Finanšu nozares asociācija (FNA) ir vairākkārt aicinājusi un uztur aicinājumu valdībai nesamazināt Latvijas nodokļu maksātāju iemaksas pensiju 2. līmenī, jo tas atstās izteikti negatīvas sekas uz to cilvēku uzkrājumiem, kuri pensionēsies pēc desmit un vairāk gadiem. FNA rīkotajā diskusijā pensiju sistēmas eksperti uzsvēra, cik nozīmīgi būs zaudējumi pensiju saņēmējiem, ja valdība tomēr samazinās iemaksas pensiju 2. līmenī no pašreizējiem 6% uz 5%. Vidējās algas saņēmējam desmit gadu laikā pensijas uzkrājums tad samazinātos par 4000 eiro, bet 30 gadu laikā pensijas uzkrājums samazinātos pat par 40 tūkstošiem eiro.
Diskusijā par plašā sabiedrībā sašutumu raisījušo valdības ieceri no nākamā gada samazināt iemaksas pensiju 2. līmenī piedalījās SEB Life and Pension Baltic SE valdes locekle Kristīne Lomanovska; Swedbank Ieguldījumu Pārvaldes Sabiedrība vadītāja Anželika Dobrovoļska; Luminor Aktīvu pārvaldīšanas un pensiju daļas vadītājs Atis Krūmiņš; FNA Kapitāla tirgus komitejas priekšsēdētājs, IPAS CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.
Patiesībai neatbilstoši ir politiķu apgalvojumi, ka pensiju pārvaldnieki iestājas pret pensiju 2. līmeņa iemaksu samazināšanu, jo baidoties zaudēt komisijas ienākumus. Kā apliecināja klātesošie pensiju pārvaldnieki, iemaksu samazināšana par vienu procentpunktu, komisijas bruto ienākumus (nevis peļņu) samazinātu par 1,5%–2% gadā attiecībā uz Ieguldījumu pārvalžu sabiedrībām, bet attiecībā uz bankām gada ienākumu samazinājums būtu krietni mazāks nekā 1%.
“Mūsu mērķis ir rūpēties par pensiju krājēju līdzekļiem, tas ir fiksēts Valsts fondēto pensiju likumā. Šobrīd redzam, ka iecere samazināt iemaksas pensiju 2. līmenī apdraud nākotnes pensiju saņēmēju intereses. Kopš 2003. gada pensiju 2. līmeņa klientu uzkrājumu pieaugums ir bijis 27% liels, jeb 1,7 miljardi eiro. Šī ir nopelnīta nauda, būtisks kapitāls arī Latvijas ekonomikas kontekstā, ar ko var rēķināties pensijas krājēji. Pensiju 1. līmenis un tā indeksācija ir valsts apņemšanās un solījums nākotnes pensionāriem, un, ņemot vērā izteikti negatīvās demogrāfijas tendences, izpildīt šo solījumu kļūs aizvien grūtāk,” uzsver Anželika Dobrovoļska, Swedbank Ieguldījumu Pārvaldes Sabiedrība vadītāja.
Kristīne Lomanovska, SEB Life and Pension Baltic SE valdes locekle atgādināja, ka pensiju 2. līmeņa izveides mērķis bija valsts apņemšanās kompensēt demogrāfiskos riskus, ko rada sabiedrības novecošanās.
“Ņemot vērā demogrāfiskās tendences, sarūk strādājošo skaits, kuri maksā nodokļus un “nopelna” pensionāram izmaksājamo pensiju. Latvijas pensiju sistēmā deg “sarkanās lampiņas”, – ap 2040. gadu trīs strādājošo vietā uz vienu pensionāru būs palikuši divi. Lai šodienas trīsdesmitgadnieki saņemtu valsts solīto pensiju, būs vajadzīgi papildu 1,5 līdz 2 miljardi eiro katru gadu vai līdz pat 400 tūkstošiem viesstrādnieku, kuri Latvijā maksās nodokļus. Pensiju 2. līmeņa iemaksa būtu nevis jāsamazina, bet tieši pretēji – jāceļ līdz 10%, lai šodienas strādājošie saņemtu cieņpilnu pensiju.”
“Pirmais pensiju līmenis ir bumba ar laika degli. Valdības solījumā pensijas vecums nepieaug, tomēr pensijas saņēmēju skaits attiecībā pret strādājošo skaitu demogrāfijas dēļ pieaug teju divas reizes. Tāpēc var prognozēt, ka ap 2050. gadu summa, ko valsts varēs atļauties izmaksāt vienam pensionāram būs tikai aptuveni 25% no cilvēka saņemtās pēdējās darba algas. Tā nav tikai Latvijas problēma, un valstis visā pasaulē cenšas to kompensēt ar tā saucamo fondēto pensiju, proti, kapitālu, kas tiek ieguldīts un nopelna pensijas krājējiem papildus naudu,” diskusijā sacīja Atis Krūmiņš, Luminor Aktīvu pārvaldīšanas un pensiju daļas vadītājs.
Savukārt Kārlis Purgailis, IPAS CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs akcentēja nepieciešamību mērķtiecīgi attīstīt Latvijas kapitāla tirgu, lai pensiju pārvaldnieki varētu ieguldīt Latvijas pensiju krājēju naudu mūsu valsts ekonomikā. Šobrīd no konservatīvajiem ieguldījumu plāniem Latvijā tiek ieguldīti 13,3% līdzekļu, bet no aktīvajiem plāniem tikai 5,3% (2023. gada beigās).
“Gluži vienkārši, – Latvijā nav tādu aktīvu, kur varētu ieguldīt pensijas kapitālu, kapitāla tirgus faktiski neeksistē. Igaunijā un Lietuvā kapitāla tirgus piedzīvoja vērā ņemamu izrāvienu pēc tam, kad uzsāka valsts un pašvaldību uzņēmumu akciju kotāciju,” sacīja K. Purgailis.
Viņaprāt, Latvijā arī nepieciešami uzlabojumi pensiju 2. līmeņa izmaksu kārtībā, lai viss uzkrājums nebūtu obligāti jānofiksē (jāizņem), dodoties pensijā, bet cilvēks, ja vien to vēlas, varētu turpināt ar uzkrāto kapitālu pelnīt.
Noraidot politiķu tēzi, ka pensiju 2. līmeņa ienesīgums esot vājš, pensiju pārvaldnieki uzsver, ka piecu gadu periodā vidējais gada ienesīgums ir bijis 8,14% (aktīvie plāni), bet 2023. gadā aktīvie plāni ir nopelnījuši 16,4%. Konservatīvo plānu ienesīgums ir bijis zemāks, kas pierāda, cik nozīmīgi ir cilvēkiem izvēlēties savam vecumam atbilstošu uzkrājumu plānu – jaunākiem cilvēkiem ieteicami aktīvie plāni, bet pirmspensijas vecumā – konservatīvie. Aptuveni puse no iedzīvotājiem aizvien atrodas vecumam neatbilstošā ieguldījumu plānā, tāpēc pensiju pārvaldnieki cilvēkus aktīvi uzrunā, iesakot plānu nomaiņu (saskaņā ar izmaiņām likumdošanā, tas kļuva iespējams tikai no šī gada vasaras).
Ekspertu sarunu par pensiju 2. līmeni var noskatīties šeit.
Sarunas prezentācija pieejama šeit.
