Visās trīs Baltijas valstīs lielākā daļa bērnu saņem kabatas naudu no vecākiem, liecina SEB bankas veiktā aptauja*. Vidēji mēnesī Latvijas un Igaunijas bērni saņem līdz 40 eiro, savukārt bērni Lietuvā – no 20 līdz 80 eiro. Igaunijā vecāki lielākoties pārskaita kabatas naudu bērniem uz karti, Lietuvā – sniedz priekšroku skaidrai naudai, bet Latvijā puse vecāku izvēlas dot savām atvasēm skaidru naudu un tikpat daudz pārskaita naudu uz karti.

Dāsnāki vecāki ir Lietuvā

Kabatas naudu saviem bērniem regulāri vai laiku pa laikam dod ap 88% vecāku Baltijā. Latvijā un Igaunijā ap 40% vecāku mēnesī bērniem piešķir līdz 20 eiro un vēl ap 30% – no 20 līdz 40 eiro. Lietuvā vecāki ir dāsnāki – trešdaļa dod bērniem no 20 līdz 40 eiro mēnesī un tikpat daudz – no 40 līdz 80 eiro.

“Svarīgi saprast, kas iekļauts šajā summā. Ja, piemēram, skola nodrošina bezmaksas pusdienas, kabatas naudas apmērs ir mazāks. Ja bērniem pašiem jāiegādājas sev pusdienas vai, piemēram, arī drēbes – summas ir lielākas. Jaunāki bērni biežāk saņem mazākas summas. Savukārt, jo bērns ir vecāks, jo svarīgāk mācīt viņam plānot savu budžetu, un tāpēc, var dot lielākas summas garākam periodam,” norāda SEB bankas Privātpersonu segmenta vadītāja Elza Rudzīte.

Jaunāki bērni biežāk saņem skaidru naudu

Runājot par to, kā viņi parasti dod saviem bērniem kabatas naudu – skaidrā vai pārskaitot uz karti –, lielākā daļa vecāku Igaunijā (62%) norādīja, ka izvēlas karti. Savukārt Lietuvā daudz populārāka ir skaidra nauda, ko saviem bērniem dod 72% vecāku. Latvijā vienādi populāri ir gan karte, gan skaidra nauda.

“Redzam, ka lielākoties skaidru naudu savām atvasēm dod jaunāki vecāki, kuriem, visdrīzāk, arī bērni ir jaunāki. Visbiežāk vecāki, kuri priekšroku dod skaidrai naudai, uzskata, ka viņu bērni ir pārāk jauni vai viņiem trūkst finanšu pratības, lai lietotu karti. Tomēr nauda kartē ir lielākā drošībā, nekā makā, turklāt, šādi vecākiem ir iespēja sekot līdzi tēriņiem, kā arī nepieciešamības gadījumā jebkurā brīdī pārskaitīt naudu bērniem. Karte bērniem ir pieejama jau no 7 gadu vecuma, tomēr neatkarīgi no tā, kādā veidā bērns saņem kabatas naudu, svarīgi izrunāt gan drošības, gan prātīgas tērēšanas aspektus,” turpina Elza Rudzīte.

Bērni Igaunijā tiek pie maksājumu kartēm agrāk

Lai gan Latvijā 49% vecāku dod bērniem skaidru naudu, 65% aptaujāto norādīja, ka bērnam ir maksājumu karte. Gandrīz puse no viņiem savu pirmo karti saņēma vecumā no 7 līdz 10 gadiem, mazliet mazāk – vecumā no 11 līdz 14 gadiem. Un vien 10% vecāku norādīja, ka noformēja pirmo karti bērniem, kad viņiem bija jau 15-17 gadi.

Igaunijā ir vairāk bērnu, kuri pie pirmās bankas kartes tikuši vecumā līdz 10 gadiem, bet Lietuvā biežāk pirmo karti bērni saņem vecumā no 11 līdz 15 gadiem.

Galvenie vecāku argumenti par labu maksājumu kartei – iespēja pārskaitīt naudu jebkurā brīdī, ērta lietošana, jo var maksāt arī ar telefonu, iespēja sekot bērna tēriņiem, ka arī fakts, ka karte bērniem ir bezmaksas.

*Iedzīvotāju aptauju Baltijā pēc SEB bankas pasūtījuma 2024. gada jūlijā veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 2502 respondenti vecumā no 25 līdz 65 gadiem, kuriem ir bērni vecumā no 7 līdz 17 gadiem.