Mēs dzīvojam sarežģītā un strauji mainīgā laikā, ko raksturo kompleksi jautājumi bez skaidrām atbildēm un daudzšķautņaini izaicinājumi bez vienkāršiem, ātriem risinājumiem. Problēmu definēšanai un risināšanai ir nepieciešama daudzu pušu iesaiste, prasme nepārtraukti mācīties un pielāgoties, spēja iedziļināties un vēlme sadarboties un strādāt kopā. Izglītības joma nav izņēmums. Izglītība caurauž visus mūsu sabiedrības audekla slāņus, atstājot tālejošu un paliekošu ietekmi uz Latvijas valsts un sabiedrības attīstību, tādēļ, domājot par to, kā stiprināt un uzlabot izglītības kvalitāti ilgtermiņā, ir pienācis laiks izglītības sistēmā pilnvērtīgi integrēt arī dažādu uzņēmējdarbības sektoru pieejas, zināšanas un kompetences.
Tagadnes un nākotnes ekonomiskajā realitātē uzņēmumi ir ieinteresēti veicināt darbinieku nepārtrauktu izglītošanos, jo citādi organizācijas nebūs konkurētspējīgas. Viens no spilgtākajiem piemēriem, kur jau pašlaik aktīvi izpaužas privātā sektora pienesums jaunu zināšanu un prasmju apguvē, ir mūžizglītība. Tā ietver daudzveidīgas mācīšanās formas – seminārus, plānveida apmācības, individuālo mentoringu, kolēģu ēnošanu, prakses, darbinieku rotācijas un vēl daudz ko citu. Turklāt saredzu, ka privātajam sektoram ir vēl liels potenciāls, lai paplašinātu savu lomu izglītības procesos – ne tikai mūžizglītībā, bet arī visu līmeņu formālajā un neformālajā izglītībā.
Uzņēmumu dažādu līmeņu vadītāji un eksperti var būt labs papildu resurss skolām, skolēniem un vecākiem, sniedzot tādas zināšanas, prasmes un pieredzi, ko skola vai ģimene nevar iedot. Šie cilvēki nekļūs par pilna laika skolotājiem, taču visdrīzāk viņiem nebūs iebildumu novadīt kādu nodarbību vai stundu, piedalīties diskusijā vai parādīt, kā darbojas viņu uzņēmums. 2019. gadā kopā ar organizāciju “Iespējamā misija” nodibinājām platformu “Dzīvei gatavs”, kas savieno skolas, skolotājus un skolēnus ar uzņēmumu ekspertiem. Pateicoties šai ierosmei, ir notikušas tūkstošiem stundu, kurās uzņēmumu pārstāvji praktiskā un interesantā veidā pastāsta, kā skolēnu mācību viela ir saistīta ar “īsto dzīvi”. Šāda skolēnu satikšanās ar uzņēmējdarbībā strādājošiem, īpaši vidusskolas posmā, var kalpot arī kā būtisks pamudinājums nākotnes karjeras virziena izvēlēs un papildu motivācijai kāda priekšmeta apgūšanā. Pastāv arī citu uzņēmumu līdzīgas iniciatīvas, taču tās notiek neregulāri un ir fragmentāras. Lai šo principu iedzīvinātu, ir jāatrod veids, kā uzņēmēju līdzdalību izglītībā padarīt par “jauno normālo” ikvienā skolā.
Izglītībā, tāpat kā uzņēmējdarbībā un ikvienā citā sarežģītā sistēmā, liela nozīme ir līderiem. Viņi spēj vadīt procesus un cilvēkus, prot laikus pamanīt un risināt problēmas, viņiem ir vīzija par to, kur mēs kopā vēlamies nokļūt, un viņi spēj mobilizēt resursus un iedvesmot pārējos doties ceļā un sasniegt kopīgos mērķus. Pandēmija mums lieliski parādīja, ka nepietiek tikai ar to, ka vislabākie skolotāji videostundās ir pieejami skolēniem visā Latvijā un visas mūsu problēmas tā tiek atrisinātas. Pat ja ekrānā runā vislabākais eksperts, ir vajadzīgs kāds, kurš vada darbu klasē, un kāds, kurš skolotājus un skolēnus spēj saliedēt vienotā kolektīvā. Daudzu skolu piemēri liecina, ka ar algu palielināšanu un mazāku skolēnu skaitu klasēs visus izaicinājumus nevar atrisināt, jo skolotājiem ir būtiski ne vien algu un slodžu jautājumi, bet arī skolas mikroklimats, vadības attieksme un personiskās izaugsmes iespējas. Skolu direktoriem ir ārkārtīgi liela nozīme tajā, vai skolas vidē ienāks jaunas pieejas, idejas un iniciatīvas. Nereti skolotāji ar idejām un iniciatīvām skolas vidē jūtas kā baltie zvirbuļi, un tieši direktori kā izglītības jomas līderi ar savu atbalstu un iedrošinājumu var palīdzēt šiem skolotājiem jauno īstenot dzīvē. Manuprāt, ir izšķiroši visiem spēkiem atbalstīt tos, kuri palīdz šiem līderiem veidoties.
Skolotāju līderības veicināšanā īpaši vēlos izcelt organizāciju “Iespējamā misija” – tā ieveda skolās jaunu skolotāju un nākotnes izglītības līderu paaudzi, vairāk nekā 200 skolotājus, un būtiski mainīja sabiedrības skatījumu uz to, kas ir labs skolotājs. Teju 80% no šiem skolotājiem turpina darbu izglītības nozarē – skolās, pašvaldībās un privātajās mācību iestādēs. “Iespējamā misija” arī pati uzņēmās šo nepavisam ne ērto un pateicīgo līderības lomu, skaļi runājot par nepieciešamajām pārmaiņām, neērtajiem jautājumiem un labajām ārvalstu praksēm. Šobrīd “Iespējamā misija” īsteno skolu direktoru programmu, stiprinot skolu vadītāju līderības prasmes un spēju skolu padarīt par labāko vietu ne vien skolēnu, bet arī skolotāju izaugsmei. Taču ar vienu šādu organizāciju ir par maz. Šāda veida līderības pieeja izglītības sistēmā ir jāpadara par normu.
Domājot par izaicinājumiem, kas kavē privātajam sektoram un nevalstiskajām organizācijām izglītības sistēmā un procesos ienest jaunas, mērogojamas pieejas un inovatīvus risinājumus, kas sekmētu izglītības kvalitāti un pieejamību, pirmais, kas nāk prātā, ir ideju ieviešanas un realizācijas kapacitāte un sadrumstalotība. Katrs dara kaut ko nelielu un savu, turklāt tās visas ir labas lietas, taču ir jābūt lielai veiksmei vai ļoti revolucionārai idejai, lai tā kļūtu par jauno standartu. Nevalstisko organizāciju spējai ilgtermiņā nodrošināt kādu iniciatīvu ir tieša saistība ar tās kopējo kapacitāti, un Latvijā tā pamatotu iemeslu dēļ diemžēl ir zema. Ir jāstiprina un jāatbalsta tās nevalstiskās organizācijas, kas darbojas izglītības laukā, lai tām būtu iespēja domāt plašāk un ilgtermiņā. Tikpat svarīgi ir iedrošināt izglītības darbā iesaistīties ikvienu, kuram rūp arī izglītība un kura prasmes, zināšanas un pieredze no citām jomām varētu ienest jaunu domāšanas veidu, papildināt jau esošās iniciatīvas un radīt inovācijas gan izglītības saturā, gan procesos.
Tāpēc mēs, Swedbank, esam izveidojuši “Fondu AUGT”, lai tas ilgtermiņā varētu atbalstīt izglītības iniciatīvas. Citstarp fonds meklē un testē idejas, kam būtu potenciāls atstāt sistēmiski paliekošus rezultātus un ko tālāk varētu piedāvāt politikas veidotājiem, . Viens nepilns fonda darbības gads ir pārāk īss laika nogrieznis, lai lepotos ar lieliem panākumiem, taču jau līdz šim fonds ir atbalstījis 15 organizāciju izglītības iniciatīvas, piešķirot teju 400 tūkstošu eiro finansiālu atbalstu jaunu risinājumu ieviešanai vispārējā izglītībā un attīstot prasmes mācīties visa mūža garumā.
Pirmā gada laikā esam arī sapratuši, kā fonds var sniegt pievienoto vērtību ne vien reaktīvi – kā finansējuma piešķiršanas aģentūra, bet arī proaktīvi – veidojot pieprasījumu un dialogā ar iesaistītajām pusēm definējot konkrētu ideju izstrādes virzienus, nepieciešamības gadījumā arī veicot datos vai zinātniskā pieejā balstītus pētījumus un aktualizējot līdz šim neieraudzītas vajadzības.
Sava veida jaunas sociālās vienošanās un izpratnes veidošanai izglītībā izšķiroša nozīme ir un būs sadarbībai. Ir skaidrs, ka dažādu – demogrāfisku un ekonomisku – izaicinājumu, bet vispirms jau valsts ilgtermiņa attīstības potenciāla dēļ izglītības sektorā ir nenovēršamas reformas, kuras neizbēgami skar un skars atsevišķu sabiedrības grupu un iedzīvotāju intereses. Taču, tikai liekot kopējo labumu – izglītotu, un tādējādi ekonomiski konkurētspējīgu un pilsoniski atbildīgu sabiedrību,- kā virsvērtību varam uz šī pārmaiņu ceļa nostāsties ātrāk. Tajā vienlīdz svarīga loma ir ne tikai izglītības sistēmai un politikas veidotājiem, bet arī ģimenei, pilsoniskajai sabiedrībai, privātajam sektoram un uzņēmējiem. Mēs varam katrs kaut ko darīt pa vienam, atsevišķi no citiem. Tā var paveikt labas lietas. Taču daudz kas vairāk iespējams, apvienojot spēkus, idejas un resursus. Privātais un publiskais sektors vairs nevar dzīvot nošķirtās pasaulēs, jo galu galā mūsu mērķi ir līdzīgi – konkurētspējīga tautsaimniecība, nākotnē pieprasītu prasmju un kompetenču attīstība, pilsoniski atbildīga sabiedrība. Savukārt šāds rezultāts sasniedzams vienīgi tādā izglītības sistēmā, kurā saturs un metodika nodrošina atbildības uzņemšanās, motivācija un disciplīna trenēšanu, kur darbu vada motivēti un profesijas prestižu apliecinoši pedagogi un vadītāji un kur vienlīdzīga pieeja kvalitatīvai izglītībai tiek salāgota ar iespējam izcilības attīstīšanai.
Tieši kopīgie mērķi un ilgtermiņa nākotnes redzējums ir iemesls, kādēļ kopā ar Ekonomikas ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju un uzņēmuma “Accenture” Latvijas filiāli esam iesaistījušies Latvijas Izglītības akseleratorā. Tā ir daļa no Pasaules Ekonomikas foruma starptautiskās programmas “Prasmju attīstības revolūcija”, kuras mērķis ir rosināt pozitīvas pārmaiņas izglītībā un prasmju apguvē, līdz 2030. gadam uzlabojot nākotnes darba tirgus iespējas vismaz vienam miljardam pasaules iedzīvotāju. Akseleratoram ir pievienojušies jau teju 40 Latvijas uzņēmumi, un visi ir apņēmības pilni sniegt ieguldījumu izglītībā. Šis akselerators ir tāds kā enerģijas piešķīlējs, caur kuru testēt dažādas idejas un saprast, kurus sadarbības modeļus vajadzētu attīstīt tālāk un kā labāk veidot publiskā un privātā sektora sadarbību izglītībā. Šāda platforma ir būtiska un noderīga visiem, tādēļ aicinu arī citus uzņēmumus pievienoties šim akseleratoram.
Uzņēmējiem ir zināšanas, prasmes, kompetences, ko “likt iekšā” izglītības sistēmā. Daudzi, tai skaitā mēs, jau gadiem izglīto bērnus, jauniešus, sabiedrību par savu nozaru jautājumiem un dara to ar prieku un lielu atbildības izjūtu. Ir tikai jautājums – vai izglītības sistēma visos līmeņos grib un var šīs zināšanas un kompetences integrēt jau esošajā saturā? Tāpēc ir jāmeklē strukturēti un sistēmiski veidi, kā praktiskas nozaru zināšanas var jēgpilni nonākt līdz skolām.
Šī gada sākumā Latvijas Izglītības akselerators publicēja vidusskolēnu aptaujas datus par karjeras izglītību, kuru veica uzņēmums “EDURIO” sadarbībā ar “Fondu AUGT”. Aptaujā piedalījās vairāk nekā 6000 vidusskolēnu, un tajā bija jautājums arī par to, kādā veidā skolēni vēlētos iepazīt dažādas profesijas un karjeras iespējas. Populārākā atbilde – 47% skolēnu gribētu doties ekskursijās pie uzņēmējiem un profesiju pārstāvjiem. 45% atbildēja, ka gribētu ēnot uzņēmumu pārstāvjus, 41% teica, ka gribētu doties praksē uzņēmumos. Kā šādas aktivitātes un skolēniem būtiskas pieredzes padarīt par neatņemamu izglītības sastāvdaļu? Šobrīd šādu iespēju ir ļoti maz, un tās nesasniedz visas skolas un skolēnus, jo tās ir tikai atsevišķas iniciatīvas, kas dod skolēniem iespēju ielūkoties uzņēmumu ikdienā. Arī mēs Swedbank aicinām skolēnus viesoties mūsu Finanšu laboratorijā, caur pieredzi un spēļu elementiem dodot iespēju nedaudz labāk izprast finanšu pasauli. Piecu gadu laikā Finanšu laboratorijā ir viesojušies vairāk nekā 22 000 skolēnu, taču ar to ir par maz. Mēs gribētu, ka ikvienam Latvijas skolēnam būtu iespēja iegūt šādu vai līdzīgu pieredzi ne tikai finanšu, bet arī citās uzņēmējdarbības jomās.
Mūsdienās vairs nav iespējams, ka par sabiedrības izglītību atbild tikai skola un izglītības sistēma. Izglītības procesā ir jāiesaistās visiem, arī uzņēmējiem. Savā ziņā tā ir kā daļa no jaunas sociālās vienošanās par to, kas ir laba izglītība. Uzņēmēji ar savu pieredzi un zināšanām varam iedot “labu piespēli” izglītībai, kas ir izdevīga visai sabiedrībai. Vai izglītības sistēma un sabiedrība ir gatava to ņemt pretī? Par to ir jārunā, turklāt no runāšanas jātiek līdz darbiem. Es vēlos iedrošināt arī citus uzņēmumus iesaistīties dažādās izglītības iniciatīvās. Tā nav konkurence par to, kuram “pieder” šī tēma. Katrs var dot savu artavu. Nekad nebūs tā, ka šai tēmai kāds būs pievērsis pārāk daudz uzmanības, – darba pietiks visiem.
