Šī gada pirmajā pusgadā par 27 % pieaudzis privātpersonām izsniegto kredītu skaits, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn. Tajā pašā laikā kopējā izsniegtā summa augusi vien par nepilniem 5 %. Lielākais noslēgto līguma skaita pieaugums bijis mājokļu kredītam, kredītkaršu kredītam un studējošā kredītam, liecina “Kredītinformācijas Biroja” (KIB) apkopotā informācija par Finanšu nozares asociācijas biedriem, kuri iesniedz datus KIB.1
2024. gada pirmajos sešos mēnešos kredītiestādes noslēgušas teju 80 tūkstošus kredītlīgumu, un tas ir augstākais skaits pēdējo 5 gadu laikā attiecīgajā laika periodā. Salīdzinoši 2023. gada pirmajā pusgadā iedzīvotāji noslēdza nepilnus 63 tūkstošus, bet vēl gadu iepriekš – nepilnus 60 tūkstošus līgumu.
Par ceturto daļu audzis arī aizņēmēju skaits (25 %), ja pērn pirmajā pusgadā tas sasniedza nepilnus 60 tūkstošus, tad šogad klientu skaits palielinājies virs 74 tūkstošiem.
“Kopš 2022. gada sākuma līdz pagājušā gada vidum bija vērojams straujš Euribor likmes kāpums, kas būtiski sadārdzināja kredītus. Pamazām Euribor likme samazinās, un tas rezultējas straujā izsniegto kredītu pieaugumā. Visticamāk liela daļa klientu ieturēja nogaidošu pozīciju, un, parādoties pozitīvām tendencēm tirgū, ir izšķīrušies par aizdevuma saņemšanu,” komentē “Kredītinformācijas Biroja” izpilddirektors Intars Miķelsons.
“Pēdējo piecu gadu laikā gada pirmajos sešos mēnešos visu izsniegto kredītu kopējais skaits krities vien Covid pandēmijas ietekmē 2020. gadā, bet, ja lūkojamies uz kopējo izsniegto summu, tad kritums bijis gan 2020. gadā, gan pērn.”
Šī gada pirmajā pusgadā par 28 % audzis noslēgto līgumu skaits par mājokļu kredīta izsniegšanu, par 26 % kredītkaršu karšu kredītam, 24 % studējošā kredītam, salīdzinot ar gadu iepriekš. Vienlaikus patēriņa kredīta līgumu skaits audzis vien par 4,4 %, bet operatīvā līzinga līgumu skaits par 1,8 %.
Neskatoties uz straujo kredītlīguma skaita pieaugumu, kopējā kredītos izsniegtā summa augusi vien par 4,5 %. Piemēram, mājokļu kredītu vidējā summa gada laikā pat samazinājusies par nepilniem 800 eiro, finanšu līzingam par aptuveni 500 eiro, bet operatīvajam līzingam par 1000 eiro.
Kā stāsta I. Miķelsons, analizējot tieši hipotekāro kredītu datus, vērojams, ka šī gada pirmajā pusgadā noslēgto kredītlīgumu skaits ir augstākais pēdējo piecu gadu laikā, taču kopējā summa tomēr nav sasniegusi 2021. un 2022. gada līmeni.
Savukārt Luminor privātpersonu kreditēšanas vadītājs Baltijā Kaspars Lukačovs skaidro, ka, lai arī Euribor likmes ir kritušās un izsniegto kredītu skaits aug, augstās likmes joprojām ierobežo tos potenciālos kredītņēmējus, kas vēlētos aizņemties lielāku summu mājokļa iegādei:
“Jauno mājokļu segmentā cenas ir augstākas ar tendenci vēl augt, līdz ar to kredītņēmēji biežāk izvēlas mājokļus iegādāties otrreizējā tirgū, par zemāku kvadrātmetra cenu. Šobrīd vidējā hipotekārā kredīta apmērs mūsu bankā ir 90 000 eiro. Ar šādu aizdevumu visbiežāk tiek iegādāts mājoklis summā nedaudz virs 100 000 eiro, kas atbilst nelielam dzīvoklim jaunajā projektā vai lielākam mājoklim sērijveida ēkā.”
Lielākais pieaugums kopējā izsniegtajā summā bijis kredītkaršu kredītam – par 20 % un patēriņa krtedītam – par 10 %.
