Šī gada pirmajos deviņos mēnešos mājokļu iegādei iedzīvotājiem izsniegtā hipotekāro kredītu (ar nodrošinājumu) kopsumma sasniedz 499,4 miljonus eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (Asociācija) apkopotie dati. Vidējā summa, ko iedzīvotāji aizņemas mājokļa iegādei, šogad sasniegusi 84 tūkstošus eiro, un visbiežāk (46%) tās atmaksas termiņš ir no 25 līdz 30 gadiem. Jāatzīmē, ka teju puse (48%) aizņēmēju ir vecumā no 31 līdz 40 gadiem.
“Neraugoties uz ECB realizētās inflācijas bremzēšanas programmas rezultātā pieaugušajām Euribor likmēm, kas pēdējā gada laikā paaugstināja aizņemšanās izmaksas mājokļu iegādei, datos redzam, ka kreditēšanu tas nav apstādinājis- cilvēki turpina īstenot ieceres par sava īpašuma iegādi. Kopumā, protams, šogad vērojama lielāka piesardzība – mājokļu iegādei izsniegto kredītu apjoms samazinājies par nepilnu piektdaļu jeb 18%, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem deviņiem mēnešiem. Taču redzam, ka aizdevumu ņem tie, kuriem ir pārliecība par savu spēju segt kredītsaistības neskatoties uz pieaugošo dzīves dārdzību, jo maksātspējas grūtības kopumā šobrīd ir vien 0,3% no visiem kredītņēmējiem. Tas ir vērtējams kā zems rādītājs, kāds ir pastāvējis teju vienmēr un ko visbiežāk ietekmē pēkšņa darba nespēja vai darba zaudēšana,” saka Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.
Iedzīvotāju izvēlē aizvien dominē sērijveida īpašumu iegāde, kam visbiežāk (38%) tiek ņemts hipotekārais kredīts līdz 50 tūkstošiem eiro. Tam seko īpašuma iegāde vērtībā no 50 līdz 100 tūkstošiem eiro (32%). Tikai katrs ceturtais kredīts (24%) ar nodrošinājumu tiek ņemts summā no 100 līdz 200 tūkstošiem eiro, kas vairāk jau atbilst īpašuma iegādei jaunajā projektā, privātmājas iegādei vai būvniecībai. Savukārt 5%kredītu pārsniedz 200 tūkstošu robežu, un vērtējama jau kā ekskluzīvā segmentā īpašuma iegāde.
Zīmīgi, ka visvairāk kredītu mājokļu iegādei izsniegti augustā, kad aizsākās plašas diskusijas par atbalsta nepieciešamību mājokļu kredītņēmējiem.
“Nozares apkopotie dati rāda, ka atbalsta nepieciešamība plašā mērogā kredītņēmējiem šobrīd nav nepieciešama, lai arī lēmums par to jau teju kā pieņemts. Turklāt atbalsta noteiktie griesti kredītiem ar atlikumu 250 000 eiro vērtībā uzskatāma teju vai kā izšķērdība, atbalstot turīgo iedzīvotāju daļu. Tā vietā klientiem izdevīgāk būtu bijis turpināt vienoties ar savu banku par individuālu, ilgtermiņa risinājumu uz visu atlikušo maksājumu laiku, nevis saņemt “atlaidi” uz vienu gadu. Var teikt, ka šobrīd visiem kredītņēmējiem tiek uzsaukta ballīte uz citu rēķina, un diemžēl tie visdrīzāk būs nākotnes aizņēmēji,” atzīmē Sanita Bajāre.
