Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati rāda, ka īstenoto telefonkrāpšanas un investīciju krāpšanas gadījumu skaits turpina sarukt – jūnijā īstenoti par 17% mazāk telefonkrāpšanas gadījumu un par 6% mazāk investīciju krāpšanas gadījumu nekā maijā. Kopš šī gada sākuma ir izdevies novērst 50% telefonkrāpšanas, 76% investīciju krāpšanas un 58% citu veidu krāpšanu gadījumu, tomēr, iedzīvotājiem labprātīgi nododot savus datus, noziedzniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 9 miljonus eiro.

“Lai gan novērojam, ka finanšu krāpšanas apmēri turpina sarukt, neviens no mums nedrīkst “atslābt” – bankas turpina un turpinās ieguldīt būtiskus resursus un sadarboties ar drošības iestādēm finanšu krāpšanas apkarošanā. Finanšu nozare vēlas uzsvērt, ka īpaša krāpnieku “uzmanība” tiek vērsta uzņēmumu virzienā, jo tā var izkrāpt vairāk naudu. Uzņēmumiem īpaši rūpīgi un modri jāuzrauga finanšu plūsma, kā arī atbilstoši un pēc būtības, nevis formāli, pastāvīgi jāizglīto savi darbinieki krāpšanas atpazīšanas un novēršanas jautājumos,” uzsver Jānis Brazovskis, FNA valdes loceklis.

Kopumā šī gada sešos mēnešos novērsti 2 690 telefonkrāpšanas gadījumi, pasargājot 2,3 miljonus eiro, taču realizēti 2 733 gadījumi un izkrāpti 5,7 miljoni eiro. Jūnijā reģistrēts zemākais telefonkrāpšanas gadījumu skaits kopš pagājušā gada augusta –  285 gadījumi.

Investīciju krāpšanas gadījumu skaits arī samazinās un iedzīvotājus visbiežāk izdodas pasargāt no viltus investīciju piedāvājumiem. Kopumā sešos mēnešos novērsti 5 047 krāpšanas mēģinājumi, pasargājot 3,2 miljonus eiro. Īstenoto investīciju krāpšanas gadījumu skaits sasniedzis 1 602, izkrāpjot 2,7 miljonus eiro.

FNA atgādina, ka krāpnieki melo ļoti prasmīgi un nereti iejūtas banku pārstāvju, policijas, pasta un valsts iestāžu darbinieku lomās – zvanot, sūtot īsziņas, e-pastus, aicinot uz tūlītēju rīcību, norādot, ka tas ir ļoti svarīgi un neatliekami. Krāpnieki potenciālajam upurim rada satraukumu un baiļu sajūtu, maldinot, ka, ja nerīkosies tūlīt, tiks izkrāpta visa nauda. Šaubu gadījumos FNA aicina sazināties ar attiecīgo iestādi vai banku, kuras darbinieku krāpnieks tēlo, izmantojot tikai to oficiālo kontaktinformāciju.

Plašākai informācijai par to, kā neuzķerties uz krāpniekiem, aicinām apmeklēt mājaslapu: https://neuzkeries.lv.

Lai aizsargātu Latvijas iedzīvotājus no krāpšanas vietnēm, CERT.LV sadarbībā ar NIC (.LV domēna vārdu reģistra uzturētāju) ir izveidojuši bezmaksas rīku – DNS ugunsmūri. Vairāk informācijas par DNS ugunsmūra darbību un uzstādīšanu https://dnsmuris.lv.

*FNA apkopotie dati par krāpšanas gadījumu statistiku 2024. gada sešos mēnešos (janvāris – jūnijs) četrās lielākajās bankās.