Anželika Dobrovoļoska, Swedbank Ieguldījumu Pārvaldes Sabiedrības vadītāja
Šodien valdība atbalstīja grozījumus pensiju likumā, nosakot, ka laika periodā no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim pensiju 2.līmenī tiek novirzīti vien 5% no bruto algas, savukārt 15% tiks novirzīti pensiju 1.līmenim. Šādas iecerētās izmaiņas mudinās cilvēkus vairāk krāt pensijai pašiem. Divi būtiskākie iemesli tam ir sekojoši – zūd uzticība, ka valsts spēs nodrošinās pietieku pensiju vecumdienās, savukārt privātie ieguldījumi ar iespēju saņemt iedzīvotāju ienāku nodokļa (IIN) atmaksu kļūst izdevīgāki.
Latvijas pensiju sistēma ir izveidota tā, ka šodienas strādājošie, maksājot nodokļus, faktiski sedz pensijas šodienas senioriem. Palielinot iemaksas pensiju 1.līmenī uz 15%, šodienas strādājošie piemaksā no savas algas esošajam pensiju fondam, lai valdība varētu izpildīt tos solījumus, kas paredz nodrošināt lielākas pensijas šodienas strādājošajiem. Taču pārliecība, ka pēc 20 līdz 40 gadiem to pašu spēs nodrošināt nākotnes jaunie profesionāļi, ir apšaubāma gluži vienkārša iemesla dēļ – demogrāfiskā situācija Latvijā ik gadu pasliktinās. Strādājošo skaits samazinās, bet pensionāru skaits pieaug. Tas nozīmē, ka nākotnē vienkārši nebūs iespēja tik daudz iekasēt nodokļos, lai nosegtu pensiju 1.līmeņa saistības. Un tādā gadījumā visdrīzāk nāksies celt pensionēšanās vecumu vai arī izmaksātā summa vienkārši būs ļoti maza. Ar šādām demogrāfijas problēmām un tā slogu uz pensiju sistēmu saskaras visas industriālās valstis, ne tikai Latvija. Tāpēc arī ļoti būtiskas šodienas jaunajiem profesionāļiem bija iemaksas pensiju 2.līmenī. Tagad, kad tās atkal tiek samazinātas (līdzīgi kā finanšu krīzes laikā 2008.gadā), sagaidāms, ka pieaugs iedzīvotāju privātie uzkrājumi.
Lai mazināt ietekmi no iemaksu samazinājuma pensiju 2.līmenī un arī savas nākotnes pensijas atkarību no valsts, iedzīvotājiem ir aktīvāk jāuzkrāj pensiju 3.līmenī jeb privātajai pensijai. Kompensējot šī 1% samazinājumu pensiju 2.līmenī un šo naudas summu pārnesot uz pensiju 3.līmeni, ir iespēja nekļūt par nākotnes ķīlnieku. Turklāt, stājoties spēkā jaunajai IIN likmei, kas no 2025.gada būs 25,5% līdzšinējo 20% vietā, veicot iemaksas pensiju 3.līmenī, ik gadu būs iespēja saņemt no valsts lielāku nodokļu atmaksu.
Valstī ir noteikts, ka ik gadu iespējams saņemt IIN atmaksu par veiktajām iemaksām pensiju 3.līmenī un uzkrājošajā apdrošināšanā. Maksimālais privāti veikto iemaksu apjoms uzkrājošajai apdrošināšanai un pensiju 3. līmenim ir noteikts kopīgs – līdz 10% no gada bruto darba algas, kā arī summāri līdz 4000 eiro.
Piemēram, cilvēks, kurš kā mēneša algu ir saņēmis 1000 eiro (bruto) jeb 12 tūkstošus eiro gadā, IIN atmaksu var saņemt no iemaksātajiem 10%, tas ir no 1200 eiro. Līdz šim maksimālā IIN atmaksa, ko viņš varēja saņemt, bija 240 eiro (20% no uzkrājumos veiktajām iemaksām), bet turpmāk tie būs jau 300 eiro.
Būtībā sanāk, ka valsts ar vienu roku atņem, bet ar otru roku dod, tikai tas ir jāprot izmantot.
Šo priekšrocību dēļ jau šobrīd Swedbank klientu vidū šie uzkrājumu risinājumi iemantojuši lielu popularitāti. Statistika liecina, ka vidējā iemaksu summa pensiju 3. līmenī ir 45 eiro mēnesī, uzkrājumā bērna nākotnei – 40 eiro mēnesī, savukārt privātajā portfelī 65 eiro mēnesī. Tāpat esam novērojuši, ka daudzi gada nogalē veic papildu iemaksas, lai saņemtu lielāku IIN atmaksu. Iespējams, tas liecina, ka līgumā noteiktais ikmēneša maksājums varētu būt pat nedaudz lielāks, kas ļautu uzkrājumu apjomu palielināt pakāpeniski visa gada garumā.
Diemžēl jāņem vērā, ka IIN pieaugums nozīmē arī kapitāla pieauguma nodokļa palielinājumu no 20% līdz 25,5%, kas nozīmē, ka pensiju 3.līmeņa peļņas kapitāla izmaksa arī tiks aplikta ar 25,5%, kā arī darba devēja iemaksātajai summai pie izņemšanas būs piemērojams palielināts IIN. Ja līdz pensijai vēl tālu, tad iespējams, ka šis faktors tik ļoti neietekmēs, jo nodokļu politika gadu gaitā var mainīties. Taču tiem iedzīvotājiem, kuri rēķinājušies ar pensiju 3.līmeņa uzkrājumu tuvākajos pāris gados, noteikti vērts izvērtēt, vai daļēju naudas summu būtu jāizņem vēl šogad, bet daļa jāatstāj “strādāt” finanšu tirgos vēl vismaz uz četriem, pieciem gadiem.
Kopumā, ņemot vērā, ka valdība periodiski ķeras klāt pensiju sistēmas pārskatīšanai un nebūt netuvojas sākotnējam mērķim – pensiju 2.līmenī novirzīt 10% no bruto algas –, tad katram pašam būtu jāizvērtē, kā un ar kādiem instrumentiem nodrošināt sev labklājīgas vecumdienas, ja valsts to kādu apstākļu dēļ nevarēs īstenot. Protams, ka 1% no algas, kas šobrīd tiek samazināts pensiju 2.līmenī, nevarēs padarīt cilvēka vecumdienas pārtikušas, taču jāapzinās, ka katrs eiro, kas netiek ieguldīts finanšu tirgos, ir potenciāli nenopelnīta nauda. Ja vecumdienās tiešām ir vēlme būt finansiāli nodrošinātam, būtu jādomā par vismaz 10%, kas no šī brīža algas tiek novirzīts nākotnes uzkrājumam.
