Latvijā dzīvojamo namu statistika nav īpaši iepriecinoša – valstī ir aptuveni 39,5 tūkstoši daudzdzīvokļu māju, no kurām 80% ir nodotas ekspluatācijā pirms 1980. gada[1]. Šo ēku energoefektivitāte diemžēl ir zema, un to tehniskais stāvoklis – neapmierinošs. Tomēr pircēji, izvēloties jaunu mājokli, aizvien biežāk pievērš uzmanību tam, cik energoefektīva ir potenciālā mājvieta, lai rūpētos gan par savu izmaksu samazināšanu, gan dzīvotu zaļāk un dabai draudzīgāk ilgtermiņā. Kā atšķiras dažādas energoefektivitātes klases un kā izvēlēties sev izdevīgāku mājokli, stāsta Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.
Izvēloties savu jauno mājokli, energoefektivitāte ir būtisks faktors, ko rūpīgi izpētīt un izvērtēt. Enerģijas efektivitātes klase tiek noteikta, pamatojoties uz mājokļa enerģijas patēriņu. Populārākā klasifikācija ir no A līdz G, kur A klase ir visenergoefektīvākā, bet G klase – vismazāk efektīva. Vienkāršā valodā – jo augstākā enerģijas klase, jo mazāk enerģijas resursu ēka patērē. Līdzīga pieeja tiek izmantota arī sadzīves tehnikas enerģijas patēriņa klasifikācijā. Svarīgi atcerēties, ka ne vienmēr renovēta māja, kura izskatās kā jauna, būs energoefektīva. Enerģijas efektivitāti nosaka mērījumi vai aprēķini, nevis vizuālais mājas izskats.
A klases mājokļos bieži vien izmantotas augstas efektivitātes siltināšanas un ventilācijas sistēmas, kā arī energoefektīvi logi un durvis. G klases mājokļi parasti ir vecāki nami ar minimālu siltināšanas slāni un vecā tipa apkures sistēmām. Tādējādi mājoklis ar augstāku enerģijas klasi ne vien var būt ērtāks un ilgtspējīgāks šobrīd, bet arī visticamāk būs izdevīgāks ilgtermiņā.
Lai gan energoefektīvi mājokļi modernās vai atjaunotās ēkās pieprasa lielākus naudas līdzekļus iegādes brīdī, svarīgi atcerēties, ka tā ir ilgtermiņa investīcija un ar laiku šāda izvēle atmaksāsies. Vecāku daudzdzīvokļu māju mīnusi ir ne tikai estētiska izskata trūkums, bet arī krietni zemāka energoefektivitāte. Šobrīd aptuveni 80% daudzdzīvokļu nami Latvijā ir vairāk nekā 40 gadus veci un tie nav energoefektīvi, tādēļ tajos apkures izmaksas ir pamatīgi lielākas nekā mājokļos ar energoefektīviem risinājumiem. Piemēram, A klases mājokļi var patērēt līdz pat 50% mazāk enerģijas nekā C klases mājokļi. Tāpēc, lai gan sākotnējās izmaksas energoefektīviem mājokļiem var būt augstākas, ilgtermiņā šāds mājoklis nodrošina būtiskus ietaupījumus un mazākus rēķinus.
Turklāt neenergoefektīvos mājokļos ne tikai ir dārgāka apkure, bet biežāk var būt nepieciešami apjomīgi un dārgi remontdarbi – nereti nepieciešami renovācijas darbi logiem, jumtam, kanalizācijas vai apkures sistēmām. Tāpēc, ja apsverat iegādāties mājokli, izanalizējiet visus plusus un mīnusus un veiciet ilgtermiņa aprēķinus – energoefektīvs mājoklis ikdienā jums izmaksās mazāk, kā arī palīdzēs rūpēties par resursu patēriņu, padarot to par ilgtspējīgāku un videi draudzīgāku opciju. Tāpat jāņem vērā energoefektīva dzīvokļa sniegtās ērtības, piemēram, siltuma pašregulācija katrā dzīvoklī. “Izpēte jāveic pirms katra individuāla mājokļa iegādes, jo ne visi jaunie projekti ir energoefektīvi un ne visi vecie nami – slikti uzturēti un novecojuši. Arī senāk celtas ēkas var tikt atjaunotas un būt tikpat energoefektīvas kā jaunās mājas, jo, pateicoties Eiropas Savienības fondu programmai ar ALTUM atbalstu, Latvijā notiek aktīva daudzdzīvokļu namu renovācija,” piebilst eksperts. Mājokļa energoefektivitāti ir iespējams pārbaudīt, piesakoties bezmaksas konsultācijai Būvniecības valsts kontroles biroja mājaslapā.
[1] https://www.altum.lv/pakalpojumi/iedzivotajiem/daudzdzivoklu-maju-energoefektivitate-2022-2026/
