Lai gan katrā no Baltijas valstīm aptuveni puse iedzīvotāju regulāri iegulda naudu, populārākie ieguldīšanas instrumenti atšķiras. Ja Latvijā iedzīvotāji priekšroku dod pensiju 3. līmenim, tad Lietuvā populārākā ir dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu. Savukārt Igaunijā daudz vairāk ir “īsto” investoru, kuri izvēlas naudu ieguldīt akcijās un fondos. Interesanti, ka galvenais ieguldīšanas mērķis Latvijā un Igaunijā ir vienāds – uzkrāt naudu vecumdienām, savukārt Lietuvas iedzīvotāji lielākoties iegulda, lai “nodarbinātu” brīvo naudu, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā*.

Naudu dažādos instrumentos iegulda 61% iedzīvotāju Lietuvā, 55% – Latvijā un 51% – Igaunijā. Un lai gan vidēji mēnesī ieguldītās summas visās trīs Baltijas valstīs kopumā ir līdzīgas, var secināt, ka Latvijā vairāk cilvēku iegulda mazākas summas – līdz 50 eiro, savukārt Lietuvā un Igaunijā ir vairāk to, kuri mēnesī ieguldījumiem atvēl virs 100 eiro.

“Skatoties arī mūsu Roboinvestora statistiku, redzam, ka vidējā summa, ko lietotāji Latvijā un Igaunijā iegulda biržā tirgotajos fondos jeb ETF, ir ap 80 eiro, bet Lietuvā tie ir jau 95 eiro. Tāpat redzam, ka Latvijā mēdz veikt lielākus vienreizējus ieguldījumus, tomēr regulārām iemaksām atvēl mazākas summas,” dalās SEB bankas uzkrājumu, ieguldījumu un pensiju piedāvājuma vadītājs Oļegs Andrejevs.

Nestandarta risinājumi – portfeļa diversifikācijai

Pēc aptaujas datiem, akcijās iegulda katrs ceturtais iedzīvotājs Igaunijā, 13% iedzīvotāju Lietuvā un vien 8% – Latvijā. Ieguldījumu fondus un ETF izvēlas 20% respondentu Igaunijā, 14% – Lietuvā un 9% – Latvijā.

Lietuvā populārāki nekā citur ir ieguldījumi savstarpējo aizdevumu platformās jeb crowdfunding, kā arī ieguldījumi mākslas darbos, savukārt Latvijā un Igaunijā biežāk iegulda kriptovalūtā.

“Redzot, ka šādus nestandarta risinājumus izvēlas līdz 10% investoru, varam secināt, ka tie visdrīzāk ir vien kā papildinājums citām investīcijām un ieguldījumiem. Veidojot savu portfeli, ir svarīgi to diversificēt – mazāk riskantiem instrumentiem var pievienot instrumentus ar lielāku risku. Tomēr būtiski apzināties, ka lielāks risks var rezultēties gan lielākā peļņā, gan lielākos zaudējumos. Tāpēc īpaši riskantos instrumentos var ieguldīt to summu, ko nav bail pazaudēt. Turklāt šobrīd vēl ir labvēlīga situācija ar augstākām procentu likmēm, kad var izvēlēties instrumentus ar fiksētu ienesīgumu – termiņnoguldījumus vai obligācijas. Kā arī nedrīkst aizmirst, ka izlīdzināt portfeļa svārstības var, veicot ieguldījumus regulāri,” turpina Oļegs Andrejevs.

Vai var dzīvot uz pasīvajiem ienākumiem?

Nosakot ieguldīšanas mērķi, iedzīvotāji Latvijā un Igaunijā biežāk domā par nodrošinājumu vecumdienām – attiecīgi 51% un 59%. Tad seko vēlme likt “strādāt” brīvajai naudai un iespēja šādi pasargāt uzkrājumus no inflācijas. Lietuvā, savukārt, biežāk minētais mērķis ir “nodarbināt brīvo naudu”, kam seko vēlme uzkrāt pensijai un pasargāt naudu no inflācijas.

Interesanti, ka Igaunijā arī biežāk izplatīta vēlme dzīvot uz pasīvajiem ienākumiem no ieguldījumiem, ko nosauc 25% aptaujāto. Attiecīgi Lietuvā un Latvijā šāds mērķis ir 17% un 11% investoru.

“Pasīvie ienākumi nav sapnis, bet gan pietiekoši izplatīts fenomens. Šī ir ilgtermiņa pieeja, kad uzkrāto kapitālu izmanto ienākumu palielināšanai. Uzkrātais kapitāls jāiegulda regulāri un ilgtermiņā, un iespējas saņemt pelņu ir dažādas. Var, piemēram, ieguldīt akcijās vai fondos un pārdot savus aktīvus, kad to vērtība pieaug. Vēl ir variants ieguldīt aktīvos, kuri regulāri izmaksā dividendes vai obligāciju gadījumā – kuponus. Šī ir iespēja saņemt regulārus ienākumus bez nepieciešamības pārdot aktīvus. Tomēr svarīgi izvērtēt, vai nu regulāri saņemt fiksētu ienākumu, vai tomēr ieguldīt akcijās ar lielāko izaugsmes potenciālu (piemēram, tehnoloģiju kompānijas dividendes par akcijām parasti nemaksā, tomēr šīm akcijām ir lielāks izaugsmes potenciāls). Iespējams arī sadalīt portfeli tā, lai daļa būtu ieguldīta aktīvos ar potenciālu izaugsmi un daļa – aktīvos, kas sniedz iespēju saņemt regulārus fiksētus ienākumus,” skaidro SEB bankas eksperts. 

Ieguldītāji Lietuvā un Igaunijā biežāk (attiecīgi 16% un 14%) norāda, ka iegulda naudu, lai izveidotu kapitālu viņu bērnu patstāvīgās dzīves uzsākšanai, Latvijā šāds mērķis ir tikai 9% respondentu. Un apmēram katrs septītais investors Baltijā iegulda, nenosakot konkrētu mērķi.

*Iedzīvotāju aptauju Baltijā pēc SEB bankas pasūtījuma 2024. gada maijā veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 3008 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem