sabiedrotais.
IZVĒRTĒT! Vienmēr esiet kritiski pret situāciju un nezināmu zvanītāju – lūgt sazināties vēlāk vai pārtraukt sarunu ir normāli. Tikai krāpnieki liks justies neērti par precizējumiem, jautājumiem vai atteikumu, tāpēc šāda saruna droši jāpārtrauc.
MET NOST! Nomest klausuli jeb pārtraukt sarunu patiesībā ir visefektīvākais un vienkāršākais veids cīņā ar potenciālo telefonkrāpnieku. Vēlāk var bez steigas pārbaudīt informāciju un pieņemt izsvērtu lēmumu, tai skaitā sazinoties ar iestādi par kuras pārstāvi uzdodas zvanītājs, lai pārliecinātos par informācijas patiesumu.
Gadījumā, ja, tomēr ir sanācis pakļauties spiedienam un pieļaujat iespēju, ka esat izpaudis savus internetbankas datus telefonkrāpniekam, nekavējoties vērsieties bankā un ziņojiet par krāpšanas gadījumu Valsts policijai.
