Dodoties uz banku pēc aizņēmuma, potenciālie kredītņēmēji parasti jūt zināmas bažas, vai banka neatteiks naudas aizdevumu, un, ja piešķirs kredītu, tad ar kādiem noteikumiem. Lai labāk izprastu, kā veidojas kredītvēsture un kā tā ietekmē gan privātpersonu, gan uzņēmumu iespējas saņemt finansējumu, skaidro Finanšu nozares asociācija (FNA) un AS “Kredītinformācijas Birojs”.
Kredītvēsture ir, sava veida, personas novērtējums finanšu jomā, kas sniedz plašu informāciju par indivīda vai uzņēmuma finanšu saistībām un to izpildi. Tā ietver gan pašreizējās, gan pagātnes kredītsaistības, kā arī citus parādus, piemēram, komunālos maksājumus un telekomunikāciju rēķinus, ja tie ir kavēti. Kredītvēsturē var parādīties arī informācija par nodokļu parādiem, maksātnespējas procesiem un dažādiem amatu liegumiem, kas ir reģistrēti Uzņēmumu reģistrā.
“Kredītinformācijas Birojs šajā gadījumā darbojas kā starpnieks starp kredītdevējiem un klientiem, nodrošinot, ka finanšu iestādes var izvērtēt potenciālo aizņēmēju kredītspēju. Mēs esam kā bibliotekārs, kas informāciju apkopo, bet lēmējs gala rezultātā ir kredītdevējs,” norāda AS “Kredītinformācijas Biroja” valdes priekšsēdētājs Jānis Timermanis.
Šobrīd, Latvijā aktīvas saistības Kredītinformācijas Biroja datu arhīvā uzrāda par aptuveni 800 tūkstošiem iedzīvotāju, no tiem 20 % jeb 160 tūkstoši kavē rēķinu vismaz 150 eiro apmērā, ilgāk par 60 dienām. Kopējā kavējumu kopsumma ir 1,1 miljards eiro. Pozitīvi gan vērtējams tas, ka nemaksātāju šobrīd ir par aptuveni 5 – 8% mazāk nekā 2020. gadā.
Kredītreitings ir svarīgs rādītājs, kas vienā ciparā prognozē kāda ir varbūtība, ka persona kavēs maksājumus tuvāko 12 mēnešu laikā. Šeit uzreiz jāuzsver, ka kredītreitingu aprēķina ne tikai kredītbirojs – katrai bankai ir savi kredītreitinga modeļi, turklāt tie var atšķirties dažādiem finanšu produktiem, piemēram, hipotekārajam kredītam, patēriņa kredītam vai līzingam. Jebkurā gadījumā – augsts klienta kredītreitings norāda uz labu kredītspēju, kas var rezultēties ar izdevīgākiem aizdevuma nosacījumiem. Savukārt, zems kredītreitings var ierobežot iespējas saņemt kredītu vai radīt nepieciešamību meklēt alternatīvus, nereti dārgākus finansējuma avotus.
“Tas ir kā ar autovadītāja tiesībām. Ja kādam plānojat dot savu automašīnu, pirmais jautājums ir, vai Tev ir tiesības? Tālāk jau interesē, cik labi Tu proti braukt, cik ilgi Tev ir vadītāja apliecība, cik Tev ir soda punkti, vai esi iepriekš izraisījis kādu avāriju? Ja cilvēks ir uzņēmies saistības, ir tās veiksmīgi kārtojis – tātad viņš prot braukt,” paralēles iezīmē Timermanis.
Privātpersonām kredītvēsture ir svarīgs elements, kas var ietekmēt viņu iespējas saņemt kredītu nākotnē. Esot parādnieku sarakstā, ierobežojumi ir visai lieli, sevišķi, ja cilvēks dzīvo aktīvu sociālekonomisku dzīvi. Pirmais un būtiskākais – ja cilvēks regulāri kavē maksājumus vai uzkrāj parādus, tas var radīt grūtības saņemt aizdevumu jebkurā kredītiestādē – bankā vai pie nebanku kreditētāja. Ja cilvēks neplāno aizņemties, atrašanās datu bāzē tāpat var sarežģīt dzīvi, jo Kredītinformācijas Birojā datus pārbauda arī telekomunikāciju uzņēmumi, uzņēmumi, kas ilgtermiņā izīrē mājokļus, automašīnas vai tehniku, un citi. Proti, kredītvēsture ir nozīmīga ne tikai bankām, bet arī citiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri uzņemas kredītrisku darījumos ar privātpersonām.
“Latvijā 31% no parādniekiem ir vecumā no 20 līdz 30 gadiem, savukārt vecumā no 41-50 gadiem 21% un vecumā no 51-60 tikai 13%, kas norāda uz grūtībām pārvaldīt savas finanses tieši jauniem cilvēkiem. Kas ir pārsteidzoši – ļoti mazai daļai no 160 tūkstošiem parādniekiem ir hipotekārie kredīti – tikai 7 tūkstošiem, un mazāk kā pusei no šiem 7 tūkstošiem, jeb 3 tūkstošiem, ir problēmas ar hipotekāro kredītu atmaksu,” atzīmē Jānis Timermanis.
Izvērtējot klienta kredītvēsturi, bankas ņem vērā gan kredītiestādes iekšējo informāciju, gan ārējo reģistru datus, starp kuriem galvenie ir Latvijas Bankas kredītu reģistrs un kredītinformācijas biroji.
Ir svarīgi, lai nebūtu aktīvu maksājumu kavējumu, un tāpat tiek vērtēts arī vēsturisko kavējumu daudzums un regularitāte, jo tas viss norāda uz klienta finanšu pratību. Piemēram, gan Latvijas Bankas kredītu reģistrā, gan kredītinformācijas birojos saglabājas informācija par bijušajiem parādiem. Dažkārt klients domā, ka tad, ja kavējums ir nomaksāts, arī sliktā kredītvēsture ir dzēsta, bet tā diemžēl nav – ieraksts par vēsturiskajiem parādiem kredītvēsturē abos reģistros paliek piecus gadus pēc parāda nomaksas.
Ļoti negatīvi kredītvēsturi var ietekmēt aizņemšanās, kas neatbilst klienta spējai parādu atmaksāt. Tāpēc, uzņemoties saistības, klientam pašam kritiski un atbildīgi jāizvērtē savas iespējas. Tādēļ visai negatīvi kredītvēsturi var ietekmēt regulāra ātro kredītu izmantošana.
Arī kredīta galvošana par citu cilvēku, kurš arī var kavēt maksājumus, – var atstāt negatīvu ietekmi uz galvotāja kredītvēsturi. Tāpēc – pirms uzņemties galvotās saistības, tikpat nopietni ir jāizvērtē arī savas iespējas nākotnē šos kredītus atmaksāt. Savukārt, pozitīvai kredītvēsturei ir svarīgi, lai klienta ienākumi būtu oficiāli, regulāri un tos būtu iespējams apliecināt ar reālu darba līgumu.
Arī uzņēmumiem laba kredītvēsture ir īpaši svarīga. Tā var ietekmēt uzņēmuma spēju saņemt aizdevumus attīstībai, apgrozāmo līdzekļu finansēšanai vai citu biznesa vajadzību nodrošināšanai. Kā skaidro Timermanis:
“Uzņēmuma kredītrisks tiek vērtēts pēc kritērijiem, kas atšķiras no privātpersonas, piemēram, peļņas, likviditātes un pašu kapitāla pietiekamības. Lai uzņēmums varētu nodrošināt savas saistības pret piegādātājiem, tam būtu jābūt pietiekamiem likvīdiem līdzekļiem vismaz triju mēnešu apjomā.” Viņš arī norāda, ka katram piektajam uzņēmumam Latvijā ar apgrozījumu virs 50 tūkstošiem eiro ir negatīvs pašu kapitāls, kas būtiski ierobežo šo uzņēmumu iespējas saņemt kredītu.
Turklāt Timermanis pievērš uzmanību tam, ka tradicionālajiem uzņēmumu gada pārskatiem ir viens liels mīnuss – tie tiek sagatavoti reizi gadā, un līdz ar to ne vienmēr sniedz aktuālo informāciju par finanšu stāvokli uzņēmumā. Kredītinformācijas Birojs piedāvā iespēju redzēt maksājumu kavējumus reālajā laikā, sniedzot aktuālu priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli un tā spēju pildīt saistības šodien, nevis pēc finanšu pārskatu iesniegšanas.
Kredītvēsture ir ilgtermiņa informācija, kas atspoguļo indivīda vai uzņēmuma finanšu disciplīnu un uzticamību. Lai pārbaudītu savu, jādodas uz interneta vietni manakreditvesture.lv un jāidentificējas ar internetbankas palīdzību. Tālāk jāizveido savs profils – tiklīdz tas būs izveidots, privātpersonas bez maksas varēs apskatīt visu kredītinformāciju par sevi un savām saistībām vienuviet. Uzņēmuma kredītspējas novērtēšanu var veikt izmantojot FNA un AS “Kredītinformācijas Biroja” kopīgi izstrādāto novērtēšanas modeli: Kredītspējas kalkulators.
Vairāk FNA raidierakstā “Finanšu dialogs – par būtiskāko”:
Youtube: https://ej.uz/finansu_dialogs_kreditvesture_yt
Spotify: https://ej.uz/finansu_dialogs_kreditvesture_spotify
Apple Podcasts: https://ej.uz/finansu_dialogs_kreditvesture_apple
