Ints Krasts
SEB bankas valdes loceklis
Meklējot kreditēšanas potenciālu Latvijas uzņēmumos, secinājām, ka, lai arī 21 tūkstotim Latvijas uzņēmumu finanšu rādītāji ir pietiekami spēcīgi, lai spētu uzņemties kredītsaistības, tomēr tikai piektā daļa no tiem ir izmantojuši kredītus savu uzņēmumu finansēšanai. Šajā rakstā palūkosimies tuvāk uz Latvijas uzņēmumu finanšu rezultātiem un spēju investēt attīstībā ar vai bez kredītu palīdzības.
Pētījumā izmantojām uzņēmumu finanšu pārskatus par trīs gadiem no 2020. līdz 2022.gadam. Neskatoties uz dažādiem izaicinājumiem, kuri šajā trīs gadu periodā sekoja cits citam – COVID-19, inflācija, piegādes ķēžu pārrāvumi un energokrīze, Latvijas uzņēmumi parādījuši labu izaugsmi un arī pelnītspēja saglabājusies labā līmenī. Kopējais apgrozījums pieaudzis no 65 uz 80 miljardiem eiro, trīs gados kopā nopelnīti gandrīz 14 miljardi.
Gūtā peļņa palielinājusi uzņēmumu aktīvu vērtību par 11 miljardiem un pašu kapitāla īpatsvars bilancē pieaudzis līdz 46%. Ja izslēdz finanšu pakalpojumu nozari, pašu kapitāla īpatsvars pat pārsniedz 50% slieksni, pirmo reizi pārskatāmā vēsturē. Šāds kapitāla struktūras uzlabojums vērtējams ļoti pozitīvi no uzņēmumu finanšu stabilitātes perspektīvas, tomēr svarīgi arī, kā šie līdzekļi tiek tālāk izmantoti, kā tie ietekmēs tālāko uzņēmumu attīstību.
Trešā daļa peļņas novirzīta ilgtermiņa ieguldījumos un trīs gadu laikā tie pieauguši par 4.6 miljardiem eiro. Tikmēr īstermiņa aktīvi palielinājušies par 6.3 miljardiem. Daļēji tas ir inflācijas rezultāts, bet lielāko daļu šī palielinājuma veido naudas atlikumi uzņēmumu kontos, kas pieauguši par 3.6 miljardiem eiro un 2022.gada beigās pārsniedza 10 miljardus. Trīs gadu periodā neizmantots palicis vismaz 5 miljardu investīciju potenciāls. Lielas nenoteiktības apstākļos piesardzība ir saprotama, taču ieilgusī pauze var būtiski samazināt mūsu uzņēmumu izaugsmes tempu un konkurētspēju salīdzinājumā ar citu reģiona valstu uzņēmumiem, ko izjūtam jau šobrīd.
Saistību apmērs Latvijas uzņēmumos kopumā vērtējam kā zems un iespējas aizņemties netiek pilnvērtīgi izmantotas.
Laikā, kad biznesa apjoms būtiski pieaudzis, kredīti no bankām samazinājušies par 0.6 miljardiem eiro un jau no 2020.gada uzņēmumu rīcībā esošie naudas līdzekļi pārsniedz to saistības pret bankām.
Aizņēmumi no citiem kreditoriem, ko veido galvenokārt līzinga saistības un aizņēmumi no uzņēmumu īpašniekiem, turpina pieaugt. Augoši īpašnieku aizdevumi var liecināt arī par aktīvu ēnu ekonomiku, jo nereti caur aizņēmumiem no īpašniekiem uzņēmumos atgriežas neuzrādītie ieņēmumi un peļņa. Neuzrādītie ieņēmumi un peļņa daļai uzņēmumu liedz finansēt savas investīcijas ar kredītu līdzekļiem, kas, savukārt, pazemina to konkurētspēju un liek palikt (vismaz daļēji) ēnu ekonomikā, lai izdzīvotu. Un tā nav tikai šo uzņēmumu pašu problēma – nenomaksāti nodokļi un darbiniekiem liegtās sociālās garantijas ir būtisks zaudējums Latvijas ekonomikai kopumā. Ātru risinājumu šai situācijai noteikti nav, tomēr regulējums, kas liegtu uzņēmumiem ilgstoši darboties ar negatīvu pašu kapitālu, būtu liels un ļoti gaidīts solis ēnu ekonomikas mazināšanā.
Kopainu būtiski ietekmē liels skaits uzņēmumu, kuru iespējas investēt ir ļoti ierobežotas nelielā izmēra vai citu iemeslu dēļ, tāpēc atsevišķi apskatījām 21 tūkstoti uzņēmumu, kuru finanšu rādītāji ir atbilstoši vispārīgiem kredītspējīga uzņēmuma pazīmēm.
Vērtējot atsevišķi tikai kredītspējīgos uzņēmumus, kuri kopā veido divas trešdaļas no visu uzņēmumu apgrozījuma un ir galvenie pelnītāji (pārējie summāri strādā ar zaudējumiem), joprojām redzam investīciju tempa kritumu. Investīciju apjoms pret EBIT (peļņa pirms % maksājumiem un nodokļiem) pēdējos divos gados ir samazinājies teju uz pusi. Lai arī eiro izteiksmē apjoms 2022.gadā jau bija atguvies, ņemot vērā augsto inflāciju, tas joprojām nozīmē reālā investīciju apjoma samazinājumu.
Tikmēr naudas līdzekļi turpina uzkrāties uzņēmumu kontos. Trīs gadu laikā tie pieauguši par 40% un sasniedz 6 miljardus eiro. Aizņēmumu apjoms pieaudzis vien par 900 miljoniem, tajā skaitā kredīti no bankām – par 250 miljoniem, bet citi aizņēmumi – par 630 miljoniem eiro.
Apstrādes rūpniecība ir starp Latvijas ekonomikas vilcējiem eksporta, nodarbinātības un gūtās peļņas ziņā, turklāt, šī nozare arī ir starp aktīvāk kreditētajām, tādēļ izpētījām padziļināti šīs nozares lielākos uzņēmumus ar apgrozījumu virs 20 miljoniem eiro un pozitīvu pašu kapitālu. Tādi pēc 2022.gada datiem ir 125. Šie 125 uzņēmumi ir tikai 4% no visiem nozares uzņēmumiem, bet tie kopā veido 60% no nozares apgrozījuma un nodarbina 36% no nozarē strādājošiem.
Tikai puse no lielākajiem nozares uzņēmumiem ir saņēmuši aizdevumus no kredītiestādēm, kamēr 40% nav nepieciešamības pēc ārējā finansējuma, jo to nodrošina uzņēmuma mātes sabiedrība (ārvalstīs) vai arī uzkrātie naudas līdzekļi ievērojami pārsniedz investīciju apjomu. Kredītsaistības šiem uzņēmumiem kopā ir mazākas par naudas uzkrājumiem.
Tikai dažiem no šiem uzņēmumiem būtu grūtības saņemt finansējumu pārvaldības vai biznesa modeļa nepilnību dēļ. Lielākā daļa šo uzņēmumu ir Latvijas komercbanku mērķa klienti, par to finansēšanu komercbankas cīnās savstarpējā konkurencē, bet reāla nepieciešamība pēc ārējā finansējuma ir tikai pusei. Būtiska atšķirība finansējuma struktūrā ir arī starp Latvijas un ārvalstu kapitāla uzņēmumiem – ārvalstu īpašnieku uzņēmumi bieži izvēlas saņemt finansējumu sava akcionāra mītnes zemē un pieprasījuma pēc Latvijas komercbanku finansējuma nav.
Vērtējot peļņas izlietojumu, redzam, ka ražošanas nozare uzņēmumi Latvijā ir mazāk aktīvi nekā vidēji Eiropā. Ja tur attīstībā tiek ieguldīti 50%–60% no EBIT, Latvijā šis rādītājs ir aptuveni 44% lielo uzņēmumu grupā un tikai 13% pārējo uzņēmumu grupā.
Finanšu dati liecina par labām, bet neizmantotām iespējām saņemt finansējumu investīcijām gan lielajos, gan mazākos uzņēmumos. Iemesli zemajai ieguldīšanas aktivitātei, visdrīzāk, meklējami kur citur. Un mums ir pamats domāt, ka tiem ir cieša saistība ar Latvijas uzņēmumu lielumu, ar to spēju un vēlmi uzsākt ambiciozus investīciju projektus.
Apstrādes rūpniecības piemērs uzskatāmi parāda būtiskās atšķirības lielo un mazāko uzņēmumu biznesa modeļos un spējā augt. Ieguldot iekārtās un tehnoloģijās, lielo uzņēmumu produktivitāte ir ievērojami augstāka un iespējas palielināt ražošanas apjomu ir daudz plašākas. Mazie un vidējie uzņēmumi paļaujas uz intensīvāku darbaspēka iesaisti un mazāk iegulda tehnoloģijās. Finansējuma pieejamība Latvijā noteikti ir daudz augstāka kā brīva darbaspēka pieejamība. Tikai investīcijas jaunās tehnoloģijās kā arī investīcijas zināšanās un prasmēs šo tehnoloģiju efektīvai izmantošanai var celt kopējo produktivitātes līmeni.
Bet ne jau slinkuma dēļ mazi uzņēmumi šādas tehnoloģijas neievieš. Ieguldījumi inovācijās, procesu automatizācijā un eksperimentos ar jauniem produktiem ir dārgi – tam nepieciešami resursi, kādus mazi uzņēmumi nevar atļauties. Mūsu vietējais tirgus ir ierobežots un, sasniedzot pat vērā ņemamu tirgus daļu Latvijā, lielākā daļa uzņēmumu joprojām ir pārāk mazi, lai nodrošinātu pietiekamu apjomu un konkurētspēju startēšanai eksporta tirgos. Bieži uzņēmuma darbība jāpakārto eksportam vai pat pilnībā jāpārveido. Tas saistīts ar riskiem, kurus ne visi var un grib uzņemties.
Komercbanku sektors var sniegt atbalstu šādām investīcijām, tomēr jau ilgstoši komercbanku kredīti ir bijis dominējošais kapitāla piesaistes veids Latvijas uzņēmumos, kamēr citi kapitāla avoti ir tikuši izmantoti ļoti maz. Būtiski jāaudzē apjoms un aktivitāte kapitāla tirgos – uzņēmumu pirkšanas un apvienošanas darījumos, privāto investīciju fondu iesaistē un biržas aktivitātē. Privātā kapitāla uzkrājumi Latvijā ir pietiekami lieli, lai mēs spētu attīstieties daudz straujāk, taču šis kapitāls ir nekustīgs un reti nonāk tur, kur tas visvairāk nepieciešams.
Plašāka informācija par SEB bankas ekspertu veikto Latvijas uzņēmumu analīzi.
