Jānis Rozenfelds, SEB Investment Management vadītājs
Tā kā globālie akciju tirgi šī gada pirmajā pusgadā uzrādījuši labu izaugsmi, arī pensiju 2. līmeņa plāniem Latvijā šis ir bijis labs periods. Vērtējot kopš gada sākuma, pozitīvus rezultātus redzam visās plānu kategorijās. Kā ierasts, labākus rezultātus uzrāda plāni, kas lielāku daļu aktīvu iegulda akcijās, un atsevišķiem plāniem izaugsme pirmajā pusgadā pat pārsniedz +15%. Pozitīvo rezultātu pamatā ir salīdzinoši stabilie makroekonomikas rādītāji, tostarp mērenāka inflācija. To, ka situācija ar inflāciju Eiropā ir normalizējusies, visspilgtāk ilustrēja investoru un sabiedrības ilgi gaidītā bāzes procentu likmes samazināšana, ko Eiropas Centrālā banka (ECB) veica jūnija sākumā.
Pretēji ECB, ASV centrālā banka procentu likmi vēl atstāja nemainīgu. Pašreiz liela daļa analītiķu prognozē, ka arī ECB nesteigs ar likmju tālāku mazināšanu, un nākamais samazinājums drīzāk gaidāms rudenī, nevis vasarā. Savukārt prognozes par to, kad procentu likmi sāks mazināt ASV centrālā banka arvien ir visnotaļ nekonkrētas.
Inflācija ir viens no svarīgākajiem makroekonomikas rādītājiem, kuru rūpīgi vēro un vērtē gan Eiropas, gan ASV centrālās bankas. Ilgtermiņa prognozes par inflāciju nav izteikti negatīvas, taču tajās saglabājas zināma piesardzība, uzsverot, ka inflācijai jāturpina rūpīgi sekot. Viens gan ir skaidrs – atgriešanās pie ļoti zemas inflācijas apstākļiem tuvākajā laikā visdrīzāk nenotiks.
Šķiet, jau kopš pērnā gada ik rakstā pieminu, ka viens no ASV akciju tirgus šobrīd galvenajiem cēlējspēkiem ir tehnoloģiju sektors. Tā tas bijis arī pirmajā pusgadā šogad. Taču izaugsmi uzrāda arī citas nozares. Piemēram, Dow Jones industriālais indekss, kas seko līdzi 30 nozīmīgiem dažādu ASV ekonomikas nozaru uzņēmumiem, šogad uzrāda vairāk nekā 3% lielu izaugsmi. Jā, izaugsmes temps ir krietni lēnāks nekā tehnoloģiju sektoram, taču šī izaugsme ir ārkārtīgi svarīga, jo rāda, ka arī uz citām nozarēm investori raugās ar optimismu.
Arī obligāciju tirgus rezultāts šī gada pirmajā pusgadā bez pārsteigumiem – neliela izaugsme Eiropas uzņēmumu obligāciju indeksam, un pavisam neliels samazinājums Eiropas valdību obligāciju indeksam, kas cieši saistīts ar procentu likmju svārstībām. Rezultātus ietekmējuši divi pretēji virzītājspēki – no vienas puses bažas, ka inflācija nekritīsies līdz centrālās bankas mērķa līmenim, un no otras puses – Eirozonas ne tik straujā ekonomikas izaugsme.
Ja vērtējam šo gadu kopumā, tad ASV un Eiropai klājies diezgan līdzīgi – dažkārt nedaudz labāk akciju tirgum Eiropā, dažkārt ASV. Piemēram, 500 ASV uzņēmumu akciju indekss S&P500 līdz 20. jūnijam audzis par vairāk nekā 15%, bet Eiropas 50 vērtīgāko uzņēmumu indekss Euro Stoxx 50 – par vairāk nekā 9%. Tieši jūnijā Eiropas akciju tirgu negatīvi ietekmēja Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti, vai precīzāk, vēlēšanu rezultāti Vācijā un Francijā, kur nepieredzēti lielu atbalstu guva galēji labējās partijas. Šāds bezprecedenta vēlēšanu rezultāts saviļņoja akciju tirgu, kas parasti uz Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem īpaši nereaģē.
Savukārt ASV tirgus dzinējs ir tehnoloģiju sektors. Lai apjaustu tieši cik apjomīgi tas šobrīd aug, vērts aplūkot indeksu rezultātus salīdzinājumā – jau pieminētais Dow Jones indekss sasniedzies nedaudz vairāk nekā +3%, savukārt septiņi lielākie ASV tehnoloģiju nozares uzņēmumi jeb tā sauktais “lieliskais septītnieks” +30%. Kādēļ tādu pat izaugsmi neredzam Eiropai? Atbilde ir diezgan vienkārša – Eiropā tehnoloģiju sektors nav tik dominējošs. Līdz ar to Eiropas akciju tirgus izaugsme ir balstīta plašāka nozaru loka izaugsmē. Dati par pēdējo ceturksni rāda, ka kopumā ekonomikas attīstība Eiropā ir nedaudz lēnāka.
Tikmēr tendences Āzijas akciju tirgū ir būtiski atšķirīgas no tā, ko vērojam ASV un Eiropā. Kopējie rezultāti ir pieticīgāki – izaugsme pirmajā pusgadā nedaudz vairāk kā +7%, kamēr Ķīnas akciju tirgus rezultāts šogad svārstās ap nulles atzīmi. Tiesa gan, Āzijas akciju tirgum ir mazāka ietekme uz mūsu pensiju plānu rezultātiem.
Latvijas pensiju 2. līmeņa plānu rezultāti visās plānu kategorijās kopumā ir pozitīvi. Jo lielāka daļa plāna aktīvu ieguldīta akcijās, jo lielāks īstermiņa svārstību risks un augstāks rezultāts. Vislabāko rezultātu starp visiem pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plāniem Latvijā šī gada pirmajā pusgadā uzrādījis SEB indeksu plāns (+15,47%), kas akcijās iegulda līdz 100% plāna aktīvu. Taču pozitīvu rezultātu uzrādījuši arī gandrīz visi konservatīvie plāni, kas akcijās neiegulda nemaz.
Ja paraugāmies ilgtermiņā, kas patiesībā ir krietni svarīgāks vērtēšanas kritērijs nekā īstermiņš, tad arī piecu un desmit gadu griezumā lielākā daļa ieguldījumu plānu uzrāda izaugsmi. Jau atkal – labāk veicies tiem, kas lielāku daļu līdzekļu iegulda akcijās. Tas arī ir atbilstoši ieguldījumu plānu mērķiem. Proti, plāni, kas lielāko daļu iegulda akcijās, ir paredzēti uzkrājuma palielināšanai ilgtermiņā, līdz ar to šiem plāniem ir augsts riska līmenis, tādēļ tie piemēroti gados jauniem cilvēkiem, kuriem pensija vēl tālu. Tuvojoties pensijai, riska līmeni vēlams samazināt, pārejot uz plāniem, kas akcijās iegulda mazāku daļu uzkrājuma vai neiegulda nemaz. Plānu, kas akcijās neiegulda, mērķis ir uzkrājuma saglabāšana, tādēļ tie piemēroti tiem, kuriem pensija jau pavisam drīz.
*Pensiju plānu rezultāti fiksēti 20.06.2024. Avots: manapensija.lv
