Krāpnieku aktivitāte Latvijā šī gada novembrī saglabājusies augstā līmenī. Finanšu nozares asociācijas (FNA) dati* liecina, ka pagājušajā mēnesī bankām ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 0.8 miljonu eiro apmērā, tomēr tajā pašā laikā krāpniekiem no iedzīvotājiem un uzņēmumiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 1,1 miljonus.

Pateicoties banku un klientu sadarbībai šī gada 11 mēnešos ir izdevies novērst vairāk nekā 15 tūkstošus krāpšanas mēģinājumu par gandrīz 12 miljoniem eiro. Vislielākos zaudējumus klientiem nes tieši telefonkrāpšana un investīciju krāpšanas, kam seko cita veida krāpšanas, piemēram, romantiskās krāpšanas.

“Mūsu valsts lielākā vērtība ir cilvēks un viņa drošība, kas sevī ietver arī finanšu drošību. Finanšu nozarei svarīgs ir katrs pasargātais eiro, kas paliek iedzīvotāju un uzņēmumu rīcībā. Banku mērķis ir pasargāt klientu līdzekļus, tādējādi ne tikai nodrošinot cilvēku labklājību, bet arī veicinot valsts drošību. Ja līdzekļi nonāk organizētās noziedzības grupējumu rīcībā, tie bieži tiek izmantoti, lai apdraudētu sabiedrības kopējo drošību.” – Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs

Krāpnieki ar dažādām psiholoģiskām metodēm rada viltus pārliecību, ka potenciālajam upurim piederošajā bankas kontā esošie līdzekļi ir apdraudēti. Noziedznieki pieprasa potenciālajam upurim veikt steidzamas darbības, lai it kā apdraudētos naudas līdzekļus pasargātu. Šādos gadījumos klientam ir svarīgi  apstāties pārdomām un nerīkoties steigā.

Iedzīvotāji un uzņēmumi nevar paļauties, ka banka visos gadījumos spēs pasargāt naudas līdzekļus no krāpšanas mēģinājumiem, līdz ar to  pašiem ir jābūt kritiski domājošiem un jārūpējas par savu datu drošību, lai nekļūtu par finanšu krāpšanas upuriem.

Kā strādā krāpnieki?

Krāpnieki nereti pieprasa nodot savas maksājumu kartes un PIN kodus it kā kurjeram drošai iznīcināšanai vai uzglabāšanai Latvijas Bankā. Svarīgi! Visdrošākais veids, kā iznīcināt karti, ir to izdarīt pašam, kā arī bloķēt to internetbankā vai sazinoties ar banku pa tālruni. Šajā procesā nekad nav nepieciešams kādam izpaust savas kartes PIN kodu. Tāpat, ja pamanāt aizdomīgas darbības savā kontā – karti vajadzīgs bloķēt nekavējoties, sazinoties ar savu banku pa tālruni, vai izmantojot internetbanku.

Krāpnieki sūta īsziņas, e-pastus par it kā saņemtiem sūtījumiem vai aicinājumu it kā apstiprināt sūtījuma saņemšanas laiku Latvijas pasta vai kurjerpakalpojumu sniedzēju vārdā.

Jaunākas tendences rāda, ka krāpnieki šobrīd sūta viltus īsziņas Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) vārdā par it kā piemērotu sodu, īsziņām pievienojot krāpnieciskas saites, ko atverot, tiek prasīts autentificēties ar bankas datiem.

Krāpnieki zvana it kā no Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts policijas vai kādas iestādes drošības dienesta, lai aicinātu piedalīties, piemēram, krāpšanas gadījuma izmeklēšanā, kas sevī iekļauj lūgumu nodot naudu it kā drošai glabāšanai.

Svarīgi! Lai aizsargātu Latvijas iedzīvotājus no krāpšanas vietnēm, CERT.LV sadarbībā ar NIC (.LV domēna vārdu reģistra uzturētāju) ir izveidojuši bezmaksas rīku – DNS ugunsmūri. Vairāk informācijas par DNS ugunsmūra darbību un uzstādīšanu https://dnsmuris.lv.

Plašākai informācijai par to, kā neuzķerties uz krāpniekiem, aicinām apmeklēt mājaslapu: https://neuzkeries.lv.

*FNA apkopotie dati par krāpšanas gadījumiem no 2024. gada janvāra līdz novembrim četrās lielākajās bankās.