Vakar, 4. septembrī, plkst. 16.49, Finanšu nozares asociācija (FNA) saņēma izvērtēšanai “Solidaritātes iemaksas likuma” likumprojektu un tiesību akta projekta anotāciju jeb citiem vārdiem – beidzot uz papīra uzliktu ideju par ilgi apspriesto virspeļņas nodokli bankām. Līdz šim finanšu sektoram iepazīties ar politiķu virzīto ideju nebija iespējams, bet likumprojekta apspriešana paredzēta pēc vienas darba dienas – rīt, 6. septembrī. Šajā laikā FNA jāapkopo visu tās biedru – 11 banku –ietekmi, izvērtējamu un priekšlikumus minētajam likumprojektam. Tas ir neadekvāts laiks izsvērtu priekšlikumu sagatavošanai, un mudina domāt tik īss termiņš nozarei dots apzināti, jo medijos vairāki politiķi jau atklāti minējuši, ka jautājumā par virspeļņas nodokli bankām ir pilnīgā vienprātībā.
Taču šāda rīcība neatbilst labas pārvaldības principiem, un drīzāk uzskatāma par komunisma “atraugām”, nevis Rietumeiropas pieeju valsts pārvaldes sadarbībā ar nozarēm. Tāpēc FNA aicina Finanšu ministriju pārcelt plānoto tikšanos par vienu nedēļu, lai izvērtētu tiesību akta projekta ietekmi uz visu finanšu nozari.
Likumprojektā norādīts, ka par likumprojekta mērķi nosakot “SI mērķis ir palielināt nacionālās drošības risku apstākļos uz terminētu periodu, solidāri ar visu Latvijas sabiedrību, tieši vai netieši rast papildu līdzekļus valsts nacionālās drošības fiskālo vajadzību nodrošināšanai.” Uzskatām, ka šāds “solidaritātes” nodokļa piedāvājums un tā sagatavošanas process ir tuvredzīgs, necaurspīdīgs un negodīgs. Kāpēc tuvredzīgs? Jo virspeļņas nodoklis neveicinās kreditēšanu, kas ir vitāli svarīga mūsu tautsaimniecībai. Kāpēc necaurspīdīgs – jo valdība un Finanšu ministrija līdz šim vispār nav runājusi ar nozari par šo nodokli. Kāpēc negodīgs? Jo tas ir sods par efektīvu komercdarbību, kas turklāt ir cikliska. Jā, banku sektoram šobrīd ir peļņa, bet jāatzīmē, ka ir bijuši arī zaudējumi. Šī peļņa ir veidojusies cikliskas ekonomikas rezultātā.
Apskatot detalizētāk, FNA un finanšu nozare vienoti uzskatām, ka šāds nodoklis ir tuvredzīgs, necaurspīdīgs un negodīgs jo:
Koalīcija ar šādu svarīgu lēmumu, kas nākamo trīs gadu laikā plāno iekasēt 224 000 000 eiro, tiek pieņemts bez atbilstošās nozares un sabiedrības iesaistes, līdz šim publiski paužot tikai lozungus medijos un sociālajos tīklos.
Viena Latvijas ekonomikas nozare tiek savā ziņā “sodīta” par pozitīviem peļņas rādītājiem un tai tiek noteikts pienākums finansēt tos tēriņus, kurus valdība nespēj finansēt, efektīvi iekasējot nodokļus, kā arī pildīt sociālo funkciju. Vienlaikus valsts pati pēc būtības jau ilgstoši neiesaistās mūsu ekonomikai akūti svarīgu jautājumu risināšanā, kā, piemēram, nozīmīgi samazinot ēnu ekonomiku, aktīvāk strādājot pie energoefektivitātes jautājumiem, kā arī veicinot finanšu pratību uzņēmēju un iedzīvotāju vidū.
Lēmumu pieņemšana līdz šim ir bijusi necaurspīdīga, jo nav precīzi zināms, kādam nolūkam tiks izlietoti potenciālie ieņēmumi? Projektā minēts, ka “Iemaksu palielinājums var notikt tieši, veicot solidaritātes iemaksu maksājumus budžetā, vai netieši, būtiski palielinot nefinanšu sektora, kas neietver valsts pārvaldi, kreditēšanu un tādējādi arī ekonomisko aktivitāti un budžeta ieņēmumu apjomu, kas ļautu vairāk finansēt tuvākajos gados pieaugošās nacionālas drošības vajadzības” tomēr nav skaidri paskaidrots, kas ir “nacionālās drošības vajadzības”.
Atbilstoši labas likumdošanas principam paredzētais tiesiskais regulējums, kur tas nepieciešams, ir pienācīgi jāpamato ar izskaidrojošiem pētījumiem. Ar nozari nav notikušas kvalitatīvas konsultācijas par jauna nodokļa ieviešanu, un šāda iecere ir klaji pretēja valdības deklarācijas 36. punktā minētajam.
Tāpat Eiropas Centrālā banka (2023. gada 12.septembra viedoklis par ārpuskārtas nodokļa piemērošanu finanšu institūcijām) un Starptautiskais valūtas fonds ir skaidri atzinis, ka šāds nodoklis nav atbalstāms risinājums, taču Latvijas valdība atkal ir izvēlējusies rīkoties pretēji visām starptautiskām rekomendācijām, likumprojekta anotācijā nepamatojot, kāpēc šādas rekomendācijas nav ņemtas vērā.
Uzskatām, ka priekšlikumā norādītais pamatojums, ka “Ņemot vērā minēto, kā arī Valsts aizsardzības finansējuma likuma 2. pantā paredzēto, un notikušās ģeopolitiskās izmaiņas, kas saistītas ar Krievijas pilna mēroga militāro iebrukumu Ukrainā 2022. gada 24. februārī, un mērķi paātrināt Nacionālo bruņoto spēku attīstību, nodrošinot valsts aizsardzības finansējumu 2027. gadā ne mazāku kā 3 procentus no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma, ir izstrādāts šis likumprojekts, lai solidāri ar Latvijas sabiedrību rastu papildu līdzekļus nacionālās drošības vajadzībām.” – nekur dokumentā nav skaidras atsauces uz minēto formālo iestarpinājumu.
FNA uzskata, ka virspeļņas nodoklis šādā izpratnē nav loģisks un piemērojams tikai finanšu sektoram. Ja tas realizēsies šādā versijā, tad ir jābūt konsekventiem valdības mājasdarbiem, lai mēs nenogalinām tālāko valsts attīstību – tas ir, jārisina publisko un privāto projektu attīstību, jābūt konsekventai cīņai ar ēnu ekonomiku un citiem kritiski svarīgiem mājas darbiem. Piemērojot nodokli tikai vienai nozarei, mēs pēc trīs gadiem attapsimies turpat, kur šodien – pie naudas iztrūkuma budžetā.
