Anželika Dobrovoļska, Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja
Pēdējo nedēļu laikā starptautiskie finanšu tirgi ir piedzīvojuši kritumus, galvenokārt bažu dēļ par ASV prezidenta Donalda Trampa plašo tarifu iespējamo ietekmi uz ekonomiku. Visas šīs neskaidrības, kā arī ģeopolitiskā situācija ir veicinājušas svārstīgumu pasaules finanšu tirgos. Šādi nenoteiktības periodi raisa bažas par esošajiem ieguldījumiem, tostarp Latvijas iedzīvotāju uzkrājumiem pensiju 2. un 3. līmenī.
Taču pasaules ekonomikā un finanšu tirgos dažādus satricinājumus esam piedzīvojuši jau iepriekš – piemēram, 2018. gadā, kad pieauga bažas par procentu likmju celšanu ASV, 2020. gadā, sākoties Covid-19 pandēmijai, vai 2022. gadā, reaģējot uz rekordaugstu inflāciju. Neskatoties uz šiem notikumiem, pēdējā desmitgadē visi aktīvie pensiju plāni ir strādājuši ar pozitīvu ienesīgumu, kas spēja ierobežot inflācijas ietekmi un ļāvis pensiju plānu dalībniekiem palielināt savus uzkrājumus.
Tā, piemēram, pagājušajā gadā atsevišķi pensiju plāni piedzīvoja pat 20% pieaugumu, savukārt, raugoties ilgākā laika posmā – pēdējo piecu gadu griezumā –, vidējais gada ienesīgums 100% akciju plāniem pensiju 2. līmenī pārsniedza 10%. Šāds vidējais pieaugums atspoguļo arī šī cikla dažus tā saucamos “sliktos gadus”, kad tirgi ir svārstīgāki un plānu dalībniekiem pat jāpiedzīvo zaudējumi gada griezumā. Taču pensija ir ilgtermiņa uzkrājums, kam ir raksturīga spēja nodrošināt pozitīvu pelnītspēju, ilgtermiņā izlīdzinot īstermiņa zaudējumus.
Dažiem pensiju krājējiem, redzot sava ieguldījuma samazinājumu, rodas satraukums un sajūta, ka ir ātri jāreaģē, piemēram, uzkrājuma pārvedumu uz kādu citu pensiju plānu, kas piedzīvoja mazāku kritumu. Kaut saglabāt mieru svārstību periodos nav viegli, svarīgi nepieņemt nepārdomātus lēmumus emociju iespaidā un atcerieties, ka laiks, kad finanšu tirgi piedzīvo lejupslīdi, parasti ir neizdevīgs vērtspapīru pārdošanai. Tāpēc svarīgi ir turpināt pieturēties pie izvēlētās ieguldījumu stratēģijas un vecumam atbilstoša pensiju plāna.
Trīs iemesli, kāpēc tas ir svarīgi. Pirmais – lielākajai daļai pensijas krājēju vēl ir pietiekami daudz laika līdz pensijai, un līdz tam finanšu tirgiem būs iespēja atkopties un izaugt, kā to rāda vēsturiskā pieredze. Otrais – mainot pensiju plānu krituma laikā, ir lielākā varbūtība, ka pensiju fonda daļas tiks pārdotas par neizdevīgo cenu, kā rezultātā var palielināties īstermiņa zaudējumi. Arī ikgadēja pārvaldnieka maiņa var nebūt pārāk izdevīga, jo pensiju plāna maiņas laikā uz brīdi neieguldāt līdzekļus finanšu tirgos. Ja tieši tajā brīdī notiek tirgus izaugsme, pastāv risks to palaist garām un zaudēt potenciālo ienesīgumu, kas ilgtermiņā var negatīvi ietekmēt uzkrājumu vērtību.
Trešais – esošā tirgus situācija ir svarīga tikai tajā brīdī, kad pensijas vecums būs pienācis, jo šajā brīdī pārvaldniekam jāpārdod krājēja pensiju fonda vērtspapīrus, un to vēlams izdarīt par augstāko iespējamo cenu. Tāpēc ir būtiski savlaicīgi izvēlēties vecumam jeb dzīvesciklam atbilstošu pensiju plānu, kas nodrošinās piemērotāko ieguldīšanas stratēģiju.
Īsumā – nav ieteicams lejupslīdes brīdī mainīt pensijas pārvaldnieku vai mainīt pensijas plāna ienesīguma stratēģiju tikai tā iemesla dēļ, ka tirgū tiek novērots lielāks svārstīgums vai pat korekcija. Globāla finanšu turbulence skar visus, un lēkāšana no viena plāna uz citu neko daudz nemainīs. Drīzāk pretēji, jo aktīvajiem un konservatīvajiem pensiju plāniem ir katram sava kapitāla atdeves dinamika, tāpēc, nogaidot viena plāna ietvaros, īstermiņa kritumi tiks kompensēti ar attiecīgo izaugsmi. Prātīga pieeja būtu izvēlēties dzīvesciklam atbilstošu pensiju plānu. Jo jaunāks ir cilvēks, jo ilgāks laiks ir kritumu izlīdzināšanai, līdz ar to pensiju plānā var būt lielāka akciju daļa. Tuvojoties pensionēšanās vecumam, jāapsver iespēja jau laicīgi pāriet uz plānu ar lielāku obligāciju daļu. Šis ieguldīšanas princips rītdienas pensionāriem būtu jāievēro arī tad, kad akciju plāni uzrāda labākus rezultātus jo akcijas ir daudz svārstīgākas par obligācijām. Šo pielāgošanos veic dzīvescikla pensiju plāni, kas maina ieguldījumu struktūru atbilstoši pensionēšanās vecuma tuvumam.
Protams, ir svarīgi sekot līdzi pensiju plānu rezultātiem ilgtermiņā – vismaz piecu gadu griezumā – un pārvaldnieka vai plāna maiņu izvērtēt, balstoties uz ilgtermiņa sniegumu, nevis īstermiņa svārstībām viena gada vai pat pusgada periodā.
Te gan jāatzīmē, ka zināms mājas darbs ir arī valsts pusē attiecībā uz pensiju 2.līmeni – ir nepieciešams pieņemt likuma grozījumus, kas ļauj iedzīvotājiem, kuriem finanšu tirgu kritumu brīdī jādodas pensijā, atlikt pensiju 2.līmeņa kapitāla izņemšanu un turpināt ieguldīt, kamēr tirgi atkopjas. Šāda iespēja iedzīvotājiem bija Covid-19 pandēmijas sākumā, un, attiecīgi, pēc straujā krituma finanšu tirgos 2020. gada otrajā pusē sekoja biržu kāpums, kas ļāva topošajiem pensionāriem saglabāt būtisku daļu savas uzkrātās summas. Tāpēc šādai iespējai būtu jābūt vienmēr, lai iedzīvotāji nepiefiksētu zaudējumus, ko rada tirgus svārstības.
Akciju tirgus pieauguma ciklu sākumu un beigas prognozēt nevar, taču vēsturiskā pieredze rāda, ka, neskatoties uz lielākām svārstībām, globālo akciju tirgus atdeve ilgtermiņā ir augstāka nekā obligācijām vai noguldījumam bankas depozītā. Proti, profesionālu ieguldītāju veidots un vadīts pensiju plāns ilgtermiņā spēs pārdzīvot arī mazāk ienesīgus gadus. Tāda visā pasaulē ir privāto pensiju uzkrājuma jēga – regulāras iemaksas ilgā laika posmā plus saliktie procenti dod iespēju paaugstināt dzīves līmeni pensijas gados.
