Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati* rāda, ka īstenoto telefonkrāpšanas gadījumu skaits turpina sarukt – jūlijā īstenoti par 6% mazāk telefonkrāpšanas gadījumu nekā jūnijā, bet kopš šī gada maija īstenoto gadījumu skaits sarucis par 42%. Kopš šī gada sākuma bankām ir izdevies novērst 51% telefonkrāpšanas, 76% investīciju krāpšanas un 56% citu veidu krāpšanu gadījumu. Tomēr, iedzīvotājiem labprātīgi nododot savus datus, noziedzniekiem septiņos mēnešos izdevies izkrāpt vairāk nekā 10 miljonus eiro.

“FNA dati liecina, ka pēdējos mēnešos īstenoto telefonkrāpšanas gadījumu skaits samazinās, kas liecina par pozitīvu tendenci – cilvēki kļuvuši vērīgāki un daudz vairāk domā par savu datu drošību. Tomēr iedzīvotājiem, īpaši uzņēmumiem, jābūt modriem, jo ir liels risks, ka noziedznieki var izkrāpt ievērojamus naudas līdzekļus, ja mēs paši labprātīgi nododam krāpniekiem savus datus. Svarīgi, ka visas iesaistītas puses turpina izglītot sabiedrību un veic attiecīgos pasākumus finanšu krāpšanu apkarošanā, savukārt sabiedrība regulāri pilnveido savu finanšu pratību, tas ir, zina, kādi ir jaunākie noziedznieku izmantotie krāpšanas paņēmieni un spēj attiecīgi reaģēt,” uzsver FNA valdes loceklis Jānis Brazovskis.

Kopumā šī gada septiņos mēnešos novērsti 3 148 telefonkrāpšanas gadījumi, pasargājot 3,3 miljonus eiro, taču realizēti 3 001 gadījums un izkrāpti 6,1 miljons eiro. Jūlijā reģistrēts zemākais telefonkrāpšanas gadījumu skaits kopš pagājušā gada augusta –  268 gadījumi.

Bankām visbiežāk iedzīvotājus izdodas pasargāt no viltus investīciju piedāvājumiem – kopš šī gada sākuma novērsti 5 934 krāpšanas mēģinājumi, pasargājot 3,7 miljonus eiro. Īstenoto investīciju krāpšanas gadījumu skaits sasniedzis 1 854, izkrāpjot 3,1 miljonu eiro.

FNA atgādina, ka krāpnieki melo ļoti prasmīgi un nereti iejūtas banku pārstāvju, policijas, pasta un valsts iestāžu darbinieku lomās– zvanot, sūtot īsziņas, e-pastus, jau arī izmantojot mākslīgo intelektu, aicinot uz tūlītēju rīcību, norādot, ka tas ir ļoti svarīgi un neatliekami. Krāpnieki potenciālajam upurim rada satraukumu un baiļu sajūtu, maldinot, ka, ja nerīkosies tūlīt, tiks izkrāpta visa nauda. Šaubu gadījumos FNA aicina sazināties ar attiecīgo iestādi vai banku, kuras darbinieku krāpnieks tēlo, izmantojot tikai oficiālo kontaktinformāciju, vai sazināties ar tuvinieku.

FNA īpaši aicina uzņēmumu un finanšu vadītājus, un grāmatvežus pievērst īpašu uzmanību šādiem krāpšanas mēģinājumiem. Pēc FNA biedru sniegtās informācijas, novērojams, ka pieaugot sabiedrības informētībai par krāpšanas jautājumiem, lielāka uzmanība tiek vērsta uz uzņēmumiem, kā arī tiem cilvēkiem, kuri jau reiz tikuši apkrāpti.

Plašākai informācijai par to, kā neuzķerties uz krāpniekiem, aicinām apmeklēt mājaslapu: https://neuzkeries.lv.

Lai aizsargātu Latvijas iedzīvotājus no krāpšanas vietnēm, CERT.LV sadarbībā ar NIC (.LV domēna vārdu reģistra uzturētāju) ir izveidojuši bezmaksas rīku – DNS ugunsmūri. Vairāk informācijas par DNS ugunsmūra darbību un uzstādīšanu https://dnsmuris.lv.

*FNA apkopotie dati par krāpšanas gadījumu statistiku 2024. gada septiņos mēnešos (janvāris – jūlijs) četrās lielākajās bankās.