Voldemārs Strupka, Signet Bank investīciju eksperts
Septembris investoriem bija diezgan pozitīvs mēnesis, ņemot vērā gaidītos un dažus negaidītos centrālo banku monetārās politikas atvieglojumus. ASV Federālo rezervju sistēma samazināja federālo fondu likmi par 50 bāzes punktiem līdz 4,75%-5,00% diapazonam, ECB sekoja ar 25 bāzes punktu depozīta likmes samazinājumu līdz 3,50%, savukārt Ķīnas Tautas banka (PBOC) nāca klajā ar Mario Dragi stila “bazuku”, kas izraisīja Ķīnas akciju cenu strauju kāpumu. Tā kā investori šobrīd sagaida dolāru procentu likmju samazinājumu par 50 līdz 75 bāzes punktiem līdz gada beigām, tirgū acīmredzami dominē optimistisks noskaņojums, un galvenie akciju indeksi demonstrē apskaužamu noturību. S&P 500 septembrī pieauga par 2,0%, Dow Jones Industrial Average par 1,8%, Nasdaq-100 par 2,5%. Eiropā STOXX 600 indekss zaudēja 0,4% no vērtības, salīdzinājumā ar STOXX 50 kāpumu par 0,8%.
Baltijas akciju tirgus rezultāti septembrī bija pieticīgi – OMX Baltic Benchmark indekss zaudēja 0,1% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi un 7,1% gada laikā. Tikmēr Baltijas jūras krastos joprojām var atrast dzintaru. Lai gan daudzas akcijas reģionā izskatās pārāk augstu novērtētas, varam minēt Ignitis grupė kā vienu no dažām labām investīciju iespējām ar zemu valuāciju salīdzinājumā ar konkurentiem un spēcīgām attīstības perspektīvām atjaunojamās enerģijas tirgū. Tomēr, mēneša spilgtākais notikums bija un paliek Eleving Group IPO, kas paziņoja par lēmumu kotēties Nasdaq Rīga un Frankfurtes biržās. 8. oktobrī noslēdzās sākotnējais publiskais akciju piedāvājums (IPO), Eleving Group veiksmīgi īstenojot lielāko privātā uzņēmuma IPO Latvijā. Profesionālie un privātie investori no Baltijas valstīm un Eiropas izrādīja lielu interesi par Eleving Group piedāvājumu IPO: kopumā 4515 investori parakstījās uz uzņēmuma akcijām par kopējo summu 33 miljoni eiro, piedāvājuma bāzes apjomam tiekot pārsniegtam 1,2 reizes. Šis ir kļuvis par vēsturiski lielāko IPO Latvijā. Šis ir kļuvis par vēsturiski lielāko IPO Latvijā.
Septembra beigās Ķīnas Tautas banka paziņoja par jaunu stimulu paketi, kas ir lielākā kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, ar mērķi samazināt deflācionāro spiedienu. PBOC paketē ir iekļauta obligāto rezervju normu samazināšana par 50 bāzes punktiem (no 7,0% uz 6,5%) un 7 dienu reverso repo darījumu procentu likmes samazināšana par 20 bāzes punktiem (no 1,7% uz 1,5%), kam nākotnē varētu sekot 0,20%-0,25% aizdevumu pamatlikmes samazinājums (3,35% uz doto brīdi). Lai stimulētu kapitāla tirgu, banka plāno izveidot mijmaiņas darījumu programmu, kas nodrošinātu nebanku finanšu iestādēm piekļuvi vismaz 500 miljardu juaņu (71 miljardam ASV dolāru) lielam finansējumam. Kā arī tiks izstrādātas vadlīnijas ieguldījumu fondiem, lai veicinātu to ienākšanu tirgū.
PBOC paziņoja arī par jauniem atvieglojumiem nekustamo īpašumu sfērā. Šobrīd banka plāno samazināt hipotekārā kredīta procentu likmi par vidēji 0,5%, kas sniegtu atvieglojumu aptuveni 50 miljoniem mājsaimniecību. Arī minimālā pirmā iemaksa otrreizējai mājokļa iegādei tiktu samazināta līdz 15%, no pašreizējiem 25%. Tomēr, lai stabilizētu Ķīnas ekonomiku un mazinātu nekustamo īpašumu krīzes ietekmi, ir nepieciešami arī fiskālie stimuli, ņemot vērā ļoti vāju kreditēšanas pieprasījumu no uzņēmumu un patērētāju puses.
Eirozonas ražošanas sektorā turpinās stagnācija
Neraugoties uz cerībām gada sākumā, noturīga ekonomiskā izaugsme ir izrādījusies grūti sasniedzama. Ar 1,5% ražošanas kritumu 2024. gada pirmajā pusē Vācijas rūpniecība šobrīd izskatās ļoti vārga, īpaši tādās nozarēs kā mašīnbūve un autobūve. Nepārsteidza arī Eirozonas rūpniecības nozare kopumā. Lielākajā daļā Eiropas valstu rūpniecības sektora PMI galīgais lasījums atkal bija zem 50,0 punktu atzīmes (izņemot Spāniju, kur PMI bija 53,0): HCOB dati reģistrēja 45,0 punktu vērtību, kas ir 9 mēnešu zemākais rādītājs, un jaunie pasūtījumi un ražošana samazinājās visstraujāk kopš 2023. gada decembra.
Viens no lielākajiem darba devējiem Vācijā, Volkswagen (VW), turpina saskarties ar problēmām Šogad otro reizi samazinot savas ieņēmumu prognozes, un šobrīd paredz gada bruto peļņas maržu 5,6% apmērā, kas ir ievērojams samazinājums no iepriekšējiem 7%. Tas liecina par vispārējo pieprasījuma kritumu un augstām materiālu izmaksām gan VW, gan citu Eiropas ražotāju transportlīdzekļiem. Uzņēmums 2024. gada pirmajā pusgadā piedzīvoja 11% pamatdarbības peļņas kritumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Kā arī piegādes Ķīnā, kas ir VW lielākais tirgus, samazinājās par 7%. VW paziņoja, ka samazinās globālo piegāžu apjomu no 9,24 miljoniem vienību 2023. gadā līdz 9 miljoniem šogad. Iepriekš tika prognozēts 3% liels pieaugums. Uzņēmuma vadība ir norādījusi, ka ir pārprodukcija divu rūpnīcu lielumā, kas var novest pie ilgstoša konflikta ar spēcīgajām vāciešu arodbiedrībām.
Naftas cenām septembris bija svārstīgs mēnesis, ko, no vienas puses, ietekmēja OPEC piegāžu ierobežojumi un reģionālie konflikti, bet, no otras puses, kopējā pieprasījuma kritums. Samazinājums Ķīnas naftas patēriņā un IKP pieaugumu tempu palēnināšanās bija nozīmīgs faktors naftas cenu kritumam, un pirmo reizi kopš 2021. gada Brent naftas cena nokritās zem $70 par barelu. Savukārt Brent nākotnes līgumi oktobra pirmajā dienā strauji pieauga virs $73 un nākamajās dienās turpināja kāpt līdz $81 atzīmes, ko izraisīja spriedze starp Izraēlu un Hezbollah (un tagad arī Irānu).
