Euribor likmju lēnais, taču stabilais kritums sāk pozitīvi ietekmēt Latvijas nekustamā īpašuma tirgu. Bankas Citadele dati liecina, ka jūlijā noslēgto hipotekāro kredītu skaits audzis par 67 % salīdzinājumā ar laika periodu pirms gada. Kopš gada sākuma arvien biežāk tiek izsniegti “zaļie” hipotekārie kredīti. 

Bankas apkopotā informācija liecina, ka jūlijā augusi arī iedzīvotāju interese par finansējuma piesaisti – par 26 % audzis pieteikumu skaits kredīta izvērtēšanai. Savukārt vidēji izsniegtā hipotekārā kredīta summa bijusi 75 000 eiro.

“Augošo tirgus aktivitāti sekmējuši vairāki faktori. Pirmkārt, Euribor likmes piedzīvo stabilu lejupslīdi jau kopš pērnā oktobra. Šajā laikā liela daļa mājsaimniecību ir piedzīvojuši pirmo ikmēneša maksājuma samazinājumu, un kopumā šis periods ir pagājis bez izteiktiem satricinājumiem. Tas pircējiem dod pārliecību, ka tirgū pārskatāmā nākotnē var atgriezties prognozējamība un, visticamāk, arī zemāki ikmēneša maksājumi, ja ECB lems par turpmāku procentlikmju samazināšanu. Šādi tirgus apstākļi ir krietni pateicīgāki, domājot par mājokļa iegādi, savukārt pirms gada nezināmo faktoru klātesamība bija daudz lielāka,” skaidro Jānis Mūrnieks, bankas Citadele privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs.

Bankas datos redzams, ka kopumā visbiežāk kredīti izsniegti dzīvokļu iegādei sērijveida projektos. Tāpat dati  par šī gada pirmajiem septiņiem mēnešiem uzrāda, ka audzis “zaļo” kredītu īpatsvars, kas šobrīd sastāda 16 % no kopējā izsniegtā finansējuma apjoma.

“Galvenais kritērijs, lai kvalificētos “zaļajam” kredītam ir ēkas energoefektivitātes klase – tai jābūt A vai A+ līmenī, un tikai tad iespējams pretendēt uz izdevīgākiem kredīta nosacījumiem. Arī šajā segmentā Euribor lejupslīde ir veicinājusi darījumu skaita pieaugumu, jo tā kā mājokļi tiek iegādāti par lielākām summām, iedzīvotāji biežāk mēdz nogaidīt labāko brīdi pirkuma veikšanai,” norāda J. Mūrnieks.

Izvērtējot darījumus ārpus Rīgas un Pierīgas, visbiežāk nekustamā īpašuma finansēšana jūlijā notikusi Jelgavas novadā, Ogres novadā, Liepājas novadā, kā arī Valmierā un Cēsīs.

Lielākā daļa darījumu joprojām tiek finansēti Rīgā. Ārpus galvaspilsētas centra, visbiežāk tiek kreditēti dzīvokļi sērijveida mājokļos, bet Rīgas centrā – renovētās pirmskara mājās. Pierīgā iedzīvotāji biežāk lūko pēc finansējuma privātmājas iegādei vai dzīvoklim projektos, kas celti pēdējo 15 gadu laikā.