Banka Citadele ir pārskatījusi makroekonomiskās prognozes Latvijai un saglabā nemainīgu izaugsmes prognozi šim gadam – Latvijas IKP 2024. gadā pieaugs par 2 %, savukārt 2025. gadā IKP izaugsme paātrināsies līdz 2,8 %. Inflācijas prognoze šim gadam ir pārskatīta nedaudz uz leju un sagaidāms, ka 2024. gadā vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā pieaugs par 1,4 %, savukārt 2025. gadā inflācija Latvijā varētu sasniegt 2,7 %. Tikmēr bezdarbs Latvijā pieaugs no 6,5 % pērn līdz 6,8 % 2024. gadā, bet 2025. gadā bezdarbs Latvijā samazināsies līdz 6 %.
“Situācija Latvijas un pasaules ekonomikā joprojām ir neskaidra, tomēr mēs saglabājam piesardzīgi pozitīvas prognozes Latvijas ekonomikai 2024. un 2025. gadā. Neraugoties uz daudziem riskiem, pasaules ekonomikā turpinās stabila izaugsme un eirozonā pēdējos mēnešos uzlabojas uzņēmēju noskaņojums. Labas ziņas ir redzamas arī Latvijas ekonomikā – pēdējo divu gadu nelielā ekonomikas lejupslīde ir beigusies un šī gada pirmajā ceturksnī Latvijas izaugsme, lai arī mērena, tomēr bija straujākā kopš 2022. gada sākuma. Visbeidzot, inflācija Latvijā šobrīd ir noslīdējusi zem 1 % un EURIBOR procentu likmes līdz gada beigām varētu samazināties līdz aptuveni 3,25 %. Sagaidāms, ka procentu likmju kritums turpināsies arī 2025. gadā, kas veicinās gan tālāku patēriņa pieaugumu, gan atkopšanos būvniecībā, un Latvijas IKP pieaugums varētu paātrināties līdz 2,8 %,” saka bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Lai arī šī gada pirmajā ceturksnī Latvijas ekonomika atkal atgriezās pie nelielas pozitīvas izaugsmes, tomēr gandrīz visās eksportējošās nozarēs turpinājās kritums, ko kompensēja spēcīgs kāpums sabiedriskajā sektorā.
“Šāda izaugsme, protams, nav ilgtspējīga. Tomēr gada otrajā pusē mēs prognozējam situācijas stabilizēšanos un pakāpenisku atgriešanos pie izaugsmes ražošanas un transporta nozarēs. Par to liecina preču krājumu līmeņa samazināšanās noliktavās un jaunu rūpniecības pasūtījumu pieaugums Eiropas uzņēmēju aptaujās,” skaidro Mārtiņš Āboliņš.
Tāpat straujākas izaugsmes potenciāls šī gada otrajā pusē ir arī mazumtirdzniecībā. Kopš 2021. gada sākuma gan algas, gan cenas ir augušas par 34 %, tādēļ pamata būtiskam patēriņa kāpumam līdz šim nav bijis. Tomēr algas Latvijā turpina strauji augt, inflācija ir zema un šogad pakāpeniski mazināsies procentu likmes. Tikmēr būvniecībā šogad, visticamāk, ir gaidāms neliels kritums. No valsts puses nozarē gan ir pieprasījums ES fondu investīciju dēļ, tomēr privātajā sektorā ir vērojama diezgan liela piesardzība augsto procentu likmju dēļ, un nekustamo īpašumu tirgū šobrīd potenciālie pircēji ieņem nogaidošu pozīciju.
Inflācija Latvijā šobrīd ir noslīdējusi zem 1 % un šogad kopumā patēriņa cenas Latvijā varētu pieaugt par aptuveni 1,4 %. Zemā inflācija Latvijā šogad primāri ir saistīta ar lētākām energoresursu cenām un zemākiem siltumenerģijas tarifiem nekā pērn, un siltumenerģijas cenām Latvijā vajadzētu samazināties arī nākamajā apkures sezonā. Tomēr zemākas enerģijas cenas nav izpaudušās zemākās preču vai pakalpojumu cenās. Tā vietā pakalpojumu cenas turpina augt – 2024. gada pirmajos četros mēnešos tās ir augušas par 3 %. Tādēļ inflācija Latvijā šī gada otrajā pusē varētu atkal sākt palielināties, un 2025. gadā inflācija Latvijā varētu būt 2,7 %.
Situācija Latvijas darba tirgū saglabājas laba, lai arī inflācijas un lēnākas izaugsmes sekas ir jūtamas nelielā bezdarba pieaugumā. Pēc bankas Citadele prognozēm bezdarbs Latvijā 2024. gadā pieaugs līdz 6,8 %. Darbavietu skaits Latvijā nesamazinās, un bezdarba pieaugums Latvijā pamatā ir saistīts ar to, ka darbu ir sākuši meklēt cilvēki, kuri vēl pirms gada darbu nemeklēja un bija ekonomiski neaktīvi. Vienlaikus Latvijā jau divus gadus ir pozitīva migrācijas bilance. Līdz ar ekonomiskās izaugsmes atjaunošanos bezdarbs Latvijā atkal sāks samazināties un 2025. gadā Latvijā tas varētu noslīdēt līdz 6 %. Zemais bezdarbs turpinās radīt spiedienu darba algām, kas šogad atkal augs straujāk par inflāciju. Šogad vidējā darba samaksa Latvijā varētu pieaugt par 7,2 %.
Latvijas ekonomikā atgriežas mērena izaugsme, tomēr izaugsmi joprojām apdraud būtiski riski. Lai arī Eiropā apsteidzošie ekonomikas rādītāji uzlabojas, ASV ekonomikā ir parādījušās vājuma pazīmes un Ķīna turpina cīnīties ar problēmām nekustamā īpašuma nozarē. Tomēr visnozīmīgākie riski šobrīd ir saistīti ar ģeopolitisko situāciju pasaulē un reģionā – Krievijas uzsāktais karš Ukrainā turpinās, konflikti tuvajos austrumos ir radījuši jaunus pārrāvumus pasaules tirdzniecībā un vienlaikus turpina augt saspīlējums attiecībās starp ASV un Ķīnu. Pagaidām ģeopolitisko faktoru ietekme uz Latviju ir bijusi relatīvi maza, tomēr kara ietekme ir viens no faktoriem, kādēļ S&P kredītreitingu aģentūra ir samazinājusi kredītreitingu.
Arī attīstītajās valstīs inflācija nesamazinās tik strauji kā cerēts un tas nozīmē, ka procentu likmes saglabāsies augstākas ilgāku laiku. Neraugoties uz kopumā pozitīvu izaugsmi, daudzas valstis turpina tērēt vairāk nekā var atļauties, budžeta deficīti ir lieli un parādu līmeņi ir augsti. Pašreizējo procentu likmju apstākļos daudzu valstu fiskālās politikas nav ilgtspējīgas bez būtiska budžeta deficīta mazināšanas tuvākajos gados. Arī Latvijas budžeta deficīts šogad varētu būt ļoti tuvs 3 %, savukārt valsts parāds tuvākajos gados varētu pietuvoties jau 50 % no IKP.
