Anna Dovbiša, SEB atklātā pensiju fonda valdes priekšsēdētāja
Jau pēc diviem gadiem spēkā stāsies Eiropas Savienības direktīva, kas darba devējiem uzdos vienādot sieviešu un vīriešu atalgojumu par līdzīgas vērtības darbu. Šobrīd darba samaksas atšķirība starp dzimumiem Latvijā ir diezgan pamatīga – 16,5% saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizorisko datu aprēķinu par pagājušo gadu. Arī izmaiņas šajos skaitļos noris gausi, situācija ir uzlabojusies par vien 0,6%, salīdzinot ar 2022. gadu. Algu plaisa ir viens no iemesliem, kādēļ plaisa veidojas arī pensijās. Darba devējiem priekšā liels darbs, lai šo situāciju mainītu, un tā ir ikkatra darba devēja sociālā atbildība gan pret saviem darbiniekiem, gan sabiedrību kopumā.
Princips ir vienkāršs – algu plaisa praksē nozīmē to, ka kādam tiek maksāts vairāk un kādam mazāk. Šajā gadījumā sievietēm mazāk nekā vīriešiem. Algu nevienlīdzība sievietes noliek ekonomiski neizdevīgākā pozīcijā, jo ietekme nav vien uz tiem ienākumiem, ko šodien jūtam savā makā, bet arī uz iespējām veidot uzkrājumus “drošības spilvenam” un savai nākotnei, ietekmējot arī nākotnes pensijas apmēru. Eiropas direktīvas mērķis ir algu nevienlīdzību mazināt, pieprasot darba devējiem ieviest pārskatāmu un caurspīdīgu atalgojumu sistēmu. Daļa uzņēmumu šo jautājumu jau ir sākuši risināt, bet daļai šis darbs vēl priekšā.
Statistikas datos gadu no gada iezīmējas tendence – sieviešu atalgojums straujāk sāk iepalikt, kad tiek pārkāpts 25 gadu vecuma slieksnis. Pērn vidējās darba samaksas atšķirība starp sievietēm un vīriešiem Latvijā vecumā līdz 25 gadiem bija 9,5%, bet vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem tā teju dubultojās – 18,8%, augstāko punktu sasniedzot vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem, kur tā ir 23,2%. Pēc tam šīs šķēres atkal samazinās, taču tā arī nekad nepazūd, un ir likumsakarīgi, ka algu plaisa turpinās arī vecumdienās kā pensiju plaisa.
Viens, bet ne vienīgais, no plaisas veidošanās iemesliem – bērna kopšanas atvaļinājums, kurā sieviete “izkrīt” no darba aprites, negūst stāžu, pieredzi un, pēc kura atgriežoties darbā, alga bieži vien netiek pārskatīta. Šis ir viens no tiem scenārijiem, kur tieši darba devēji var būtiski uzlabot situāciju. Domāju, ikviens sociāli atbildīgs uzņēmējs piekritīs, ka, sievietei atgriežoties no bērnu kopšanas atvaļinājuma, darba devēja pienākums ir palielināt atalgojumu atbilstoši tam, kā palielināts kolēģu atalgojums sievietes prombūtnes laikā, jo galu galā alga tiek maksāta nevis par prombūtni pagātnē, bet gan darba sniegumu šodien.
Plaisu rada arī dažāda veida neapmaksātais darbs, tostarp, citu ģimenes locekļu, piemēram, vecāku aprūpe, ko dažkārt iespējams veikt, vien strādājot nepilna laika darbu. Tāpat sievietes biežāk nekā vīrieši strādā zemāka atalgojuma nozarēs, piemēram, tirdzniecībā, apkalpojošajā sfērā un aprūpē.
Atalgojumu nevienlīdzība negatīvi ietekmē sieviešu iespējas būt finansiāli neatkarīgām. Gan mūsu, gan Latvijas Bankas aptauju dati* rāda, ka sievietes biežāk nekā vīrieši tikai ar saviem ikmēneša ienākumiem, nelūdzot atbalstu ģimenei vai draugiem, nevarētu tikt galā ar īslaicīgiem finanšu satricinājumiem. Diemžēl šāda finansiālā nedrošība nereti turpinās arī pensijas gados.
Tā kā pensijas ir cieši saistās ar darba mūža laikā gūtajiem ienākumiem, tad ir vien loģiski, ka plaisu redzam arī pensijās. Saskaņā ar Eurostat datiem, pensiju plaisa Latvijā 2019. gadā bija ap 14,8%. Jāsaka gan, ka tas ir krietni labāks rādītājs nekā vidēji Eiropā, kur šī nevienlīdzība ir 29%. Taču arī 14,8% ir daudz – tas nozīme, ka ikviens ikdienas pirkums, plāni un ieceres, kam nepieciešama nauda, ir jāplāno par vismaz 15% pieticīgāk. Ja ikdienas izmaksas tiek dalītas ar partneri, finansiālā situācija ir vienkāršāka, taču, statistika arvien rāda, ka sieviešu mūža ilgums Latvijā ir lielāks nekā vīriešiem, līdz ar to pensijā tiek pavadīts ilgāks laiks un daļa no tā – bez iespējas dalīt ikdienas rūpes ar partneri.
Lai uzlabotu savu finansiālo situāciju pensijā, viens no vienkāršākajiem un vienlaikus svarīgākajiem soļiem, ko varam veikt katra un katrs individuāli, ir parūpēšanās par savu pensiju 2. līmeņa uzkrājumu. Pensiju 2. līmeņa uzkrājums veidojas automātiski no katras jūsu bruto algas. Te svarīgas divas lietas: īstā, vecumam piemērotā, plāna izvēle un mantošanas izvēle. Īstā plāna izvēle balstās principā par atbilstoša riska uzņemšanos, proti, jo tālāk pensijas gadi, jo lielāku uzkrājuma daļu var ieguldīt akcijās, tādējādi uzņemoties augstāku risku un vienlaikus gūstot lielāku peļņas potenciālu ilgtermiņā. Tuvojoties pensijai, risks jāmazina, izvēloties plānu, kas mazāk iegulda akcijās. Otrā lieta – kā pašām, tā dzīvesbiedriem jāizdara tā sauktā mantošanas izvēle jeb izvēle par to, kas notiks ar uzkrājumu gadījumā, ja tā veidotājs nomirs vēl pirms pensionēšanās.
Raugoties virspusēji, var šķist, ka darba devējiem, ārpus taisnīga atalgojuma nodrošināšanas darba dzīves laikā, nav iespēju ietekmēt savu darbinieku dzīves apstākļus pensijā. Taču patiesībā ir pieejami vairāki risinājumi, kas palīdz stiprināt darbinieku labklājību gan šodien, gan vecumdienās. Viens no tiem – ilgtermiņa uzkrājumu veidošana darbiniekiem viņu pensiju 3. līmenī. Pirmkārt, tas ir labs motivācijas jeb labumu groza papildinājums (to augstu novērtē 54% strādājošo**). Otrkārt, tas nereti mēdz kalpot par grūdienu arī pašam darbiniekam sākt domāt par ilgtermiņa uzkrājumu veidošanu un papildināt darba devēja veidoto uzkrājumu arī ar individuālām iemaksām.
Pašreizējā situācijā tieši individuālie ilgtermiņa uzkrājumi ir rīks, kas var sievietēm palīdzēt aizvērt vismaz pensiju plaisu. Tā kā krāšana ir ilgtermiņa nodarbe, tai jāpieiet pacietīgi un gudri. Ir daudz šķietami sīku aspektu, kas var būtiski ietekmēt nākotnes uzkrājuma apmēru, un te nonāku pie vēl viena rīka, kas ir darba devēju rokās – darbinieku finanšu pratības stiprināšana. Arvien biežāk klientu vidū redzu interesi par mūsu piedāvātajām nodarbībām un saturu, kas darbiniekiem varētu noderēt finanšu pratības celšanā. Un man ir prieks redzēt, ka sociāli atbildīgu darba devēju loks arvien palielinās.
Algu un pensiju plaisas risināšana negulstas vien uz sieviešu pleciem, problēmas risinājums ir visas sabiedrības interesēs, un viens no spēcīgākajiem pārmaiņu dzinuļiem var būt tieši darba devēju aktivitāte. Taču tik pat svarīga ir mūsu ikkatra kā indivīda loma – gan, esot gudriem krājējiem, gan, nepieverot acis, kad redzam nevienlīdzīgu attieksmi.
Rakstā izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes dati par sieviešu un vīriešu vidējās bruto darba samaksas stundā atšķirībām 2023. gadā. Iegūti vietnē: https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/labklajibas-un-vienlidzibas-raditaji/dzimumlidztiesiba/preses-relizes/20895
* Latvijas Bankas (LB) finanšu pratības indekss (PDF)
** Iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma 2023. gada pavasarī veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 713 nodarbinātie vecumā no 18 līdz 74 gadiem.