Lai arī vairums no mums zina, ka pensiju 2. līmenī katru mēnesi tiek novirzīti 6% no aktīvi nodarbināto darba algas, iespējams, ne katrs aizdomājas par to, kur tieši šī nauda tiek ieguldīta. Šie līdzekļi visbiežāk tiek ieguldīti dažādu pasaules lielāko uzņēmumu, tostarp Apple, Meta un Microsoft, akciju iegādē. Tādējādi, kā skaidro Luminor aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Atis Krūmiņš, ikviens Latvijas iedzīvotājs, kurš ir pensiju 2. līmeņa dalībnieks, ir arī netiešs pasaulē zināmāko uzņēmumu akciju īpašnieks.
Visbiežāk līdzekļi, kas tiek ieguldīti kādā no pensiju 2. līmeņa plāniem, tiek novirzīti vadošajos pasaules finanšu tirgos, lai ilgtermiņā palielinātu nākotnes uzkrājuma apmēru. Kā skaidro eksperts, primāri līdzekļi tiek ieguldīti pasaules lielāko uzņēmumu akcijās, piemēram, Apple, Nvidia, Microsoft, Amazon.com un Meta Platforms. Tomēr, lai nodrošinātu ieguldījumu diversifikāciju, tie netiek balstīti tikai uz ASV tirgiem, bet novirzīti arī uz Eiropu – Novo Nordisk, ASML, Nestle un AstraZeneca akcijās, kā arī citu reģionu, tajā skaitā Ķīnas un attīstības tirgu akcijās. Kā liecina Luminor dati, nozīmīga ieguldījumu daļa tiek novirzīta arī vietēji – aptuveni 10% tiek ieguldīti Baltijas valstīs, tādējādi atbalstot arī vietējās ekonomikas.
Lai rūpētos par ieguldījumu stratēģiju dažādību, pensiju 2. līmenī iemaksātie līdzekļi tiek novirzīti arī valdību un uzņēmumu parādzīmēs Latvijā, Eiropā un citur pasaulē, kā arī ieguldīti alternatīvajos Baltijas valstu nekustamā īpašuma un privātā kapitāla fondos, tādējādi turpinot atbalstīt vietējo ekonomiku.
Pensiju 2. līmeņa dalībniekiem būtiski ir izvēlēties vecumam piemērotākos pensiju plānus, lai garantētu visatbilstošākos ieguldījumus. Tiem, kuriem līdz vecumdienām vēl tālu, ieteicams izvēlēties ilgtermiņā ienesīgākus, bet arī vērtībā svārstīgākus pensiju 2. līmeņa plānus, kuros ieguldījumi 100% apjomā tiek novirzīti akciju tirgū. Tuvojoties vecumdienām, ir jāizvēlas plānus ar konservatīvāku pieeju – tādā gadījumā maksimālais ieguldījumu īpatsvars akcijās samazinās.
“Lai gan pensiju 2. līmeņa iemaksu apjomu nosaka valsts un tās ir obligātas ikvienam oficiāli nodarbinātam iedzīvotājam, mums ir iespēja noteikt to, kur šī nauda tiek ieguldīta. Lai nodrošinātu stabilu uzkrājuma veidošanos, būtiski ir izvēlēties vecumam atbilstošāko pensiju plānu. Jāatceras arī tas, ka šodien izvēlētais pensiju plāns pēc vairākiem gadiem var nebūt piemērotākais jūsu vecumam, tāpēc svarīgi ik pa laikam to pārskatīt un atbilstoši pielāgot,” atgādina A. Krūmiņš.
Patlaban valdība ir izteikusi priekšlikumu par 17% samazināt strādājošo iemaksas pensiju 2. līmeņa plānos, šo naudu pārvirzot uz pensiju 1. līmeni. Kā uzsver eksperts, šī valdības iecere ir vērtējama ļoti kritiski, jo tas ir solis nepareizajā virzienā – aizņemšanās no nākotnes, kas patlaban šķiet tāla un abstrakta.
“Jau šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka nākotnē pensiju izmaksa no 1. līmeņa būs ļoti atkarīga no demogrāfijas tendencēm valstī. Ja augstāk aprakstītais izskaidro, kur nonāk 2. līmeņa ieguldījumi – finanšu aktīvos visā pasaulē, kas ilgtermiņā pieaug vērtībā un rada fondētu kapitālu, no kā veikt pensiju izmaksas nākotnē -, tad par 1. līmeņa solījumiem, ņemot vērā demogrāfijas situāciju nākotnē, šobrīd ir ļoti pesimistiskas prognozes. Ja pašreiz vidēji vienu pensionāru uztur 2,4 strādājošie, tad sagaidāms, ka pēc 30 gadiem tikai 1,2 strādājošie uzturēs 1 pensionāru. Turklāt jau šobrīd Latvija piedzīvo straujāko iedzīvotāju skaita kritumu Eiropas Savienībā[1]. Tādēļ rodas pamatots jautājums, kā atbildīgie par šo lēmumu ar savu īstermiņa skatījumu cer nodrošināt savu ģimenes locekļu, draugu un paziņu, kā arī visas sabiedrības pensijas nākotnē,” secina A. Krūmiņš.
[1] Latvijā straujākais iedzīvotāju skaita kritums Eiropas Savienībā – LV portāls (lvportals.lv)
