Latvijā pērn pieaugusi interese par nelielu dzīvokļu un privātmāju iegādi, kā arī arvien vairāk iedzīvotāju izvēlas energoefektīvus īpašumus, liecina Swedbank dati. Pieprasījums pēc dzīvokļiem energoefektīvos namos, kas visbiežāk būvēti pēc 2000. gada, pērn audzis par 14%. Savukārt katrs trešais hipotekārais kredīts pērn tika izsniegts māju būvniecībai, un īpaša aktivitāte saglabājas Pierīgā un reģionos. Vidējā aizdevuma summa 2024. gadā sasniedz 79 tūkstošus eiro. Jāatzīmē, ka tas ir ievērojami mazāk nekā kaimiņvalstīs – Lietuvā vidējā hipotekārā kredīta summa sasniedza 104 tūkstošus eiro, bet Igaunijā – 122 tūkstošus eiro.
“Mājokļu tirgus jūtami “atdzīvojās” pagājušā gada rudenī, sekojot Euribor likmju kritumam, kas cilvēkos palielināja pārliecību un iedrošināja izdarīt izvēli par labu mājokļa iegādei. Pēc parakstītiem hipotekārā kredīta līgumiem secinām, ka cilvēki izvēlas salīdzinoši nelielus dzīvokļus, ir pieaugusi interese par īpašuma iegādi dažādos Latvijas reģionos. Aizvien nozīmīgāka kļūst arī īpašuma energoefektivitāte, kas ļauj samazināt mājokļa uzturēšanas izdevumus,” komentē Marika Toma, Swedbank Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītāja Latvijā.
Novērtējot pērn Latvijā parakstīto hipotekāro aizdevumu līgumu skaitu, redzams, ka aizvien lielākā daļa darījumu notiek Rīgā – 51% no visiem izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem. Taču pēc darījumu apjoma otrajā vietā pērn ierindojās reģioni – katrs trešais hipotekārais kredīts izsniegts mājokļa iegādei vai būvniecībai kādā no Latvijas novadiem. Savukārt Pierīgā darījumu aktivitāte saglabājas nemainīga – teju katrs piektais (17%) darījums noticis galvaspilsētas apkārtnē.
Kopumā pērn teju katrā reģionā Latvijā Swedbank izsniedza kredītu mājokļa iegādei vai būvniecībai. Piemēram, kādas privātmājas celtniecībai Cēsu novadā tika izsniegti 280 000 eiro, bet Bauskas novadā 260 000 eiro. Savukārt jau gatava mājokļa iegādei Jelgavā izsniegti 242 000 eiro, Jēkabpils novadā 174 000 eiro, bet Līvānos 154 000 eiro.
Pērn Latvijā būtiski palielinājies energoefektīvu mājokļu skaits, kuru enerģijas klase ir A un A+, – tāds bija katrs piektais īpašums, kura iegādei 2024. gadā tika piešķirts hipotekārais aizdevums. Analizējot datus par mājokļu pircēju izvēli attiecībā uz nekustamā īpašuma vecumu, redzams, ka pērn ir sarukusi pircēju interese par īpašumiem, kas būvēti līdz 2000. gadam. Savukārt būtiski augusi interese par mājokļiem, kas būvēti laikā no 2000. līdz 2022.gadam – pieaugums par 14%.
Baltijas valstu iedzīvotāji dod priekšroku salīdzinoši nelieliem dzīvokļiem – 40% no visiem noslēgtajiem aizdevuma līgumiem paredz dzīvokļu iegādi, kuru platība ir no 36 kvadrātmetriem līdz 55 kvadrātmetriem. Vēl trešdaļa iegādājusies dzīvokli, kuru platība ir no 56 kvadrātmetriem līdz 75 kvadrātmetriem.
Savukārt iecienītākā privātmāju platība ir no 100 līdz 150 kvadrātmetriem (28% no visiem līgumiem), kā arī no 150 līdz 200 kvadrātmetriem (25% no visiem līgumiem). Zīmīgi, ka pērn vērojams intereses pieaugums pēc salīdzinoši mazākām privātmājām – līdz 100 kvadrātmetriem, kas veido aptuveni 16% no visiem privātmāju iegādei vai renovācijai izsniegtajiem aizdevumiem. Tas, iespējams, skaidrojams ar pieaugošo moduļu māju popularitāti.
Ja raugās uz mājokļa kredīta saņēmēja “portretu” Latvijā, tad pēc Swedbank datiem aizņēmējs ir 31 līdz 35 gadus vecs, un mājsaimniecības ieņēmumi pārsniedz 2500 eiro mēnesī. Jāatzīmē, ka Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāju vidējie ieņēmumi ir ievērojami augstāki – attiecīgi Lietuvā mājsaimniecību ienākumi ir teju 2700 eiro, bet Igaunijā – nepilni 3500 eiro.
Vairāk nekā puse aizņēmēju (54%) saistību segšanai novirza mazāk nekā 30% no ikmēneša ienākumiem, bet trešdaļai klientu ir arī līdzaizņēmējs.
Salīdzinot datus par to, cik liels ir aizņēmēju līdzmaksājums, saņemot mājokļa kredītu, secināms, ka Latvijā tas ir būtiski zemāks (vidējā līdzmaksājuma summa pārsniedz 24 tūkstošus eiro), nekā Lietuvā (pārsniedz 40 tūkstošus eiro) un Igaunijā (pārsniedz 42 tūkstošus eiro). Visās Baltijas valstīs līdzmaksājumu summas pērn ir nedaudz palielinājušās.
