Latvijas Banka sadarbībā ar partneriem sagatavojusi informatīvu bukletu par kritiskajiem finanšu pakalpojumiem. Iedzīvotāji aicināti iepazīties ar informāciju par to, kādi finanšu pakalpojumi krīzes situācijā jānodrošina komercbankām, ko katrs pats var darīt, lai labāk sagatavotos krīzes situācijai, un kas jāņem vērā, lai pasargātu savu naudu.
Pēdējā pusotra gada laikā vārdu savienojums “darbības nepārtrauktība” ir nostiprinājies ne tikai ekspertu, bet arī iedzīvotāju diskusijās. Finanšu sektora darbības nepārtrauktības jautājumus Latvijas Banka risina pastāvīgi, pievēršoties arī dažādām sabiedrībai mazāk zināmām problēmām, kas saistītas ar kiberdrošību, skaidrās naudas apriti nepārtrauktā režīmā un maksājumu iespēju izmantošanu arī dažādās krīzes situācijās. Krievijas sāktā kara rezultātā šie jautājumi ieguvuši jaunu svaru un nonākuši arī sabiedrības interešu priekšplānā.
“Krīze parasti iestājas negaidīti, tomēr pēdējie gadi likuši ikvienam apzināties, cik būtiski ir sagatavoties dažādām dzīves situācijām. Tām gatavojamies gan kā valsts, gan finanšu sektorā, gan aicinām arī ikvienu iedzīvotāju rūpēties par sevi un saviem tuvākajiem. Būt labi informētam ir ļoti svarīgi, jo krīzes situācijā tieši neziņa rada paniku, kuras ietekmē var gadīties pieņemt nepārdomātus lēmumus, kas rada finansiālus zaudējumus. Aicinām iepazīties ar Latvijas Bankas sagatavoto informāciju un sekot padomiem un ieteikumiem,” uzsver Latvijas Bankas padomes locekle Ilze Posuma.
“Latvijas banku sektors ir spēris būtisku soli, lai veicinātu sabiedrības noturību un rīcību krīžu situācijās. Aizsardzības ministrijā esam gandarīti, ka banku sektors Latvijā apzinās tā lomu un nozīmi visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas veidošanā un nostiprināšanā, lai krīzes situācijās iedzīvotājiem būtu pieejami finanšu pakalpojumi un viņu nauda būtu drošībā. Šā bukleta sagatavošana ir bijis plānveida darba rezultāts, no kura galvenie ieguvēji būs tieši iedzīvotāji, iepazīstoties un rīkojoties saskaņā ar noderīgo informāciju,” norāda Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.
Latvijas Banka ir veikusi priekšdarbus, lai valsts apdraudējuma vai plaša mēroga ārējas ietekmes situācijā Latvijā tiktu nodrošināta visu kritisko finanšu pakalpojumu sniegšana: 1) maksājumu veikšana internetbankā vai mobilajā aplikācijā, 2) maksājumu veikšana ar maksājumu karti, t. sk. tiešsaistē, un 3) skaidrās naudas izņemšana no bankomāta.
Kopumā finanšu pakalpojumus krīzes situācijās iespēju robežās nodrošinās visas Latvijas komercbankas. Kritiskie finanšu pakalpojumi jānodrošina kredītiestādēm, kurās ir vislielākais Latvijas klientu skaits un mājsaimniecību noguldījumu apjoms: “Swedbank” AS, AS “SEB banka”, AS “Citadele banka” un Luminor Bank AS Latvijas filiālei.
Ir noteikts, ka Latvijā 99 šo kredītiestāžu bankomāti ir t. s. kritiskie bankomāti, kuri apdraudējuma situācijā prioritāri tiek apgādāti ar skaidro naudu. Šo bankomātu atrašanās karte pieejama šeit.
Ne vien krīzes situācijās, bet arī laikā, kad atbildīgās iestādes informē par kritiskajiem finanšu pakalpojumiem, aicinām iedzīvotājus būt īpaši kritiskiem pret informāciju un paļauties tikai uz uzticamiem informācijas avotiem, nepakļauties provokācijām un dezinformācijai, kā arī neuzķerties uz krāpnieku viltībām.
Informatīvais buklets “Kas jāzina par naudu un finanšu pakalpojumiem krīzes situācijā” pieejams šeit: https://datnes.latvijasbanka.lv/files/Kritisko-pakalpojumu-buklets-Latvijas-Banka.pdf.
2020. gadā Aizsardzības ministrija izdeva bukletu “Kā rīkoties krīzes gadījumā”, kura mērķis ir palīdzēt sabiedrībai sagatavoties iespējamām krīzes situācijām, apkopojot noderīgu informāciju, kur meklēt palīdzību un aktuālo informāciju. Savukārt 2022. gadā tapa bukleta “Kā rīkoties krīzes gadījumā” papildinātā versija, kurā sniegtas arī praktiskas norādes drošības stiprināšanai dažādu apdraudējumu gadījumos.
Latvijas Bankas preses dienests
Tālr.: 67022594; 67022608
presesdienests@bank.lv
bank.lv | makroekonomika.lv | naudasskola.lv
twitter | facebook | youtube | linkedin | instagram
