Kārlis Purgailis, bankas Citadele galvenais ekonomists
Recesijas signāli ASV, Ķīnas ekonomikas stimulēšanas gaidas un ECB procentlikmju samazināšana ir galvenie jautājumi dienaskārtībā, diskutējot par notikumiem pasaules tautsaimniecībās. Kādas vēsmas pasaules un Baltijas reģiona ekonomikās ir atnesis rudens un kādas prognozes ir par Baltijas ekonomisko aktivitāti 2025. gadā?
Lai gan ASV ekonomika turpina augt, analītiķi arvien vairāk pievērš uzmanību ASV ekonomikas lejupslīdes rādītājiem, lai saprastu, vai ASV tuvojas reālai recesijai vai tomēr gaidāma piezemēšanās bez strauja bezdarba kāpuma un recesijas (soft landing). Pēc mūsu domām, visticamākais scenārijs šobrīd ir mīksta piezemēšanās. Lai gan ASV recesijas rādītāji joprojām norāda uz ekonomikas lejupslīdes risku, šķiet, ka sliktākais periods ASV tautsaimniecībai jau ir aiz muguras un ekonomikas izaugsme sāk pamazām uzlaboties.
Nodarbinātība ASV cikliskajās nozarēs (mājokļu būvniecība, apstrādes rūpniecība, sezonas darbi, autotransports) turpina samazināties, tomēr krituma tempi ir bijuši vienmērīgi. Turklāt visjūtīgākajos sektoros, tādos kā kravas pārvadājumi un sezonas darbi, nodarbinātības dinamika gada griezumā ir uzlabojusies.
Ķīnas ekonomikas izaugsme jau kādu laiku ir vāja – par to liecina straujais Hang Seng indeksa kritums. Tomēr ASV, uzsākot procentu likmju samazināšanas ciklu, šķiet, ir pamudinājušas Ķīnas varas iestādes sākt pakāpeniski stimulēt tautsaimniecību. Pašreizējais stimulu apjoms ir pavisam niecīgs: piemēram, patēriņa stimulēšanai paredzētie pasākumi veido mazāk nekā 1 % no Ķīnas IKP.
Tomēr nesen finanšu aprindās izskanējušās runas liecina, ka tās vēl nav beigas un priekšā gaidāmas daudz vērienīgākas stimulēšanas iniciatīvas. Tas būs izšķirošais brīdis Ķīnas finanšu tirgiem, jo neliels stimulēšanas pasākumu apjoms izraisīs strauju Ķīnas akciju kritumu, kas vēl nesen, pateicoties faktiskajiem ziņojumiem un gaidām par turpmāku ekonomikas stimulēšanu, piedzīvoja pozitīvu dinamiku. No otras puses, liels stimulu apjoms sniegs būtisku impulsu Ķīnas akciju tirgiem.
Runājot par eirozonas ekonomiku, ir gan labas, gan sliktas ziņas. Labā ziņa ir tā, ka inflācijas tempi turpina strauji palēnināties: septembrī gada inflācija eirozonā sasniedza 1,8 % un bija zemāka par Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteikto 2 % līmeni. Pamatinflācija (inflācijas rādītājs, neskaitot pārtiku un enerģiju) un pakalpojumu cenu inflācija joprojām turas virs 2 %, taču apsteidzošie indikatori liecina, ka tuvākajā laikā pamatinflācija var būtiski palēnināties. Tas, kā arī vājā ekonomikas izaugsme eirozonā ļaus ECB turpināt likmju samazināšanas ciklu, un tirgi sagaida, ka ECB no 2024. gada decembra līdz 2025. gada jūnijam samazinās likmes vēl piecas reizes.
Gaidas par turpmāku ECB likmju samazināšanu atspoguļojas arī tirgus dalībnieku jaunākajās trīs un sešu mēnešu Euribor prognozēs. Jaunākās Chatham Financial prognozes liecina, ka trīs mēnešu Euribor, kas šobrīd ir 3 % līmenī, līdz 2025. gada jūnijam samazināsies līdz 1,9 %, bet 2025. gada decembrī būs zemāks par 1,9 %.
Sliktā ziņa ir tā, ka zemāka inflācija eirozonā daļēji ir saistīta ar ļoti vāju ekonomisko aktivitāti, proti, vājais ekonomiskais cikls eirozonā veicina inflācijas tempu samazināšanos. Vācija, kas ir viena no galvenajām Baltijas valstu tautsaimniecības eksporta partnerēm, joprojām ir vājākais posms eirozonā, Vācijas tautsaimniecībai de facto grimstot recesijā. Tas ir redzams arī jaunākajos eirozonas ekonomikas noskaņojuma indeksa datos, kas ir labs eirozonas ekonomiskās aktivitātes apsteidzošais rādītājs. Situācija Vācijas rūpniecībā, kas ir Vācijas ekonomikas pamats, joprojām ir ļoti smaga, un Vācijas rūpniecības noskaņojums (Vācijas ražošanas uzņēmumu optimisma līmenis) pašlaik ir līmenī, kāds pēdējo reizi bija vērojams 2020. gada jūnijā.
Tomēr jāatzīmē – lai gan Vācijas tautsaimniecība joprojām atrodas lejupslīdes zonā, tādi vadošie rādītāji kā Vācijas apstrādes rūpniecības uzņēmumu jauno pasūtījumu novērtējums un Vācijas kravas automobiļu nobraukuma indekss varētu liecināt, ka lejupslīde Vācijas ekonomikā ir sasniegusi savu zemāko punktu. Tāpēc, iespējams, pesimisms attiecībā uz ekonomisko aktivitāti eirozonā ir pārmērīgi augsts, tomēr kopumā ekonomiskā aktivitāte joprojām ir vāja un var turpināt pasliktināties.
Runājot par Baltijas valstu tautsaimniecībām, tendence kopumā ir pozitīva, lai arī ekonomikas cikls visās trīs Baltijas valstīs ir nedaudz atšķirīgs.
Lietuvā ekonomiskā aktivitāte turpina pieaugt, ko veicina noturīgais apstrādes rūpniecības sektors, veselīgais iekšējais pieprasījums un stabilizācija transporta nozarē. Pozitīvu pārsteigumu sagādāja dinamika apstrādes rūpniecībā, jo, neraugoties uz dziļo lejupslīdi Vācijas rūpniecībā, Lietuvas apstrādes rūpniecības nozare turpina kāpināt izaugsmes tempus. Lietuvas rūpniecības nozarei ir izdevies lieliski izmantot strukturālās pārmaiņas Eiropas apstrādes rūpniecības nozarē. Lielie Vācijas rūpniecības uzņēmumi pasūtījumu trūkuma dēļ spiež dārgos piegādātājus Eiropā samazināt cenas un pārceļ daļu ražotņu uz Austrumeiropu, kur darbaspēka izmaksas ir ievērojami konkurētspējīgākas. Pilnīgi iespējams, ka šo tendenci mēs šobrīd novērojam arī Lietuvas rūpniecībā.
Vēl viena pozitīva iezīme Lietuvas ekonomikā ir spēcīgais iekšzemes pieprasījums, ko veicina augstais Lietuvas patērētāju optimisma līmenis – šovasar Lietuvas mājsaimniecību viedoklis par savām finanšu perspektīvām bija tikpat augsts, kā tieši pirms globālās finanšu krīzes 2007. gada vasarā. Arī rudenī patērētāju optimisms saglabājas ļoti augsts. Turklāt vērojamas arī pirmās atveseļošanās pazīmes nekustamā īpašuma tirgū – gan jaunu hipotekāro kredītu, gan jaunu nekustamā īpašuma pirkuma līgumu jomā.
Latvijā situācija apstrādes rūpniecībā joprojām ir stabila, un patērētāju noskaņojums turpina strauji uzlaboties. Septembrī Latvijas patērētāju kopējais optimisms sasniedza augstāko līmeni kopš 2021. gada decembra, ko veicināja pozitīvais iedzīvotāju viedoklis par savām finansēm un augošā vēlme tērēt naudu pirmās nepieciešamības precēm. Redzam arī ievērojamu ekonomiskās aktivitātes kāpumu pakalpojumu sektorā, savukārt, strauji uzlabojoties Latvijas patērētāju noskaņojumam, pieaudzis arī optimisms mazumtirdzniecības sektorā.
Igaunijā ekonomiskā aktivitāte joprojām ir daudz vājāka nekā citās Baltijas valstīs, kas skaidrojams ar Baltijas reģionā lielāko parādu slogu privātajā sektorā un lielo atkarību no ārējās tirdzniecības ar Skandināviju, kur ekonomikas izaugsmi ierobežo augstās procentu likmes. Labā ziņa ir tā, ka Igaunijā jau ir vērojamas pazīmes, kas norāda uz
noskaņojuma uzlabošanos apstrādes rūpniecībā, ko, iespējams, veicina lielāks pasūtījumu skaits apstrādes rūpniecībā no Centrāleiropas un gaidas par ekonomikas atveseļošanos Skandināvijas valstīs. Kopumā gan patērētāju optimisms joprojām ir ļoti zems, bet mazumtirdzniecības noskaņojums joprojām saglabājas līmenī, kāds pēdējo reizi bija vērojams 2020. gada jūnijā – tas skaidri liecina, ka iedzīvotāju tēriņi joprojām ir nelieli.
Samazinoties procentu likmēm, palielinoties ekonomiskajai aktivitātei ES, kā arī pieaugot iekšzemes pieprasījumam un investīcijām, sagaidāms, ka 2025. gadā ekonomiskā aktivitāte visās trīs Baltijas valstīs pieaugs. Paredzams, ka Latvijas IKP 2025. gadā pieaugs par 2,7 %, savukārt pieaugums Igaunijas un Lietuvas ekonomikās varētu sasniegt 2,8 %. Darba algu kāpums Baltijas valstīs turpinās pārsniegt inflāciju, tādējādi veicinot spēcīgāku iekšzemes pieprasījumu. Iekšzemes pieprasījumu un investīcijas stimulēs arī turpmākā ECB procentu likmju samazināšana, jo Baltijas valstis ir atkarīgas no ECB procentu likmju cikla, ņemot vērā augsto mainīgo procentu likmju īpatsvaru kopējā aizdevumu struktūrā.
