Apgrozāmā kapitāla ātra aprite ir būtiska uzņēmumu naudas plūsmai un finansiālajai stabilitātei. Latvijā gari norēķinu termiņi un to apmaksas kavēšanās nereti skar mazos un vidējos uzņēmumus, ierobežojot to spēju investēt un efektīvi pārvaldīt finanšu resursus. Šādās situācijās piemērots ir faktoringa risinājums, kas palīdz paātrināt naudas apriti, ļaujot ātrāk saņemt līdzekļus par pārdotajām precēm vai pakalpojumiem, pat ja pircējs norēķinās ar atlikto maksājumu. Taču izpratne par faktoringa iespējām uzņēmumu vidū ir atšķirīga, un diemžēl Latvijā būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm.
Bankas Citadele Baltijas tirdzniecības finansēšanas un faktoringa daļas faktoringa projektu vadītājs Kristaps Velmers stāsta:
“Mums šobrīd ir vismazākais faktoringa apjoms Baltijā. Igaunijā un Lietuvā tas ir divas līdz trīs reizes lielāks, ja skatāmies gan portfeļa, gan apgrozījuma līmenī.”
Statistika apstiprina: faktoringa apgrozījums Latvijā ir tikai aptuveni 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr Igaunijā un Lietuvā šis rādītājs pārsniedz 7%. Velmers skaidro, ka viens no iemesliem, kāpēc Igaunija un Lietuva ir ievērojamu soli priekšā Latvijai faktoringa jomā, ir uzņēmēju gatavība eksperimentēt ar dažādiem finanšu rīkiem un plašāka izpratne par to priekšrocībām.
“Igaunijā īpaši aktīvi darbojas tehnoloģiju uzņēmumi un jaunuzņēmumi, kuri meklē dinamiskas finansēšanas iespējas, savukārt Lietuva ir attīstījusi spēcīgu alternatīvā finansējuma ekosistēmu,” viņš piebilst.
Faktorings ir finansēšanas veids, kas sniedz uzņēmumam iespēju saņemt rēķina apmaksu uzreiz, nevis gaidīt noteikto samaksas termiņu. Uzņēmums izraksta rēķinu ar atlikto maksājumu, un banka vai cita faktoringa kompānija izmaksā noteiktu procentu no rēķina summas (parasti līdz 90%), savukārt klients norēķinās ar finansētāju noteiktajā termiņā. Faktoringu visbiežāk izmanto ražošanas, vairumtirdzniecības un pakalpojumu sektora uzņēmumi.
“Faktorings nav paredzēts tikai maziem un vidējiem uzņēmumiem,” skaidro Kristaps Velmers.
“Tā ir iespēja jebkura lieluma uzņēmumiem uzlabot naudas plūsmu un stabilizēt finansējumu, neveicot papildu nodrošinājuma ķīlas.”
Būtiski ir arī tas, ka faktoringa pakalpojumi ne tikai palīdz efektīvāk pārvaldīt apgrozāmo kapitālu un nodrošina uzņēmuma konkurētspēju, bet arī uzlabo tā maksājumu disciplīnu, jo darījumu uzrauga trešā puse – finansētājs.
Faktorings piedāvā vairākus risinājumus atkarībā no uzņēmuma vajadzībām un izvēlētās riska stratēģijas. Latvijā šobrīd tiek izmantoti dažādi faktoringa modeļi.
Piemēram, regresa faktorings ir visizplatītākais modelis, kas paredz, ka uzņēmums pats uzņemas risku par klienta nemaksāšanu. Šī ir populāra izvēle uzņēmumiem ar stabilu klientu loku, jo tā ir izmaksu ziņā efektīvāka izvēle, taču prasa lielāku uzraudzību pār debitoriem. Velmers uzsver, ka šis modelis ir piemērots uzņēmumiem, kas labi pārzina savu klientu maksāšanas disciplīnu un var uzņemties atbildību par iespējamiem maksājumu kavējumiem.
Uzņēmumiem, kas strādā ar starptautiskiem partneriem, būtiska loma var būt eksporta faktoringam, kas ļauj saņemt rēķinu apmaksu ātrāk un vienlaikus mazināt riskus, kas saistīti ar ārvalstu debitoriem. Starptautiskajos tirgos, kur maksājumu termiņi bieži ir ilgāki un atšķiras no vietējās prakses, šis rīks palīdz eksportētājiem labāk plānot naudas plūsmu. K.Velmers norāda:
“Eksporta faktorings dod iespēju uzņēmumiem ne tikai ātrāk saņemt naudu, bet arī būt elastīgākiem savos piedāvājumos un pieņemt ilgākus maksājumu termiņus, kas dažkārt var būt noteicošais faktors jaunu klientu piesaistē.”
Apdrošinātais faktorings piedāvā papildu drošību, jo debitora saistības tiek segtas ar apdrošināšanu. Tas ir izdevīgs uzņēmumiem, kuri sadarbojas ar daudziem klientiem un vēlas minimizēt risku, ka viens vai vairāki debitori varētu kļūt maksātnespējīgi. Šāda risinājuma izmantošana var būt kritiski svarīga nozarēs ar ilgākiem norēķinu termiņiem vai kur pieprasījums ir sezonāls, jo tas uzņēmumam ļauj izvairīties no negaidītiem finansiāliem zaudējumiem.
Tikmēr reversais faktorings ir mazāk izplatīts, taču kļūst arvien pieprasītāks, jo palīdz lielajiem uzņēmumiem stabilizēt attiecības ar piegādātājiem. Šajā gadījumā faktoringa finansējumu izmanto nevis pārdevējs, bet pircējs, kas ļauj saviem piegādātājiem saņemt maksājumu ātrāk un tādējādi uzlabo kopējo piegādes ķēdes efektivitāti. Piemēram, mazumtirdzniecības tīkli un ražotāji var izmantot šo risinājumu, lai piegādātāji saņemtu savus maksājumus uzreiz, pat ja gala norēķini notiek vēlāk.
“Šī faktoringa forma Latvijā nav ļoti populāra, jo tā prasa rūpīgāku piegādātāju risku izvērtēšanu un bieži ietver apdrošināšanas prasības,” piebilst K.Velmers.
Faktoringa izmaksas un nosacījumi
Faktoringa izmaksas ir atkarīgas no vairākiem aspektiem, tostarp uzņēmuma kredītspējas, debitoru uzticamības un finansētāja sadarbības nosacījumiem. Parasti tās veido gada procentu likmes (kas svārstās no 1% līdz 5%, atkarībā no riska līmeņa); komisijas maksas par katra rēķina apstrādi, kā arī līguma komisijas un citas administratīvās izmaksas.
K.Velmers uzsver:
“Bieži vien uzņēmumi nepievērš uzmanību tam, cik daudz resursu viņi patiesībā iegulda rēķinu administrēšanā un debitoru pārvaldībā. Faktorings var palīdzēt šo slogu mazināt un nodrošināt stabilu naudas plūsmu, ļaujot uzņēmumam koncentrēties uz tā pamatdarbību. Tāpat uzņēmumi bieži vien izvēlas kredītlīniju kā šķietami vienkāršāku alternatīvu, tomēr faktorings bieži ir izdevīgāks un elastīgāks risinājums.”
Lai gan faktorings var būt noderīgs daudziem uzņēmumiem, tas nav universāls risinājums. Piemēram, uzņēmumiem ar bieži kavētiem rēķiniem vai maksātājiem ar sliktu kredītvēsturi var būt grūti atrast finansētāju, kas būtu gatavs pārņemt šo risku.
“Ja uzņēmuma klienti sistemātiski kavē maksājumus vairāk nekā 30 dienas, tas rada jautājumus par uzņēmuma finansiālo stabilitāti un palielina faktoringa riskus,” brīdina Velmers.
Tāpat faktorings var nebūt piemērots uzņēmumiem, kuri izraksta ļoti maza apjoma vai ļoti īsa termiņa rēķinus, jo darījuma izmaksas var pārsniegt ieguvumus.
Lai uzzinātu vairāk par faktoringu un tā praktisko pielietojumu, klausieties Finanšu nozares asociācijas raidierakstu “Finanšu dialogs – par būtisko”, kurā FNA padomnieks un COBALT partneris Edgars Pastars sarunājas ar bankas Citadele Baltijas tirdzniecības finansēšanas un faktoringa daļas faktoringa projektu vadītāju Kristapu Velmeru:
Youtube: https://ej.uz/finansu_dialogs_faktorings_yt
Spotify: https://ej.uz/finansu_dialogs_faktorings_spotify
Apple Podcasts: https://ej.uz/finansu_dialogs_faktorings_apple
