Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju jeb 1 305 485 pensiju 2. līmeņa dalībnieki uz pērnā gada beigām nopelnīja 1 095 132 045 eiro, kas sastāda vairāk nekā 18% no kopējām veiktajām iemaksām, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotā statistika* par pensiju pārvaldītāju, t.sk. FNA biedru, darbību. Labākos ienesīguma rezultātus uzrādīja 100% aktīvie plāni, kas iegulda dažādu uzņēmumu akcijās visā pasaulē. Taču liela daļa iedzīvotāju šobrīd ik mēnesi 6% no savas algas iegulda savam vecumam nepiemērotos plānos, tādējādi zaudējot iespēju nopelnīt lielāku nākotnes pensiju. Pēc Latvijas Bankas datiem, tikai 29% iedzīvotāju ir 100% aktīvo plānu dalībnieki, bet pēc vecuma struktūras šim īpatsvaram būtu jābūt 81% – tātad vairāk nekā divas reizes lielākam.
“Kopumā redzam, ka pensiju plānu pārvaldītājiem pērnais gads ir ļāvis atgūties no iepriekšējiem finanšu tirgus satracinājumiem, un strauji ir pieaudzis pensiju plānu ienesīgums gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Vislabāk klājas tiem pensiju plāniem, kuriem atļauts ieguldīt akciju tirgū līdz 100% līdzekļu. Taču arī tie pensiju plāni, kuriem akcijās atļauts ieguldīt līdz 75% vai attiecīgi 50% līdzekļu uzrāda augstu 12 mēnešu perioda atdeves rādītāju. Labā ziņa, ka jau pavisam drīz, sākot no 1. jūlija, pensiju pārvaldītājiem būs iespēja sākt uzrunāt pensiju 2. līmeņa dalībniekus, ja viņu ieguldījumu stratēģija šobrīd neatbilst viņu vecumam. Tas gan nenotiks vienā dienā vai mēnesī – lai tas būtu iespējams ir jāpielāgo IT risinājumi, jo pašlaik valsts ir vienīgā, kas redz, kur cilvēks veido savu uzkrājumu, taču līdz tam paši iedzīvotāji ir aicināti izmantot iespēju un veikt apzinātu izvēli par savu uzkrājumu vecumdienām jau tagad,” norāda Sanita Bajāre, FNA valdes priekšsēdētāja.
Izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā, kas stāsies spēkā 1. jūlijā, paredz, ka pensiju 2. līmeņa līdzekļu pārvaldītājs turpmāk informēs dalībnieku par to, vai viņš ir izvēlējies savam vecumam, vajadzībām un ieskatiem atbilstošāko ieguldījumu plānu, saņemot personalizētu konsultāciju.
Lai arī daudziem iedzīvotājiem Latvijā joprojām ir maza interese par to, kas notiek ar pensiju 2. līmeņa naudu un kāds ir uzkrātais kapitāls, tomēr savus privātos līdzekļus arvien vairāk iedzīvotāju izvēlas ieguldīt privātajai pensijai jeb pensiju 3. līmenī. Statistika par pensiju 3. līmeņa dalībniekiem liecina, ka 2023. gada nogalē jau teju 400 000 cilvēku veidoja uzkrājumu pensiju 3. līmenī, kas ir par 8% vairāk, nekā 2022. gadā. Kopējais aktīvu apmērs – 732 miljoni eiro iepretim 599 miljoniem eiro gadu iepriekš.
Arī pensiju 3. līmeņa plāni pērn uzrādīja augstus ienesīguma rezultātus, aktīvajiem plāniem sasniedzot no 11% līdz 18% ienesīguma, kamēr sabalansētie un konservatīvie plāni uzrādīja mērenāku – 6% līdz 8% ienesīgumu.
“Augstie ienesīguma rezultāti jau šobrīd pierāda pensiju pārvaldītāju interesi sasniegt pēc iespējas labākus rezultātus, kas nodrošinātu klientiem pozitīvu uzkrājuma pieaugumu, kas pārsniedz inflāciju un tirgu kopumā. Tas, kam būtu jāmainās, būtu iespējai iedzīvotājiem izvēlēties, kad un kā izņemt pensiju 2. līmeņa uzkrājumu, lai mazinātu finanšu tirgus svārstību ietekmi. Attiecīgi, ja finanšu tirgi piedzīvo lejupslīdi, tad cilvēkiem ir iespēja izņemt pakāpeniski un turpināt krāt pensiju 2. līmenī vēl, tikai piemēram – teiksim, trīs līdz piecus gadus, lai kompensētu negatīvās svārstības. To apliecina arī nesenā pieredze ar ienesīguma kritumiem un kāpumiem. Taču šobrīd fokusā ir tikai regulējums, kas regulēs cenas un faktiski tuvosies konkurences ierobežojumiem. Uzlabojumiem ir jābūt abās frontēs – gan tādiem, kas veicina vēl labāku pensiju pārvaldītāju darbu, gan tādu, kas dod lielāku pievienoto vērtību visiem pensiju 2. līmeņa dalībniekiem,” atzīmē Sanita Bajāre.
*FNA apkopotā informācija par pensiju 2. un 3. līmeņa darbību 2023. gadā no www.manapensija.lv, Latvijas Bankas apkopotie dati par Latvijas pensijas 2. un 3. līmeņa darbības rezultātiem 2023. gadā, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras apkopotās informācija par pensiju 2. līmeni.
