Pēc satricinājumiem mājokļu tirgū, ko nemitīgi nesa iepriekšējie gadi, 2024. gads beidzot bijis samērā stabils laiks, kurā notikusi kārtējā pielāgošanās ekonomiskajiem apstākļiem. Nākamais gads mājokļu un kreditēšanas tirgū var nest jaunas vēsmas – gaidāmas zemākas Euribor likmes, kas veicinās pieprasījumu pēc mājokļiem, kā arī hipotekāriem kredītņēmējiem var kļūt interesantas pārkreditēšanās iespējās, savukārt mājokļu cenas var kāpt. Šī gada kopsavilkumu un to kas gaidāms nākamgad mājokļu tirgū, skaidro Luminor privātpersonu kreditēšanas vadītājs Kaspars Lukačovs.
Viens no spilgtākajiem šī gada notikumiem mājokļu un kreditēšanas tirgū noteikti bijis Euribor likmes samazinājums, kas būtiski sekmēja interesi par kreditēšanu. Piecu gadu Euribor mijmaiņas (swap) likme pirmo reizi krita zem 2,5% atzīmes tikai šī gada augustā – salīdzinājumam – pirms gada šī likme bija 3,3%. Savukārt jau rīt, 12.decembrī, Eiropas Centrālā banka lems par tālāko procentu likmes samazinājumu. Prognozes liecina, ka nākamā gada laikā likme samazināsies līdz 2% robežās un nostabilizēsies, kas veicinās pieprasījumu pēc mājokļu iegādes ar kredītu. Atgriešanās pie negatīvām procentu likmēm, kā tas bija senāk, šobrīd nav gaidāma.
Apstiprinātie grozījumi likumos padara klientiem ērtāku un lētāku bankas maiņu hipotekāro kredītu pārkreditēšanā, tostarp sniedzot iespēju pārkreditēšanu padarīt ātrāku, jo tā nav jāsaskaņo ar banku, kurā izsniegts kredīts – līdz šim Baltijā mums šāda prakse nav bijusi. Papildu tam samazināti reklāmas ierobežojumi hipotekārajiem kredītiem, kas sniedz vairāk iespēju veicināt klientu informētību.
Kopumā mājokļu pārkreditēšanas pieprasījums Latvijā līdz šim ir bijis zems, tikai ap 2% klientu sava kredītlīguma termiņa laikā maina banku. Tikmēr Eiropas valstīs pārkreditēšanās gadījumu īpatsvars līguma termiņa laikā svārstās no 13% līdz pat 35%, liecina Eiropas komisijas pētījums[1]. Lielāku pārkreditēšanas aktivitāti Latvijā varam sagaidīt, kad būs beigušās hipotekāro kredītu kompensāciju izmaksas.
Šogad pēc Euribor kāpuma bankām bija pienākums hipotekāro kredītņēmēju atbalstam izmaksāt kompensācijas aptuveni 70 miljonus eiro apmērā, kuru vidējais apmērs Luminor bankas klientiem ir bijis 177 eiro. Kopumā līdz šī gada decembrim Luminor saviem klientiem kompensācijās izmaksāja jau 17 miljonus eiro un pēdējais ieskaitījums vēl gaidāms 2025. gada janvārī.
Bankas šī gada trešā ceturkšņa rezultāti liecina – no jauna izsniegto Luminor bankas mājokļu kredītu skaits Latvijā ir palielinājies par 50%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Vidējā mājokļa kredīta summa pēdējo divu gadu laikā kopumā pieaugusi par 10%, šogad pārsniedzot 90 000 eiro. Šo pieaugumu var saistīt arī ar iedzīvotāju vidējās algas pieaugumu par 9,9%[2], kas dod iespēju cilvēkiem iegādāties lielākus īpašumus.
Vienlaikus ar piedāvājuma un pieprasījuma izmaiņām ir prognozējams, ka Latvijā mājokļu cenas turpinās augt. Taču jaunu mājokļu būvniecība jau šobrīd ir sabremzējusies, tāpēc to pieejamība jau drīzumā varētu ievērojami samazināties. Protams, potenciālajiem pircējiem aizvien būs pieejams otrreizējais īpašumu tirgus ar dzīvokļiem sērijveida namos, taču tiem, kas vēlas mājokli jaunajā projektā, ir piemērots laiks apsvērt tā iegādi.
Katrs piektais mājokļa kredīts – īpašumam reģionos
Pieejami mājokļi reģionos joprojām ir aktualitāte lielai daļai iedzīvotāju, un to apliecina arī Luminor bankas dati – katrs ceturtais no izsniegtajiem mājokļu kredītiem saistīts ar mājokļa iegādi vai būvniecību Pierīgā un katrs piektais – Latvijas reģionos. Šogad noteiktas izmaiņas “Altum” administrētajā atbalsta programmā – tagad ģimenēm ar bērniem pieejams atbalsts līdz pat 50% apmērā no aizdevuma summas. Tāpat, ņemot vērā inflācijas pieaugumu un būvniecības izmaksu palielinājumu, noteikumos neatkarīgi no reģiona palielināts maksimālais darījumu slieksnis no 250 000 eiro līdz 300 000 eiro, kas ļaus iegādāties vai būvēt plašākus un kvalitatīvākus mājokļus.
Tomēr joprojām ir potenciāls pilnveidot valsts vai pašvaldības atbalsta sistēmu nekustamo īpašumu attīstītājiem, piemēram, nodrošinot zemi vai infrastruktūru. Iedzīvotāju pirktspēja reģionos kopumā mēdz būt būtiski zemāka, savukārt celtniecības izmaksu un īpašumu cenu starpība kavē jaunu un mūsdienīgu mājokļu pieejamību.
Tuvākajos gados mājokļu tirgus aizvien piedzīvos dažādas izmaiņas un izaicinājumus, bet globālās prognozes ir visnotaļ pozitīvas. 2024. gada augustā globālais nekustamo īpašumu noskaņojuma indekss sasniedza augstāko līmeni kopš 2022. gada aprīļa[3]. Pēc diviem grūtiem gadiem visos nekustamā īpašuma tirgos, mājokļu sektors virzās uz priekšu.
[1]https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/a11e1d38-2562-11eb-9d7e-01aa75ed71a1
[2]https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/darbs/alga/preses-relizes/20975-darba-samaksas-parmainas-2024-gada-3-ceturksni?themeCode=DS
[3] https://www.cbreim.com/insights/articles/a-new-outlook-for-european-residential-real-estate
